«Es gribu būt par zvaniķi/Pie pirmā skolas zvana,/Es pirmais, pirmais gribu es/Tikt klāt pie zvanīšanas!» Lai arī kopš pirmās skolas dienas Alojas Ausekļa vidusskolā ir pagājuši jau daudzi gadi, Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis joprojām atceras šo pantiņu, ko, mācoties sākumskolas klasē, braši skaitījis savas skolas svinīgajā pasākumā 1. septembrī.
Pirmā skolas diena viņam vienmēr bija svētki. «Pirmais septembris vienmēr bija ļoti svinīga diena, uz kuru bija īpaši jātaisās. Tagad jau ir visādi svētki un festivāli, bet manā skolas laikā nebija daudz tādu svētku. Patiesībā, pat nevaru iedomāties, uz ko vēl es, lauku bērns, tā taisījos, kā uz pirmo septembri,» stāsta Lauris Dzelzītis, piebilstot, ka šī diena viņam asociējas ar gladiolām, jo tieši šādus ziedus viņš vienmēr dāvinājis savai skolotājai. Viņa pirmā skolotāja Alojas Ausekļa vidusskolas sākumskolā bija Ausma Miķelsone. «Stingra un laba skolotāja,» aktieris joprojām viņu atceras ar labu vārdu.»
SKOLAS LAIKĀ Lauris Dzelzītis mācībās bija izcilnieks, vienīgi viņa uzvedība skolotājām nebija pieņemama. «Nekas daudz jau nav mainījies,» aktieris atzīst / Privāts arhīvs
Tāpat viņš atminas, ka 1. septembrī vienmēr bija skaists laiks. «Kā likums, vienmēr! Neatceros, ka pirmajā septembrī būtu gājis uz skolu pa lietu. Tātad - tie patiešām bija svētki, jo Dievs jau nav mazais bērns,» aktieris nosaka un izstāsta, ka 1. klasē ļoti gribējis iet uz skolu - jo zinājis, ka atšķirībā no bērnudārza tur nebūs jāguļ pusdienlaiks. «Tas man bija svarīgākais faktors, kāpēc gribu iet uz skolu.»
Mācībās Lauris visus skolas gadus bija izcilnieks, jo īpaši pirmajās trijās klasēs. Sarkano diplomu gan nedabūja, bet pamatā viņa zināšanas tolaik piecu ballu sistēmā tika vērtētas ar četriniekiem un piecniekiem. «Vispār jau es mācībām īpašu uzmanību nepievērsu, bet visu tāpat izdarīju, jo - nekas sarežģīts jau tas nebija,» aktieris nosaka un atzīst, ka vienīgi viņa uzvedība skolotājām nez kāpēc nebija pieņemama. Tāpēc netika ņemts līdzi ne uz skolas vasaras nometnēm, ne arī... uzņemts pionieros. «Oktobrēni, Ļeņina mazbērni, mēs bijām visi, tas jau tolaik bija automātiski. Man vēl tagad mājās glabājas nozīmīte. Bet pionieris es nebiju un ne tāpēc, ka negribēju. Mani neņēma. Bet to es nožēloju tikai tajā mirklī, kad pārējie klasesbiedri, kuri bija uzņemti, atbrauca atpakaļ no Rīgas un stāstīja, ka ēduši saldējumu...»
Bet uz jautājumu, kāda viņam atmiņā palikusi pirmā skolas diena Teātra fakultātē Rīgā, Lauris Dzelzītis atzīst: «Es ļoti labi atceros pirmās trīs klases skolā, es atceros pantiņu, ko skaitīju skolas priekšā, bet pirmo dienu Teātra fakultātē tiešām neatceros. Tā vide bija tik pretencioza, es tur jutu diezgan lielu pretestību, iespējams, tāpēc man kaut kas pārslēdzās un es maz no tā ko atceros.»
Bet šodien, 31. augustā, un rīt, 1. septembrī, Dailes teātris jau tradicionāli aicina svinēt skolas sākumu, piedāvājot noskatīties režisora Dmitrija Petrenko iestudēto izrādi visai ģimenei Toma Sojera piedzīvojumi ar Lauri Dzelzīti galvenajā lomā, satikties ar Gerhardu Erhardu Sīpoliņu un Pēteri Liepiņu Jērādiņā, kā arī apmeklēt pasākumu Nosvini skolas sākumu kopā ar Tomu Sojeru!. Šā pasākuma laikā, kas abās dienās sāksies pulksten 16 - divas stundas pirms izrādes - un turpināsies arī 30 minūtes izrādes starpbrīdī, teātra foajē abos stāvos tiks pārvērsts par dažādu piedzīvojumu, atrakciju un spēļu virpuli, kur viss risināsies par un ap Toma Sojera piedzīvojumiem.
