Pēc ilgākas prombūtnes Latvijā atgriezies tautā mīlētais dziedātājs Dzintars Čīča (25), lai sagatavotos savai jubilejas koncerttūrei «Bučas visiem». Viņam tik tiešām ir ko svinēt, jo 28. janvārī dziedātājam apritēja 25 gadi un 15 no tiem ir veltīti solista skatuves gaitām. Tā vien šķiet, ka šoreiz viņš mājās atgriezies citādāks – pieaugušāks, vīrišķīgāks, fiziski spēcīgāks, ar konkrētiem dzīves mērķiem profesionālajā boksā.
- Nedēļu jau esi mājās Latvijā, un mēģinājumi, lai sagatavotos jubilejas koncerttūrei, rit pilnā sparā. 16. februārī ir koncerttūres «Bučas visiem» atklāšanas koncerts Jēkabpilī, un tā līdz pat martam tu koncertēsi uz dažādām Latvijas pilsētu skatuvēm.
- Individuāli atkārtoju gan dziesmu vārdus, gan ļoti daudz dziedu. Daži dziesmu vārdi bija piemirsušies, jo ilgāku laiku neesmu bijis uz skatuves. Ja arī ikdienā mājās iedziedos, tas nav tas pats, kas gatavojoties koncertiem. Šobrīd paralēli notiek arī mēģinājumi ar dzīvo grupu. Viss ir ļoti nopietni, un manā ikdienas grafikā tagad ir tikai mūzika un nekas cits. Vienu gan es zinu, ka šī tūre būs pati, pati labākā. Man ir tāda iekšējā sajūta, jo ļoti esmu noilgojies pēc skatuves un klausītājiem. Vairs nevaru bez šīs sajūtas. Uz skatuves jūtos kā zivs ūdenī. Ja arī aizkulisēs esmu nerunīgs, atliek vien iziet uz skatuves un izdzirdēt, kā cilvēki sāk man aplaudēt. Tad es ģībstu un sirds salūst pozitīvā nozīmē, jo cilvēki ir priecīgi, mani redzot un dzirdot. Tā ir labākā sajūta, kas bijusi un būs… Skatuve ir vieta, kur mani gaida, un es nevaru iztikt bez saviem klausītājiem.
- Tad jau var teikt, ka esi uz Latviju atbraucis pēc dopinga, lai pats uzkrātu enerģiju un ielīksmotu arī savu klausītāju sirdis. Skaidri redzams, kā tev acis mirdz, runājot par gaidāmo tūri, tev būs daudz ko stāstīt saviem klausītājiem.
- Jā, goda vārds! Nekad agrāk neesmu tik labi juties mēģinājumos kā tagad. Izbaudu katru skaņu. Nevaru pat iztēloties, kas būs, kad satikšu savus atbalstītājus, fanus un draugus. Ak, Dievs! Es nezinu, kas tur būs! Bet zinu, ka tas būs kaut kas labs. Tas būs spridzeklis. Pēdējo reizi man Latvijā bija koncerts pirms gada.
- Iespējams, ka tas nācis tev par labu, ka bijusi pauze uz skatuves gada garumā?
- Tāpēc arī turpmāk es nepiekritīšu dziedāt gadu no vietas. Man komfortablāk un patīkamāk ir dziedāt, ja esmu ieturējis pauzi. Pēc pārtraukuma atgriežos uz skatuves izjūtām bagāts. Es dziedu mazāk, bet kvalitatīvāk, tad arī nejūtos izsmelts. Ja koncerttūre ir vienreiz gadā, jūtos enerģijas pilns, un acis deg. Bet, ja dziedi no vietas gandrīz katru dienu, tad esi fiziski izsmelts. Viena lieta ir koncerti, bet vēl jau nāk arī piedāvājumi no korporatīvajiem pasākumiem. Lai arī gribas dziedāt, nav spēka. Uz skatuves no manis aiziet ļoti liela un pozitīva enerģija, jo pēc divu stundu koncerta esmu tā noguris, it kā būtu desmit stundas strādājis. Tās sajūtas ir neaprakstāmas, tāpēc arī pēc koncerta jūtos izsmelts un nevaru pat sēsties pie auto stūres, lai nokļūtu mājās. Iedomājos, ja šādi dziedātu katru dienu gadiem ilgi, tad nekas pāri no manis nepaliktu. Tādēļ esmu starā, ka gada laikā varu sagatavot vienu kvalitatīvu koncerttūri.
- Mēneša laikā apceļosi Latvijas koncertzāles un kultūras namus, tātad ikviens tavs klausītājs varēs atrast sev vispiemērotāko vietu, kur tevi redzēt un dzirdēt. No personīgās pieredzes zinu, ka par tevi fano ne tikai cienījama gada gājuma cilvēki, bet arī jaunieši. Mana 19 gadus vecā meita stāstīja, ka vasaras basketbola nometnes laikā ar komandas biedrēm pirms treniņiem enerģētiski uzlādējušās, klausoties tavu hitu «Tu esi vasara».
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv