Pašlaik sagatavošanas stadijā ir telekompānijas STV Pirmā! izaicinājumu šova Kurš kuru jaunā sezona, kas ēterā, visticamāk, parādīsies nākamā gada sākumā. Tā vadītājai Ievai Florencei gan jaunumu netrūks arī līdz startam, jo mierā viņa nesēž ne uz mirkli.
Uz vienu dienu citu dzīvēs
Šī būs atraktīvā izaicinājumu šova Kurš kuru trešā sezona, arī tajā vadītāji būs Dailes teātra aktrise Ieva Florence un improvizācijas teātra aktieris Rihards Sniegs, tikai šoreiz raidījumam būs nedaudz cits formāts. «Pirmajās sezonās mēs ar kolēģi Rihardu mainījāmies profesijām - viņš darīja tikai sieviešu amatus, savukārt es vīriešu darbus, bet trešajā sezonā mūs salika kopā darboties abiem pie viena aroda. Braucām pa reģioniem, zemniecībām vai mājsaimniecībām, kurās mums tika doti dažādi darbi vai uzdevumi, kuros savā starpā it kā sacentāmies. Piemēram, vienu dienu pavadījām darbos pie profesionāliem zemeņu audzētājiem, citreiz sēņu audzētavā utt. - katrā šajā vietā vajadzēja apgūt specifiskas profesionālās iemaņas. Klātienes sacensība deva papildu adrenalīnu jo, piemēram, vistu kūti vari tīrīt 15 minūtes vai trīs stundas, bet sacensība dod stimulu paveikt darbu ātrāk. Protams, tika vērtēta arī kvalitāte,» smaidot stāsta Ieva.
No dažādiem jaunu iemaņu apgūšanas vai izaicinājumu pieņemšanas šoviem Ieva palikusi atmiņā visspilgtāk, jo kurš gan varētu iedomāties, ka mūždien smaidīgā un dzīvespriecīgā gaišmate varētu nenobīties apgūt, piemēram, kalēja vai ceļstrādnieka darbu. Iepriekšējās sezonās esot apgūtas 17 jaunas profesijas. «Spilgtākās, kas nāk prātā - skursteņslauķis, ugunsdzēsējs un atkritumu izvedējs. Šajās profesijās nemaz tā vienkārši netikt, it īpaši jau sievietei. Piemēram, skursteņslauķa darbā - šķiet, esmu pirmā sieviete, kas stāvējusi pie skursteņa un to tīrījusi! Ar kaut ko esmu iegājusi vēsturē!» smejas Ieva. «Man speciāli tika pagatavots darba apģērbs: kad filmējām, Vecrīgā risinājās Ziemassvētku tirdziņš, cilvēki nāca klāt, lai laimei pieskartos pogām - romantiski! Bet pēc tam sākās ekstrēmākā daļa, kad kāpām uz Mazās ģildes jumta tīrīt skursteni… Savukārt pie ugunsdzēsējiem kopā ar pārējiem vajadzēja iziet īpašas apmācības - tādiem nopietniem vīriem gados ap 30-40. Tā bija diena, kad es domāju, ka man nokritīs rokas - galvā ķivere, mugurā milzīgais balons, visu laiku fiziska slodze... Man tikai pēc tam atklāja, ka darba devējs teicis - nu, labākajā gadījumā viņa pavems un turpinās, bet sliktākajam gadījumam tepat stāv ātrā palīdzība. Labi, ka to man pateica tikai pēc tam,» smejoties atminas Ieva. «Nebija nekādu atlaižu, patiešām uz vienu dienu iejutāmies konkrētajā profesijā. Man šis šovs patīk tieši ar to, ka var ieskatīties konkrētās profesijas aizkulisēs. Piemēram, atkritumu izvedēji savu darbu sāk jau piecos no rīta, bet lielākoties beidz tad, kad vēl tikai mostamies - bieži vien mēs viņus pat nemanām.»
Bērnības vasaras kopā ar puikām
Lai tiktu šova vadītājas krēslā, Ieva izturējusi diezgan nopietnu atlasi. «Es mācījos otrajā kursā (viņa šogad beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiermākslas un kino kursu, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās - aut.), šķiet, gandrīz jau visi kursa biedri bija bijuši uz kastingu, kad man piezvanīja un uzaicināja atnākt. Protams, nav divu domu - es to vēlos! Kastingā vajadzēja ieskrūvēt skrūvi, parunāties ar potenciālo darba devēju, kāpēc viņš izvēlējies šādu profesiju utt. Kad izvēlējās mani, es biju ļoti, ļoti laimīga - man kā aktrisei izmēģināt vienu dienu iejusties cita cilvēka dzīvē ir kaut kas tāds, ko nekur citur nevar realizēt!» Producente esot ātri sapratusi, ka spridzīgā Ieva ir tieši tā, kas šādam raidījumam vajadzīga.
KURŠ KURU? Ieva ar kolēģi Rihardu šitaki sēņu audzētavā Alojas novadā / Publicitātes foto
Diez kāds pārsteigums tas gan nav, ja palasa, ar ko visu tikai Ieva nav nodarbojusies - bijusi gan basketboliste, gan karsējmeitene, šobrīd dejo baletu un vienmēr gatava apgūt kaut ko jaunu. Subjektīvi pat šķiet, ka braukt ar mopēdu vai kāpt kokos bērnībā viņai piestāvētu vairāk nekā ņemties ar lellēm… «Nē, es ģērbu gan Bārbijas, bet man tās ņēma nost un plēsa!» aizgūtnēm smejas Ieva. Viņa dzimusi un augusi Rīgā, bet bērnībā vasaras bieži pavadītas Saldus pusē, Jaunlutriņos, vecākā brāļa un trīs vecāku brālēnu sabiedrībā. «Atceros, ka tās Bārbijas, kuras atvedu uz laukiem no Rīgas, ātri tika pie nogrieztiem matiem vai zaļi nokrāsotas sejas. Kā jau maza meitene ļoti par to pārdzīvoju un raudāju, bet laukos valda citi likumi. Nācās iemācīties pašai par sevi pastāvēt. Atceros gadījumu ar savu jaunāko no brālēniem. Mums laukos bija ļoti stāvas kāpnes, viņš iet pa priekšu un nelaiž mani garām. Bet visi četri jau tā pa dienu mani bija nokaitinājuši - iekniebu viņam dibenā tik ļoti stipri, ka viņš sāka raudāt un aizskrēja sūdzēties omei. Pēc tam ome mani nolamāja, bet es pusi dienas slēpos šķūnī, ierakusies salmos, jo brālēni nāca mani meklēt, lai atriebtos. Tā nu es par sevi maza bērna gados cīnījos,» jokojot atminas Ieva.
Starp citu, drīz viņa būs manāma vēl kādā puiciskā projektā - Latvijas Rokmūzikas asociācija (tās līderis ir rokeris Jānis Bukums) izstrādājusi pilotprojektu raidījumam par rokmūziku, un par tā vadītāju kļuvusi tieši Ieva Florence. Ja viss noritēs pēc plāna, pirmajiem raidījumiem kādā no televīzijām vajadzētu parādīties pavisam drīz. «Es uz jauniem projektiem neskatos tā - cik man par to būs?! Es ļoti cenšos atbalstīt visu, ko kāds dara. Ir svarīgi atbalstīt ko tādu, kas iepriekš nav bijis, un, ja to uzaicina darīt mani, es jūtos tikai pagodināta, ka man ir iespēja ar šiem iniciatīvas bagātajiem cilvēkiem veidot kaut ko kopā. Ceru, ka tā būs laba platforma jaunajiem mūziķiem, kuriem nav kontaktu, lai, piemēram, izdotu savu singlu,» kāpēc piekritusi uzņemties vēl arī šo projektu, skaidro aktrise.
Priecīga par katru lomu
No šīs sezonas Ieva oficiāli pieņemta Dailes teātra štatā, taču izrādēs viņa piedalās jau kopš 2014. gada. Lomas bijušas visdažādākās - no mūķenes Žannā d’Arkā līdz prostitūtai Klusajā dabā ar resno puisēnu. «Atceros, ka manas pirmās lomas bija izrādē Pīters Pens - tas bija 2013. gada vasarā, es vēl tikko biju beigusi pirmo kursu. Spēlēju trīs lomas: biju Vendijas meitiņa Džeina, Tīģerlilija jeb indiānis, kā arī kalponīte. Uz lielās skatuves! Pēc tam bija dažādas lomas, bet mans diplomdarbs ir Klusā daba ar resno puisēnu pie režisora Mihaila Gruzdova. Mēs uz skatuves esam pieci aktieri - es, Artis Robežnieks, Olga Dreģe, Lidija Pupure un Akvelīna Līvmane,» atminas Ieva, atzīstot, ka šī bijusi ļoti sarežģīta raksturloma. Vai nav riskanti uzņemties prostitūtas lomu, jo pēc tam skatītājiem taču pirmām kārtām asociēsies ar to, kurš režisors vairs dos tēlot, piemēram, Džuljetu?! «Jā, esmu par to domājusi,» nopietni saka Ieva. «Vēlētos, lai man nākotnē tiktu arī citādāka rakstura lomas. Jebkura māksla ir subjektīva. Piemērot tādam vizuālajam izskatam, kāds ir man, kādu prostitūtas lomu vai dēmonisko tēlu ir ļoti izdevīgi, jo tas strādā uz skatītājiem. Protams, arī šādas lomas manī rada progresu, tomēr manī nav vēlmes spēlēt tikai un vienīgi šāda spektra lomas. Gribētos, lai dod iespēju pamēģināt arī kaut ko citu. Taču mūsu profesijā vienmēr ir izaicinājums spēlēt dažāda žanra lomas, es šajā ziņā esmu atvērta - man patīk, ja ir iespēja uzņemties atbildību par konkrēto lomu un ieguldīt tajā maksimāli daudz.»
Pie mums gan aktierus vislabāk pazīst pēc dalības seriālos - Ievai tā ir Dina no Viņas melo labāk (vēl arī Ilze no Šķiršanās formulas un Signe no Eņģeļu ielas 9). No pārmērīgas seriāla fanu uzmanības viņa gan tāpēc neciešot, lai gan par Ievu (un Dinu) sociālajos tīkos interesējoties daudz jauniešu, it īpaši pamatskolas meitenes. «Domāju, ka tas tāpēc, ka seriālā Viņas melo labāk nemaz neviena cita jaunieša nebija, izņemot mani, kurai bija problēmas ar tēti. Tās tādas īstas tīņu problēmas, kad vecāki tev kaut ko uzspiež un mēģini turēties tam pretī, bet pārējās lielākoties bija dēku un attiecību lietas, kas pašai jaunākajai auditorijai nav saistošas. Mana loma, iespējams, kādam jaunietim identificējas ar savām personīgajām atmiņām. Šobrīd mana karjera vēl tikai veidojas un esmu priecīga par jebkuru lomu.»