RECENZIJA: Darrva "Laika rats"
 
©Publicitātes foto

Lai gan grupas “Darrva” (tieši tā – ar diviem r!) albuma “Laika rats” prezentācijas pasākums Spīķeru koncertzālē paredzēts 2. jūnijā (spēlēs arī “Deodium”, “Dehead” un “Yomi”), mūzikas ierakstu veikala “Randoms” plauktos to var aptaustīt un ne tikai jau krietnu laiku.

Šķiet, „Darrva” šobrīd ir pati smagākā no pašmāju “death metal” brigādēm, kas dzied dzimtajā valodā - lūk, 2013. gadā Jelgavā izveidotās formācijas pirmais pilnais albums, 2013. gada nogalē izdotais “Saule neuzausīs” ar septiņām kompozīcijām tomēr vairāk vērtējams kā EP nevis lielais albums. Šoreiz klausītājiem tiek likts galdā ducis niknu, zvērīgu un enerģisku dziesmu, kuras ieturētas vecās, labās floridiešu “nāvinieciņu” skolas ritmos, tomēr saglabā oriģinalitāti un arī zināmu devu melodiskuma, lai gan brīžiem bagātinātas ar blekmetālisku spēlēšanas tempu. Ar sociālajiem tīkliem un mājas lapām “Darrvas” mūziķi acīmredzot ir “uz jūs”, kādu noderīgu informāciju par grupu tajos atrast pagrūti, tomēr var noprast, ka sastāvā joprojām ir vokālists Mārcis Drava (CD bukletā viņš pieteikts vienkārši kā Mārcis), ģitārists Slaviks Murugovs jeb Slaviks, basģitārists Mārtiņš Jansons jeb Maize, bet pie bungām ir kāds Brūss. Producents - joprojām Jēkabs Vilkārsis, kurš pie viena ir piestrādājis arī pie albuma dizaina.

PAR. Labi slāna! Ja pirms vairāk nekā trīs gadiem saule neuzausa ar pamatīgu „Morbid Angel” piesitienu, tad jaunais albums ir ar krietni patstāvīgāku rokrakstu un nobriedušāku skanējumu, tomēr nepamet iekopto “nāvinieciņu” lauciņu. Ko steigā paklausīties, lai gūtu pirmo priekšstatu? Noteikti dziesmas “Vētra” un “Mēness zīme”, taču tikpat labi var droši klausīties jebkuru dziesmu vai visu albumu, vilties tas neliks. Tāpat kā “Huskvarnas” dziesmas “Pavēle pazemot” kaverversija (tā ir kā bonuss - trīspadsmitā), kurā ar kārtīgu ierūcienu piepalīdzējis pats Urbix. Starp citu, tekstus var saprast, kas tik dinamiskam mūzikas stilam ir retums - par to, protams, uzslavas Mārcim.

PRET. Basģitārists ir meistars ar lielo burtu, to viņš uzskatāmi un klausāmi pierāda vairākās dziesmās, tomēr kompozīcijā “Ugunsvara” gan viņam tiek dota nevajadzīgi liela vara. Lai gan materiāls ir smags kā kāpurķēzu traktors un stilistiski precīzs kā Franču akadēmijas noteikts litra etalons, gribētos maķenīt modernāku skanējumu: “old school” - tas ir labi, tomēr tagad ir citi laiki.

*Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.