Ar "Radio Skonto" - kopš pirmās dienas. Elita Marga
Latvijā populārākā komerciālā radiostacija Radio Skonto pastāv jau teju ceturtdaļgadsimtu – tā dibināta 1993. gadā. No pirmās dienas ēterā strādā Elita Marga.
Nepieciešamā popmūzikas deva
Radio Skonto jau gadiem ir populārākā komerciālā radiostacija Latvijā. To 1993. gadā izveidoja Arvīds Mūrnieks un Ivo Baumanis. Komandā, kura togad 15. decembrī pirmoreiz uzrunāja klausītājus, startēja arī Arvīds Babris, Egīls Zariņš, Māris Ozoliņš, bet vēlāk pievienojās Valdis Melderis, Renārs Kaupers, Rita Paula un citi. «Patiesībā tāda radio vēl nemaz nebija, kad Arvīds Mūrnieks reiz jautāja: «Elita, kad man būs savs radio, vai tu nāksi strādāt?» Es momentā teicu - jāāāāā!» atceras Elita. «Ar Arvīdu esam pazīstami ļoti, ļoti sen - no tiem laikiem, kad vēl mācījos vidusskolā. Es ik pa laikam gāju uz diskotēkām poligrāfiķos, kuras Arvīds vadīja. Tur arī sākām runāties, vēlāk saskrējāmies Latvijas Radio gaiteņos. Arvīds tolaik veidoja raidījumu Būsim pazīstami!, bet kopumā ārzemju populārās mūzikas devas bija tik necilas, ka jaunie cilvēki to nieku tvēra aizgūtnēm, ar sajūsmu, tiešām grieza skaļāk radio un dziedāja līdzi! Arvīds loloja sapni - izveidot ļoti kvalitatīvas pasaulē radītās popmūzikas radio, viņam pat bija ideja, kāds varētu būt šī radio nosaukums.»
BĒRNĪBAS SAPNIS. Lai gan Elitas profesionālais sapnis vienmēr bijis strādāt radio, izrādās, ka bērnībā viņa bija vēlējusies kļūt par aktrisi. Patiesībā - droši vien būtu ļoti skaista un talantīga aktrise! / Publicitātes un no privātā arhīva
Ja tagad mūzika tiek saprogrammēta datorā un pēc tam atskaņota ēterā, tad tolaik viss balstījās uz atskaņotājiem un kompaktdiskiem, kurus dīdžejs ik pēc dziesmas mainīja. «Plauktos kā bibliotēkā stāvēja platītes, un katrs dīdžejs pirms savas maiņas iegāja un izvēlējās, ko spēlēt. No Amerikas mums bija speciāli pasūtīti diski ar radio remiksiem, jo pētījumos pierādīts, ka ideālais skaņdarba garums komercstacijās ir aptuveni trīs minūtes. Piemēram, Hotel California, kas oriģinālā skan aptuveni sešarpus minūtes, radio remiksa versijā ir divas minūtes īsāks, bet ierindas klausītājs pat nejūt, ka kāda starpspēle vai pants pazudis. Toties, ja ēterā pēkšņi sāka skanēt, piemēram, Meat Loaf dziesma 11 minūšu garumā, tad visiem kolēģiem bija skaidrs, ka dīdžejs nolēmis ilgāk uzkavēties tualetē,» smejoties saka Elita. «Savulaik radio bija Dzērbenes ielā, kur visa stāva koplietošanas labierīcības atradās gaiteņa galā, bet studijas smagās metāla durvis pirms to apmeklēšanas bija rūpīgi jāaizslēdz, atgriežoties - jāatslēdz. Ejot uz tualeti, mēdzu galvā līdzi dziedāt uzlikto dziesmu, lai atgrieztos īstajā brīdī. Ja kaut kas šajā gājienā noietu šķērsām, tad ēterā iestātos klusums.»
Klausītāju ausīm aiztaupītais
Pašlaik Elitas ētera laiks darba dienās ir no pulksten 15 līdz 19, bet sestdienās - no pulksten 9 līdz 15. Tā kā viņa ēterā nomaina Kārli Malkavu, tad ik pa brīdim iznāk kārtīgi izsmieties, jo kolēģim ir lieliska humora izjūta. «Piemēram, reiz ziemā ienāku studijā jaunā cepurē, bet Kārlis ēterā pēkšņi saka - tā, ir atnākusi Elita Marga, ģērbusies oranžās zeķbiksēs. Kad mikrofons izslēgts, jautāju - Kārli, uz ko tu skaties, vai tiešām neredzi, ka man ir jauna cepure? Būtu labāk par to pastāstījis! Kārlis vēsā mierā atbild - tu ko, tiešām gribi, lai es visiem klausītājiem pasaku, ka tev šodien galvā tizls pižiks?! Vai vasarā - ārā izcili labs laiks. Nedzirdu, ar kādu tekstu Kārlis no klausītājiem atvadās. Pēc pāris minūtēm stafeti esmu pārņēmusi, ar klausītājiem sasveicinājusies, bet, kolīdz mikrofons izslēgts, Kārlis parādās durvīs un smejoties saka - es tevi notroļļoju! Pa ceļam uz darbu sauli pamatīgi sasmēlusies, es, protams, savā sajūsmā padalījos ēterā - viss plaukst, pumpuri plīst paukšķēdami, smaržo zāle un ceriņi! Izrādās, Kārlis pirms tam teicis - tā, ir atnākusi Elita, un, pēc visa spriežot, viņa tūlīt apjūsmos, cik brīnišķīga ir šī diena! Mēs viens otru gana labi pazīstam un spējam arī prognozēt, ko otrs teiks, un tas brīžiem izvēršas tiešām jautri!»
Vieta teicamniecei
Elita jau pirms darba radio un arī paralēli tam strādājusi Latvijas Televīzijā (LTV). Viņas pēdējie projekti bija brīvdienu raidījums Saldā dzīve, kā arī pašreizējās Ceturtās studijas priekštecis Četras istabas, taču tas viss ir nieks salīdzinājumā ar savulaik ultrapopulāro raidījumu pusaudžiem Skabarga, ko Elita vadīja no pašiem tā pirmsākumiem 1989. gadā. Raidījums pastāvēja septiņus gadus. «Mācījos Latvijas Universitātē, žurnālistos. Tolaik dekrētā gāja Rita Voronkova, tā laikā vajadzēja aizpildīt štata vietu ar kādu studenti. Es gan vēlējos strādāt radio, kur gadiem jau biju veidojusi intervijas jauniešu un bērnu raidījumiem. Arī diplomdarbu rakstīju par Latvijas Radio. Bet atnāca LTV struktūrdaļas vadītājs, kam bija uzdevums atrast Ritas aizvietotāju, viņš noskatīja mūsu kursu un katedrā noskaidroja faktus par manu biogrāfiju un sekmēm. Biju teicamniece, grupas vecākā, papīri tīri. Derēju pēc visiem tā laika parametriem. Man izteica šo piedāvājumu, bet ļoti šaubījos, gandrīz atteicos, jo cerēju uz vietu radio. Ļoti gribēju strādāt Latvijas Radio - tas bija mans sapņu darbs. Jau vidusskolas laikos staipīju apkārt milzīgo un smago reportieri, kurā ierakstīt intervijas, ilgi pirms sarunām domāju jautājumus, kurus grasījos uzdot. Par padarīto saņēmu pat honorāru! Cītīgi mācījos pie redaktores Vijas Pieses radio darba knifiņus, viņa devusi daudz labu profesionālu padomu. Pamazām radās apjausma, ka kaut ko esmu apjēgusi un varu izdarīt, kā nākas, pati ar visiem darba posmiem bez problēmām tieku galā - varu izdomāt, uzbūvēt sarunas secību, to ierakstīt, atšifrēt, samontēt. Vienkārši konkrētais darbs top par loģisku dzīves daļu, kura kļūst svarīga un mīļa. Tomēr izskatījās, ka vieta Latvijas Radio man neatradīsies un pēc sadales nāksies braukt uz Liepājas rajona avīzīti, kurai trūka žurnālistu. Televīzija tolaik būtu bijusi mana priekšpēdējā izvēle, vien apsteidzot rajona laikrakstu. Tāpēc, lai paliktu mājās Rīgā, ar visai nemierīgu sirdi piekritu LTV piedāvājumam.»
Ja sākotnēji radio bija tikai blakus darbs, tad 90. gadu beigās viss kardināli mainījās. «Likvidēja Skabargas grupu un mani atlaida - notika štatu samazināšana. Tolaik televīzijā saglabājās milzīgs administratīvais aparāts, bet radošos cilvēkus atbrīvoja no darba pēc priekšniekiem pašiem vien zināmiem principiem, un tas kuģis lēnām grima. Mani visi mierināja - par ko tu uztraucies, tu taču mācies maģistrantūrā, sestdienās un svētdienās - radio?! Tiešām tobrīd atkal biju studente, saņēmu pat mazītiņu stipendiju [7,5 eiro mēnesī], brīvdienās bija darbs Radio Skonto ēterā.» Taču tieši pēc jukām televīzijā Radio Skonto Elitai piedāvāts pilnas slodzes darbs. Tā kā - viss, kas notiek, notiek uz labu, pat tad, ja pirmajā brīdī bilde rādās pavisam nelāga.
Ar kājām cauri Rīgai
Ja gadās brīvs brīdis, Elita izvēlas grāmatu lasīšanu. «Radio ir lieliska sadarbība ar izdevniecību Kontinents, vienošanās ir tāda: viņi dod kādu no jaunajām grāmatām, es to izlasu un saku ēterā tikai to, ko patiešām par šo sacerējumu domāju, arī nekomplimentāras lietas. Tas ir nesalīdzināmi vērtīgāk gan man, gan klausītājiem, nekā norunājot priekšā uzrakstītu reklāmas tekstu.» Vidēji nedēļā tiek izlasīta viena grāmata, bet vienlaikus iesāktas lasīt ir vēl vismaz trīs četras. Nebrīnieties, ja Elita pēkšņi kļuvusi nevaļīga, viņai nav laika garām sarunām vai ballītēm - iespējams, pagadījusies kāda patiešām ļoti laba grāmata, un, kamēr tā nebūs izlasīta, mazāk interesantais var pagaidīt.
AKCIJU RADIO. Radio Skonto ir slavens ar dažādām savu klausītāju apdāvināšanas akcijām - noteikti katrs zina kaut vai par kampaņu, kurā nepieciešams uz telefona zvanu atbildēt: «Mans mīļākais radio ir Radio Skonto!» - lai, iespējams, tiktu pie auto. Šovasar radiostacija dāvināja klausītājiem rollerus - vakar tie ar izlozes starpniecību nonāca pie saviem īpašniekiem / Publicitātes un no privātā arhīva
Laiks netiek taupīts arī garām pastaigām, pat ziemā. «Ļoti daudz eju kājām, gar jūru soļojot, vispār varu pieveikt milzīgus gabalus. Starp citu, kājām ejot saproti, ka Rīgā viss ir tuvu un tepat. Patīk klīst pa mežu, sēņot, nopeldēties jūrā - tur, kur nav svešu cilvēku. Neeju uz sporta klubiem vingrot - tas nav man, neko sev nespiežu darīt, ja nejūtu pēc tā iekšēju nepieciešamību, jo pret sevi ļoti labi izturos. Arī ēdu tikai to, ko gribu, un tad, kad gribu. Man tīri intuitīvi ir skaidrs, ko vajag vai nevajag darīt, ko izvēlēties, tas attiecas arī uz pārtiku. Pēc savas būtības esmu anarhiste, tomēr ļoti atbildīga - ja kaut kam esmu piekritusi un pieķērusies, tad gribu visu izdarīt pēc iespējas labāk. Ideāli ir tad, ja ļaujies spontānai sajūtai un izvēlies to, kas konkrētajā brīdī šķiet svarīgi. Un ko darīt taču ir tik daudz!».