RECENZIJA: Sigma "Mitoloģijas"
 
©Publicitātes foto

Pagājušajā nedēļā ar diviem pilnībā izpārdotiem koncertiem LKA Nacionālās filmu skolas paviljonā Elijas ielā tautās tika laists indīroka (jeb dzejroka, kā mēdz sevi pieteikt paši mūziķi) grupas "Sigma" otrais albums.

Tajā iekļautas desmit dziesmas, kuru pamatā ir latviešu autoru Kārļa Vērdiņa, Ulda Bērziņa, Annas Auziņas, Ingas Gailes, Marta Pujāta, Ineses Zanderes un Jāņa Rokpeļņa dzejoļi.

“Šis albums veltīts mūsdienu latviešu dzejai, kas iedvesmoja mūs radīt mūziku, kuras pirmsākums ir vārds, tāpēc izsakām savu cieņu un mīlestību visiem dzejoļu autoriem,” tā grupa.

Albuma veidošanā piedalījies arī komponists Platons Buravickis, vēl ierakstā dzirdams arī stīgu kvartets "EVVEntus". CD noformējumā izmantots mākslinieka Ata Jākobsona ogles zīmējums “Amor Pius”. Grupa “Sigma” pastāv kopš 2005. gada, tās sastāvā ir Jānis Ozoliņš (balss, taustiņinstrumenti), Kaspars Lastovskis (basģitāra) un Uģis Eihvalds (bungas). Jāatgādina, ka grupas debijas albums “Sazaroto taku dārzs” tika izdots 2015. gadā un ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” alternatīvās un indī mūzikas albumu kategorijā.

PAR. Atšķirībā no “Sigmas” pirmajiem ierakstiem, kas bāzējās uz klavieres skaņām, “Mitoloģijas” piedāvā elektronizētāku skanējumu, kas izrādījies solis uz priekšu. Grupa saglabājusi visus savus iepriekšējos plusus un pielikusi klāt jaunus - kompozīcijas joprojām ir melodiskas un suģestējošas, taču skanējumā piesātinātākas. Stīgas, dažādas perkusiju nianses - it kā sīkumi, tomēr padara “Sigmas” mūziku vēl cienījamāku. Labākās dziesmas - “Kūku Marija” (noskatieties tās lielisko klipu!) un “Sauc”, tāpat arī “Troksnis” un “Histērija”. Protams, lielākais pluss ir balstīšanās uz profesionālu dzejnieku varējumu, līdz ar to “Sigmai” iet secen daudzu latvju mūziķu “arodslimība” - vienkārši tukši dziedāt par to, kas, no rīta pamostoties un acis izberzējot, ir ieraudzīts. Ļoti gaumīgs albums.

PRET. Vienīgais mīnuss: vairākās dziesmās ir pārāk tiešas atsauces uz “Sigmas” iepriekšējiem darbiem (pat sazarotās takas pieminētas…), tik tiešas, ka nākas samulst no domas, ka kaut kas stipri līdzīgs vai pat tāds pat jau ir dzirdēts albumā “Sazaroto taku dārzs”.