RECENZIJA: Rīta Stienis "Boobieshooter"
Ja ziloņmātes grūtniecības periods ilgst 23 mēnešus, tad “Latvijas un visas pasaules spilgtākais un vienīgais sportpanka orķestris” (tā viņi paši sevi piesaka) “Rīta Stienis” bijis “grūts” teju piecus gadus.
Kas lēni nāk, tas labi nāk - beidzot izdots grupas debijas albums “Boobieshooter” jeb “Šauj uz pupiem”, kurā iekļautas visas labākās šīs apvienības dziesmas.
Kopskaitā to ir 11, tostarp tādas kā “Sigit, neēd glāzi”, “Panki grib alu”, “Dzeram” un citas. Dziesmas ierakstītas un miksētas studijā pie Mārtiņa Burkevica, šajā ierakstā piedalījušies Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens (vokāls), Mārtiņš Vaters (ģitāra), Herberts Blumbergs jeb Herbe (bass, bekvokāls), Ritvars Šilkovs jeb Ricis (saksofons, bekvokāls), Maksims Starodubovs jeb Maxis (trombons, bekvokāls), Jānis Kaličus jeb Kaļa (trombons, bekvokāls), Aivis Gailītis (čells) un Miks Riekstiņš (bungas).
Lai godam atzīmētu albuma iznākšanu, “Rīta Stienis” ieplānojis arī dažus koncertus, no kuriem pirmais būs jau šonedēļ - 24. novembrī jaunatklātajā Jelgavas “Melno Cepurīšu Balerijā”. Koncerts solās būt visai iespaidīgs, jo paredzēts, ka apvienosies esošie un bijušie grupas dalībnieki, līdz ar to uz skatuves vienlaicīgi atradīsies un muzicēs līdz pat 13 mūziķiem liels sastāvs ar diviem ģitāristiem, četriem sitamo instrumentu lietpratējiem un četriem pūtējiem, kā arī čellistu grupas Kozmena vadībā. Pārējie koncerti būs ne mazāk interesanti. 1. decembrī “Rīta Stienis” uzstāsies kafejnīcā “Leningrad” (viņi arī albuma izdevēji), savukārt 2. decembrī Daugavpilī “Artilērijas pagrabos”, uz kurieni tiks norīkots speciāls vilciena vagons un faniem būs iespēja kopā ar grupu doties četru stundu piedzīvojumā ar visām no tā izrietošām sekām (kādas šausmas…), kas oficiāli pieslēpts zem pieteikuma “ar dažādām izklaidēm un cienastiem”. 7. decembrī koncerts Āgenskalna lokālā “Veldze”, bet 9. decembrī tūres noslēgums ar koncertu Liepājā rokklubā “Fontaine Palace”.
PAR. Sportpanks vai turbofolks kā “Rīta stieņa” līdziniekiem no grupas “Oranžās brīvdienas” - šāda mūzika nenoliedzami uzlabo garastāvokli. No albumā iekļautā skaņu materiāla izceļamas ir dziesmas “Uz priekšu”, “I Wanna Fight You (franču hiphops)” un “Aiziet!”, pēc attiecīgu vielu un/vai šķīdumu baudīšanas un attiecīgās kondīcijas sasniegšanas teksta ziņā droši vien aizraus “Baloži” un “Panki grib alu”, savukārt dziesmu “Pilnmēness sonāte” labāk neklausīties - tā ir tik “širmenieciski” lipīga, ka to pēc tam neizkasīt no ausīm teju visas dienas garumā. Ja kādam nav nekā darāma, var paprovēt saskaitīt, cik reizes “stieņa” dziesmās izskan vārdiņš “h*j” - apskatniekam nojuka skaits.
PRET. Nekā īpaši iebilstama nav, ja nu vienīgi aptuveni sešas minūtes garo dziesmu “Kāpēc mani neviens nemīl” gan vajadzēja atstāt aiz albuma borta - ja tas ir joks, tad nav smieklīgi, ja tas domāts nopietni, tad ir vēl mazāk smieklīgi, bet jebkurā no abiem minētajiem gadījumiem šis gabals totāli krīt ārā no kopējā konteksta.