Jelgavas krievu biedrība deportāciju piemiņas dienā rīkos "jampadraci"; svētkus lūdz atcelt

© f64

25. marts ir diena, kad visā Latvijā tiek pieminēti 1949. gada deportācijās cietušie un bojā gājušie, bet šogad Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvalde kopā ar Jelgavas krievu biedrību "Istok" minētajā sēru dienā organizē izklaides pasākumu ģimenēm "Lieldienu jampadracis". Jelgavas pilsētas domes deputāts Aigars Rublis ("Vienotība") uzskata, ka tā ir necieņa pret komunistiskā terora upuriem, un aicina Jelgavas pilsētas domes vadību atcelt šo pasākumu.

"Pirms 69 gadiem 25.martā uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk kā 42 000 Latvijas iedzīvotāju, starp kuriem bija arī daudz jelgavnieku, un tos mūsu pilsētā ik gadu pieminam, noliecot galvas un noliekot ziedus Svētbirzē. Tādēļ biju visai nepatīkami pārsteigts, ieraugot publiskajā vidē, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas pārvaldes šajā sēru dienā rīko izklaides pasākumu," notikušo skaidro A.Rublis.

Kā liecina Sabiedrības integrācijas pārvaldes interneta vietnē publicētā informācija, Jelgavas bērniem ir sarūpēti svētki ar jaunu teatrālu programmu no Rīgas teātra trupas "Poteha". "Piedaloties šajos pavasara svētkos, bērniem būs iespēja darboties jautrās rotaļās, tradicionālā Lieldienu olu ripināšanā, kā arī izpriecāties kopā ar Lieldienu tēliem. Aicinām visus Jelgavas pilsētas bērnus vecumā no 4-10 gadiem piedalīties jautrajā Lieldienu pasākumā, kas notiks bilingvāli latviešu un krievu valodās," teikts paziņojumā par pasākumu. pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvalde.

A.Rublis uzskata, ka šādu pasākumu rīkošana sēru dienā ir necieņa ne tikai pret tiem, kurus nomocīja Sibīrijā, un viņu tuviniekiem, bet arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju. "Ņemot vērā visu iepriekš minēto, es vēršos pie Jelgavas pilsētas domes vadības, tajā skaitā pilsētas mēra Andra Rāviņa, kā arī kolēģiem deputātiem, īpaši tiem, kuri pārstāv Nacionālo apvienību, ar aicinājumu būt saprotošiem un atcelt "Lieldienu jampadraci", atrodot tam piemērotāku dienu," uzsver A.Rublis.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais