Apdrošinātāji: Ja ārzemēs sanāks "lielas ziepes",  vidējais rēķins būs ap 60 tūkstošiem

Augusts ir atvaļinājumu laiks, kad tuvākos un tālākos braucienos dodas visa „vecā Eiropa” un arī daudzi Latvijas atpūtnieki. Gatavojoties braucienam, katrs no mums prātā pārcilā obligātās lietas. Neaizmirst pasi, paņemt peldkostīmu, atvest kolēģiem magnētiņus, nopirkt jaunas iešļūcenes. Ak, jā.... un tad vēl tā apdrošināšana. Ko darīt ar apdrošināšanu?

Arvien biežāk no paziņām nākas dzirdēt atziņu, ka veselības polise „ar ekstrām” ir tas, par ko īpaši nav jāiespringst, jo pastāv taču EVAK jeb Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas ir visām Eiropas Savienības dalībvalstīm kopīgs dokuments un apliecina šo valstu iedzīvotāju tiesības saņemt valsts apmaksātu nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

Tfu, tfu, tfu

Proti, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības pirms došanās atpūtas ceļojumā vai darba braucienā aizstaigāt līdz Nacionālajam veselības dienestam un pilnīgi bez maksas, par tīru „paldies” saņemt plastikāta karti, kas nepieciešamības gadījumā būs garants tam, ka nepaliksiet bez medicīniskās palīdzības.

Rūpīgi izlasot EVAC nosacījumus, „ierindas cilvēkam” visticamāk, raisās aptuveni šāda iekšējā diskusija. „Tā, lieliski! Eiropas karte man segs visus ar ārstēšanos saistītos izdevumus, tiesa, tikai pie tiem mediķiem, kuri uzņēmušies sniegt šādus pakalpojumus. Labi, pieņemsim. Ja esamu gatavs ar lauztu kāju meklēt nevis jebkuru tuvāko, bet tieši „līgumiestādi”, tad tā tas varētu būt. Otrkārt, EVAK man nesegs pacientu iemaksas, bet cerēsim, ka konkrētajā valstī tās nav pārmērīgi lielas. Treškārt bezmaksas karte nesegs repatriācijas izdevumus smagas slimības vai , nedod Dievs, nāves gadījumā. Tfu, tfu, tfu... ko, nu, par tik galējām situācijām.”

f64

Nepiesauksim nelaimi. Un tomēr...

Skaidrs, ka privātajām apdrošināšanas sabiedrībām ir sava, biznesa interese, runājot par iemesliem, kādēļ ar bezmaksas karti var izrādīties par maz. Tomēr dažas atziņas no tām, ko sarunā ar portālu nra.lv min AAS „BTA Baltic Insurance Company” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus, ir būtiskas un pat ļoti.

f64

J. Lucaus atzīst, ka EVAK princips ir labs un progresīvs, jo veido Eiropas pilsoņu līdztiesīguma un vienādo tiesību jēdzienu. Tā ir arī ļoti laba „minimālā programma”, ja došanās ārpus Latvijas ir neizbēgama, taču finanses neļauj iegādāties privāto kompāniju polises. Tomēr šai monētai ir arī otra, daudz skaudrāka puse.

Varētu šķist: jā, EVAK nesedz repatriāciju. Kas, tur liels! Nedomāsim par ekstrēmiem gadījumiem! Bet, ja tomēr par tiem aizdomājas, tad....

Galvenais princips, dodoties ilgi gaidītajā atpūtā, nav skaisto iespaidu priekšnojauta, bet gan pilnīgi precīza un atbildīga apstākļu novērtēšana, saprotot, ka dzīvē mēdz būt dažādas situācijas. „Esiet atbildīgi pret saviem tuviniekiem, apzinoties, ka gadījumā, ja, nu, kas, viss emocionālais un arī izmaksu smagums gulsies uz viņu pleciem,” norāda J. Lucaus. „Varbūt ir vērts ieekonomēt uz dažām maltītēm vai viesnīcu zvaigznēm, bet tomēr iegādāties polisi, kas sedz repatriācijas izmaksas. Ja negadījums notiks, piemēram, ASV, kas izmaksu ziņā ir ļoti dārga valsts, tad, jūsu atgādāšana uz Latviju izmaksās ap 70 tūkstošiem eiro. Vai jūsu radiniekiem ir pieejama šāda summa? Ja traģiskais incidents notiks, piemēram, Taizemē, tad izmaksas būs ap 50 tūkstošiem eiro,” minot konkrētus piemērus, klāsta J. Lucaus.

Viena no dārgākajām pozīcijām šajās izmaksās ir pavadošā medicīniskā personāla nodrošināšana, arī īpaši aprīkota vieta avioreisā, nāves gadījumā arī neskaitāmās dokumentācijas kārtošana, tulkojumi, rituālo pakalpojumu utml. izmaksas.

J. Lucaus arī piebilst: ceļotāju nevēlēšanās domāt par „galējām situācijām” gūst spilgtu atspoguļojumu sociālajā vidē, kur bieži redzam tuvinieku izmisīgos palīgā saucienus pārvest uz mājām kādu ārvalstīs mirušu radinieku. Jo, ko, gan, lai iesāk cilvēks, kurš nonācis skaudras izvēles priekšā - savākt 50 tūkstošus eiro jeb ļaut savu mīļo radinieku apglabāt kaut kur svešā zemē?

Protams, protams.... tfu, tfu, tfu. Neviens jau nevēlās sev bojāt atpūtu ar drūmām domām un letālu gadījumu piesaukšanu. Taču statistika ir nepielūdzama. Vienai Latvijā strādājošai apdrošināšanas kompānijai gadā ir ap 20 dažāda veida repatriācijas gadījumu, bet kopumā mūsu valstī ir ap desmit šādu firmu.

Un šeit tikai kā replika.... ja dodaties ierindas ceļojumā, bez iecerēm par ekstrēmu atpūtu, tad polise ar pacienta iemaksu un repatriācijas segšanu jums uz nedēļu izmaksās ap 10-15 euro.

Runājot par galējām situācijām, man šķiet būtiski pieminēt arī apdrošinātāju piedāvājumu segt ceļotājiem dažāda veida juridisko palīdzību. Jo nav retums gadījumi, kad emancipētie, demokrātiskie un dažādas brīvības baudošie eiropieši eksotiskās valstīs nonāk aiz restēm par darbībām, kas Eiropā tiek pielīdzinātas „nevainīgām blēņām’. Un, ko, gan tu iesāksi Taizemes cietumā, nezinot valodu, nepārzinot likumus un ar advokātu, kura likme ir 200 eiro stundā?