Šo trešdien, 28. februārī, uz Dailes teātra skatuves atgriezīsies etniski stilizētais koncertuzvedums Dod, Dieviņi, par kuru bijušas tik labas skatītāju atsauksmes, ka izsludināti papildkoncerti. Tiesa, tajos būs viena izmaiņa – Valtera Frīdenberga vietā uz skatuves kāps Lauris Valters.
Vispirms piekrist, pēc tam domāt
Koncertuzvedums Dod, Dieviņi pirmoreiz savu gājienu pie skatītājiem uzsāka rudenī. Daudzi pēc tam esot bēdājušies, ka koncerttūre jau tuvojas noslēgumiem, jo nav paguvuši uz koncertu aizvest savus radus, draugus vai paziņas, tāpēc rasta iespēja sarīkot vēl dažus uzvedumus - koncertam Dailes teātrī sekos viesošanās Vidzemes koncertzālē Cēsis (5. aprīlī), kā arī Aizkraukles (21. aprīlī) un Jelgavas (1. maijā) kultūras namos. Lai gan dalībnieku sastāvs būs tas pats, vienu izmaiņu nācies veikt piespiedu kārtā - cīņai ar slimību visus spēkus veltošā Valtera Frīdenberga vietā izrādēs piedalīsies viņa kolēģis Lauris Valters. «Jau pagājušajā gadā biju šo izrādi pamanījis - tas ir kā dziesmu uzvedums ar horeogrāfijas elementiem, bet labi, ka man tajā nav jādejo…» smejas Lauris. «Rudenī tapa skaidrs, ka Valteram dzīve sagādājusi cita veida izaicinājumus, un viņam jārūpējas par savu veselību, un janvāra sākumā nāca piedāvājums no Izklaides producentu grupas 7, vai es vēlētos un varētu izrādē aizvietot Valteru. Ilgi nedomāju, jo pēdējo gadu laikā cenšos dzīvē pieņemt dažādus izaicinājumus un dot sev iespējas, tas ir, no sākuma teikt jā un pēc tam pielāgoties apstākļiem un censties visu paspēt izdarīt.» Par piedāvājuma tieši viņam izteikšanas iemesliem Lauris nebija informēts, bet pieļāva: «Mums ir līdzīgas balsis - abi esam baritoni, turklāt daudzi no cilvēkiem, kas organizē šo uzvedumu, ir saistīti ar Muzikālo banku, kurā bieži vien apgrozās arī manas kompozīcijas.»
Iepriekš dziedātājs līdzīga rakstura izrādēs praktiski nav bijis iesaistīts - vienīgi skolas laikos žetona vakarā un pirms pieciem gadiem kādā kabarē sastāvā, kas gan vairāk bijis vērsts uz atrādīšanu privātos pasākumos, bet lielu satraukumu šis fakts Laurim nav radījis. «Šajā dziesmu uzvedumā aktiera dotības nav tik ļoti nepieciešamas - ir tikai jādzied, pārējo mums apkārt paveic dejotāju pāri. Ļoti labi, ka man gatavojoties [izrādei] ir pieejami gan audio, gan video materiāli, lai es varu redzēt, kā rudenī tas viss izskatījās, kas un kurā brīdī notiek, jo šobrīd nav daudz mēģinājumu - pārējiem taču viss ir skaidrs, viņi šo repertuāru ir samēģinājuši daudzas reizes.»
Ēnu mūziķis, Supernovas veterāns
Plašākai auditorijai mūziķis Lauris Valters pazīstams kā grupas Ēnas līderis, bet pēdējos gados - kā konkursa Supernova dalībnieks. Pirmajā gadā viņš šajā konkursā piedalījās kā autors (Laura dziesmu Life Lines izpildīja kāds Rihards Saule), pērn uz skatuves ar dziesmu Magic Years kāpa jau pats, bet šogad ar dziesmu Lover Bliss tika astoņu finālistu skaitā. «Latvijā šādu pasākumu nav nemaz tik daudz,» dalību konkursā skaidro Lauris. «Ja mūziķim mūza atnes dziesmu angļu mēlē, tad Latvijā ir problēmas ar tās publiskošanu. Tolaik, kad mēs ar grupu Ēnas izdevām tādas dziesmas kā Beautiful Morning vai Seven, radiostacijas diezgan labprāt ņēma no latviešu māksliniekiem dziesmas arī angļu valodā, bet šobrīd tādas skan tikai Supernovas laikā, un dažas, izdzīvojušās, paskan mazliet ilgāk - līdz maijam vai jūnijam. Katru gadu sarakstu apmēram desmit jaunas dziesmas, no kurām kādas trīs vai četras ir arī angļu mēlē, un Supernova ir iespēja kaut vai vienu dziesmu gadā parādīt arī latviešu auditorijai. Necenšos uzlikt sev rāmjus, ka strādāju tikai konkrētā lauciņā, man ir interesanti arī paeksperimentēt, un Supernova šādas iespējas dod,» norāda dziedātājs. «Man patīk, kā šis konkurss attīstās - gan gaismu, gan projekciju, gan skatuviskā risinājuma ziņā. Ir forši tādā piedalīties un būt sastāvdaļai no tā visa, taču man nav izvirzīts tikai viens un absolūts mērķis - uzvarēt Latvijas atlasi un tikt uz Eirovīzijas finālu! Protams, ja tā notiktu, tas būtu brīnišķīgi, bet neesmu uz to ieciklējies, līdz ar to tas nenozīmē, ka obligāti piedalīšos konkursā nākamgad, aiznākamgad utt., kamēr uzvarēšu.»
Pašlaik mūziķis izveidojis savu apvienību L.V./NeParasts Bars, neatsaka spēlēt arī korporatīvajās ballītēs, kāzās un tamlīdzīgos pasākumos. «Tā kā esmu pilna laika mūziķis, bet ar oriģinālmūziku savu un ģimenes iztiku pagaidām vēl nevaru nodrošināt, tad - jā, spēlēju arī kāzās! Arī pirms pieciem gadiem, kad vēl pastāvēja grupa Ēnas, ar citiem nosaukumiem un citos sastāvos bija gan korporatīvie pasākumi, gan kāzas,» nebaidās atzīt Lauris, kurš savā daiļradē balansē starp publisko jomu un privāto. «Kā solomākslinieks studijā rakstu singlus, kurus nododu radiostacijām - ja kāda melodija tiek spēlēta biežāk, tad kļūst arī atpazīstamāka. Vasarā ir lielāki vai mazāki festivāli, arī pilsētu svētki, kuros spēlēju. Man ir dažādi sastāvi - spēlēju arī divatā ar pianistu Māri Vitkusu, bet ir arī plašāks sastāvs. Bieži vien startēju arī kā dziesminieks. Dziedu, pēdējos gados diezgan aktīvi rakstu dzeju, darbojos arī kā dziesmu autors - arī citi izpildītāji ir ierakstījuši diezgan daudz manu dziesmu. Svaigākais no šādiem piemēriem ir meitene, kura piedalījās X faktorā, - Nadežda Maņkeviča, kura decembrī izdeva manis pirms pāris gadiem sarakstīto dziesmu Jūtam tik un tā.»
Puisis no Brocēniem, Dona klasesbiedrs
Lauris nekad nav šaubījies, par ko vēlas kļūt - tikai par mūziķi! «Jau sešos gados, absolvējot bērnudārzu, kad citi rakstīja, ka vēlētos būt par kosmonautiem vai ugunsdzēsējiem, es rakstīju, ka gribu būt mūziķis,» smejoties atminas dziedātājs. «Mūziku jutu sevī jau no bērnības - ģimenē visi ir dziedātāji. Vectētiņš vīru korī nodziedāja 55 gadus, tētis [Egons Valters] vairāk nekā 25 gadus ir Brocēnu vidusskolas direktors, taču sakomponējis ap 400 dziesmu - bērnu dziesmas, folkmūziku, popmūziku, arī kora dziesmas. Starp citu, dažas no viņa dziesmām Dons iekļāvis savā pirmajā albumā - Viss jau ir bijis, Dzeltens klavesīns. Bērnībā skatījos uz tēti, kā viņš pie klavierēm raksta dziesmas - tas viss mani ļoti iespaidoja.»
Dona pieminēšana nav nejauša - abi ir no Brocēniem un pamatskolā pat mācījušies vienā klasē. «Arī Saldus mūzikas skolā mācījos kopā ar diezgan zināmiem čaļiem, no kuriem viens bija Andris Ērglis - es gan mācījos pianistos, bet viņš bija sitamo instrumentu grupā, vēl arī bundzinieks un daudzu muzikālu sastāvu dalībnieks Rihards Fedotovs,» stāsta Lauris. Jau mācoties devītajā klasē viņš ar skolas biedriem sadomājis izveidot grupu - tā radās Ēnas. «Šīs grupas pirmā piecgade aizritēja kā Prāta vētrai - visi bijām skolas biedri. Es biju jaunākais, bet pārējie divus vai trīs gadus vecāki. Iesākām ar pāris pazīstamu dziesmu kaverversijām, turpinājām ar dažādiem konkursiem un festivāliem, pēc tam jau sāku rakstīt mūziku pats. Kad bija sācies studiju laiks, katram radās citas intereses, un tā palikām tikai divatā ar ģitāristu [Jāni Ķeri]. Pieaicinājām Staņislavu Judinu un Mārtiņu Miļevski no tā laika H2O, arī taustiņnieku Dāvi Ābramu, bet pēc tam sākās dažādas sastāva rotācijas, un iesākās nākamā Ēnu piecgade, kas jau bija krietni pamanāmāka - ar dziesmām radiostacijās un albumu.» Ēnas pastāvēja duci gadu, uzstājās neskaitāmos koncertos un festivālos pašu mājās, kā arī ik pa laikam sevi atrādīja tuvākajās kaimiņu valstīs.
Alkst kļūt par sporta komentētāju
Jau sarunas sākumā Lauris ieteicās, ka pēdējos gados nolēmis mest sevi izaicinājumu jūrā. «Atrasties savā komforta zonā ir visērtāk, taču attīstība gan kā mūziķim, gan kā personībai, gan kā cilvēkam iespējama tikai tad, ja tiek pārkāpts izveidotām robežām,» skaidro dziedātājs. «Mans princips ir uz izteiktajiem piedāvājumiem atbildēt ar jā un pēc tam jau skatīties, kur dzīve aiznesīs. Šādu jā teikšana jauniem projektiem un koncertiem neatļauj iesūnot, turklāt sanāk iepazīties ar aizvien jauniem cilvēkiem.» Pērn viens no šādiem jā tika teikts arī televīzijas STV Pirmā! šovam Pirmā deja. «Pagājušajā gadā salaulājos ar savu draudzeni Vitu, un viņa man burtiski mēnesi pirms kāzām teica - hei, ir tāds projekts, piedalāmies?! Es nodomāju - nu, beidz, pēdējo reizi dejoju otrajā klasē - tautiskās dejas vilnas zeķēs un pastalās… Taču šādas sajūtas rodas bieži -es taču to neprotu, es tur jutīšos tizls! Taču šī sajušanās tizlam iesākumā palīdz sajust to milzīgo gandarījumu nobeigumā, kad kaut kas ir izdevies. Kāzu dienā galvā pie sevis prātoju, piemēram, kā jutīsies mana mamma, kad kāzās būs TV kameras, vai pārējie nepadomās, ka es tikai narcistiski gribu sevi izcelt utt., u.tjpr., taču beigās man viss ļoti patika,» priecājas Lauris. «Pats galvenais - pateicoties šīm dejošanas nodarbībām, mēs ar manu pašreizējo sievu vēl vairāk satuvinājāmies. Ikdienā katrs aizņemts savās lietās, satiekas vakarā un kopā pavakariņo, bet šādas kopā darīšanas sanāk maz. Līdz ar to katram iesaku piedalīties šādos pasākumos, jo tas tiešām satuvina.»
TOPU VAROŅI. Savulaik grupa Ēnas iekaroja latvju radiostaciju topus ar tādām dziesmām kā Beautiful Morning, Seven, Ar skaistām frāzēm, Neprātīgais u.c., 2008. gadā tika izdots arī albums. Grupa tika izveidota gadsimtu mijā un pastāvēja duci gadu. Attēlā - Ēnas 2006 / Foto: no privātā arhīva
Ik pa laikam Lauris intervijā ieminas kaut ko par sportu, kas olimpiādes fonā gan nav nekas pārsteidzošs. «Sports jau no bērnības ir mana stihija, fetišs un viss pārējais, ko vien var nosaukt - ja nebūtu dziedātājs, droši vien būtu sporta žurnālists vai komentētājs. Sekoju līdzi praktiski visam sportā notiekošajam, olimpiādes laikā cenšos paskatīties arī to, ko citkārt neskatos,» aizrautīgi sāk stāstīt mūziķis un seko monologs par snovborda un ātrslidošanas sacensībās redzēto, tiek precīzi nosaukts kanādiešu skeletonista Deiva Gržežčižina vecums (un izrunāts neizrunājamais uzvārds), stāstīts par britu kamanu būvētāja Kristiana Bromlija fenomenu, par bobslejistu inventāra tehniskajām niansēm utt. «Patiesībā kļūt par sporta komentētāju - tas nav izslēgts joprojām, mani ir uz to mudinājuši. Pērn spēlēju portāla Sportacentrs.com vadītāja kāzās, fāters man saka - nu, pieej taču viņam klāt un pasaki, ka vēlies pamēģināt! Ja salīdzina, cik gadā noklausos jaunus mūzikas albumus un cik noskatos sporta sacensības, tad tas ir kā diena pret nakti sporta labā. Man patīk tas, ko Sporta studijā dara Armands Tripāns un Reinis Ošenieks, un, tā skatoties, es reizēm padomāju - eh, es arī gribētu aprunāties ar Elīzu Cauci un citām personībām! Divus gadus esmu strādājis radiostacijā Pieci.lv, esmu pie Zanes Daudziņas kopis arī valodiņu, tā kā dikcijas jautājumā nebūtu problēmu,» prāto Lauris.
Viņš palepojas arī ar dalību 360TV sporta personību atminēšanas erudīcijas spēlē Vai zini vairāk par Kreipānu?, kur tandēmā ar citu Supernovas veterānu Marku Rivu apspēlējuši estrādes leģendas Viktoru Lapčenoku un Uldi Marhilēviču. «No 15 jautājumiem es pareizi atbildēju uz 14!» Starp citu, Lauris spēlējis hokejista Mārtiņa Karsuma, arī Laura Dārziņa kāzās. «Man kā sporta fanam tas bija kaut kas! Mūžam atcerēšos to, ka pie manis divos naktī pienāca viens no maniem bērnības dienu fanošanas objektiem [vārtsargs] Sergejs Naumovs un teica - vecīt, tu baigi forši spēlē ģitāru! Tas bija mans pirmais kompliments mūžā kā ģitāristam, jo patiesībā es nespēlēju forši ģitāru, es spēlēju tikai akordus savam pavadījumam,» smejoties atminas Lauris Valters.