Ar pārsteidzošu izdevumu klajā nācis pazīstamais dziesmu rakstnieks Kaspars Dimiters

Ar pārsteidzošu izdevumu klajā nācis pazīstamais dziesmu rakstnieks Kaspars Dimiters – dzejoļu krājumu Ielūgums uz dzīvi ar tam pievienotu simts (!) dziesmu apkopojumu CD.

Šā gada 1. maijā savos viedokļos spurainais un daudziem kā skabarga attiecīgajā vietā esošais dzejnieks un komponists Kaspars Dimiters atzīmēja apaļu jubileju - 60. Šim notikumam par godu izdota dzejoļu vai dziesmu tekstu grāmata, kurai pievienotajā kompaktdiskā iekļautās dziesmas tapušas no 1986. gada līdz 2017. gadam, tostarp manāmi arī pavisam jauni gabali - Nāve ir dzimšanas diena, Viņš ir pamodies beidzot pavisam, Vēl dzīvam uzvarēt nāvi, Ūdens ir pienācis slieksnim, Meža elektriķis, Steidzamies nenokavēt, Es tevi mīlu jau un vēl dažas. Kopējais visu simts dziesmu garums ir vietējās Mūzikas Ginesa rekordu grāmatas cienīgās 7 stundas un 40 minūtes. «Pašā sākumā domāju izdot tikai duci jaunās. Tad sekoja vērienīgāka vīzija apkopot visas ap 400 dziesmas. Tad - ambīcija tās visas remāsterēt. Bija jāizvēlas, jo visu apjomu apstrādāt - uh, ilgi. Izvēlējos tās, kas vairāk iekšup sacerētas, pārdomīgākas, romantiskākas, filozofiskākas. No rādžiņa dabūju pat LPSR laiku gabalu lenšu oriģinālus. Nu tās skan labāk - kā rādžiņa tās trīs četras, kuras vienīgās no 400 jau divdesmit piecus gadus reizēm atskaņo,» sev raksturīgajā trāpīgajā ironijā epastā Neatkarīgās apskatniekam vēsta Kaspars.

Iespējams, Kaspara daiļrades piekritējiem lielākie prieki būs par viņa pazīstamākajām dziesmām (un dzejoļiem), piemēram, Princesīte, Tavai balsij, Tu mana Āfrika - tu mana Antarktīda, Akmeņiem nomētātie smiekli, Glāze ūdens, Puisēns ar lukturīti un sazin kurām vēl, jo katram droši vien aizķēries sirdī kaut kas savs no Kaspara ārkārtīgi plašā radošā klāsta. Apskatnieks šajā ziņā var justies apdalīts, jo no klasiskā pēdējā pirāta izdevumiem te ir relatīvi pamaz… «Pirāts un vēl ārpus tā daudzas citas sociāli nemierīgās [dziesmas] vairāk ir dzejas laju frekvence. Mest visas kopā būtu izdot miskasti. Protams, arī miskastē reizēm atrod pa tikko dzimušam siltam bērnam, taču tā par šūpulīti nekļūst,» skaidro dziesminieks.

Ir pagrūti noklausīties visu šo dziesmu daudzumu uzreiz, taču Dimitera paustās atziņas dzejoļos gan var lasīt vienā rāvienā kā grāmatu. «Esmu radīts mīlēt, ticēt un piedot - priecāties ar priecīgajiem un skumt ar noskumušajiem. Dievs ir mūžīgi dzīvs un mūžīgi radošs - tāpēc dzīve dota, lai dzīvotu un radītu,» krājuma ievadvārdos raksta Kaspars. Tā viņš arī dara - dzīvo un rada. «Koncepciju nekādu. Kā gribu, tā daru. Izdevu pats. Lai gan visu jau otro dekādi iespēlēju, ierakstu, māsterēju vienatnē, šoreiz Gints Sola atrada laiku gandrīz visas ziemas garumā man palīdzēt tieši pie paša gala māsteriem. Tā kā mūziku jūt un dzird Gints, tā Latvijā to nedzird neviens. Es no viņa šo izjūtu mācos jau kopš Krusta skolas laika. Visu manu apspēļu pirmskolotājs arī ir Gints. Nu, mazliet gan arī J. J. Cale.» Iespējams, no Kaspara Dimitera ar laiku varētu sekot arī kaut kas, ko viņš sauc par «sociālās ņemšanās komplektu», taču «lai tas paliek cerībai uz kādu nākamo apaļo, piemēram, 63 - ciparā vismaz trīs ar pus apaļumu».