Šīs nedēļas nogalē svētki motobraucējiem: 29. aprīlī notiks ikgadējais motosezonas atklāšanas pasākums. Iemesls uzvilkt savu kluba Harley Owner Group ādas jaku būs arī Līgai Gaigalai – LTV kultūras ziņu žurnālistei, kura ļoti labi jūtas moča mugurā.
Līdzbraucēja ar stāžu
Ar motocikliem ilggadējo LTV žurnālisti Līgu Gaigalu saslimdināja vīrs Jānis. «Es gaidu [sezonas atklāšanu], es šausmīgi to gaidu!» vaicāta par izjūtām oficiālajai motosezonai tuvojoties, atzīst Līga. «Mēs gan aprīļa sākumā, kad iestājās siltais laiks, jau izbraucām un, tā teikt, noņēmām skaidu, lai saprastu, kā mocītis iet. Pirms sezonas bija praktiskie treniņi, kurus klubam organizē Jānis: motociklisti ar savām pavadonēm jeb līdzbraucējām izbrauca pa 3x3 trasi, lai atjaunotu iemaņas. Ja vairākus mēnešus nav sēdēts uz moča, ir lietas, kuras nepieciešams atkal pieslīpēt, lai braucot varētu justies droši un brīvi.»
Pie mocīša ragiem Līga gan pati nesēžas - viņa ir līdzbraucēja. «Man tas ļoti patīk, es nemaz negribu pati stūrēt - varu mierīgi skatīties, kas notiek apkārt, bet braucējam galvenokārt jāskatās uz ceļu. Esmu mēģinājusi braukt tikai ar motorolleru, mocis man tomēr ir par lielu,» stāsta Līga un noraida prātojumus, ka auto šāda apkārt skatīšanās būtu vēl mierīgāka: «Braucot ar motociklu, jūti, kā viss apkārt smaržo, redzi pārmaiņas dabā utt. Mašīnā esi kā būrī, bet sēžot uz motocikla uztver visu saule, sniegs vai lietus, kalni vai pļavas līdzenumos. Šāda braukšana ir arī veselīga, tāpēc visiem, kas brauc ar moci, ir labāka sejas krāsa. Un viņi mazāk slimo.» Viņa ir kluba Harley Owner Group jeb HOG biedre, ar pārējām motociklistu pavadonēm tiek uzturētas draudzīgas attiecības gan sezonā, gan nesezonā. «Vienai no kluba biedrenēm ir SPA salons, tad ziemā mēs tur tiekamies vai aizejam uz pirti. Sezonas laikā lielākos pasākumos dažkārt parādes braucienos saskaņojam apģērbu. Mēs esam draugi, jo braucam arī tālos pārbraucienos, bet tādos nevar doties cilvēki, kuri viens ar otru labi nesatiek.»
Dreskods un goda kodekss
Ar motocikliem Līga sākusi aizrauties pirms vairāk nekā pieciem gadiem. «Pirmais mans brauciens nebija diez ko komfortabls, Jānis laikam mani pārbaudīja. Braucām uz sezonas noslēgumu Viļņā, bija pat slapjš sniegs. Pēc šīm ugunskristībām viņš atzina, ka es varot braukt, un arī man pašai tas ļoti, ļoti iepatikās. Man bija drošības sajūta, jo Jānis ir mierīgs cilvēks, un viņš tā arī brauc - netrako, brauc pārliecinoši.» Līga jau ir iejutusies rokeru dzīvē. «Kopīgajos burziņos galvenais ir nelekties. Iesākumā tevi vēro, skatās, kā izturies. Nedrīkst iziet ar savām ambīcijām, sākt censties diktēt savus noteikumus vai apšaubīt to, ko citi runā, jo motociklistiem ir savi likumi. Man, protams, sākumā paskaidroja, ko drīkst darīt, bet ko labāk nevajag. Ir nerakstīti noteikumi, piemēram, nesēsties uz svešiem močiem, bez atļaujas nelīst pie tiem fotografēties, skaļi neapspriest citus cilvēkus utt. Protams, veči ir dažādi. Es sākumā biju mazliet nobijusies, taču sapratu, ka lielākā daļa šo cilvēku ir ļoti sirsnīgi un tādi tie ir ne tikai mūsu klubā. Viņiem ir sava kopiena, viņi viens otram palīdz, viens otru saprot. Taču, ja kāds savāra ziepes, tad par tām ir jāatbild, ātri viens otram var sadot pa seju, tur ir skaidri noteikumi. Nevari atļauties aizskart otra meiteni vai kādu apvainot - goda kodeksa lietas ir ļoti svarīgas. Patiesībā dzīvē jau ir tāpat, tikai dzīvē tas nez kāpēc ne vienmēr strādā.»
Atklājot sezonu, motociklisti arī palepojas ar to, kas jauns ziemā iegādāts vai uzķīlēts, un apskatās, pie kādiem tehniskajiem brīnumiem tikuši citi. Kā ir līdzbraucējām? «Es ar dažādiem grabuļiem diez ko neaizraujos, ar dzelzs krustiem arī ne, taču, protams, kādreiz ir patīkami iegādāties kādu jaunu rokassprādzi, citām ir jauni cimdi vai zābaciņi. Mugurā jābūt kluba vestei, kas vienmēr tiek papildināta ar dažādām uzšuvēm vai nozīmēm no tālākiem braucieniem. Veste ir tava vēsture, tavs CV. Tā ir gan večiem, gan līdzbraucējām,» skaidro Līga. «Ja nav atbilstoša apģērba, uz moča nemaz nevar kāpt ir jābūt ādas jakai, kas pasargātu no vēja, lai būtu ērti un silti. Arī ādas bikses ir vajadzīgas, ar tām vari apsēsties jebkur. Tas nav tikai stila jautājums, tas ir praktiski. Protams, pastāv arī dreskods - uz Harley Davidson nevar kāpt pufaikā vai pavasara krāsu aktualitāšu jaciņā, nevari iet uz moču pasākumu baltos minisvārkos un rozā zābaciņos, tāpat kā nevari doties uz operu nošļukušās biksēs un kedās.»
No krējuma pie kultūras
Par apģērba lietām Līga Gaigala var spriest ļoti kompetenti - viņa taču 16 (!) gadus televīzijā vadīja glamūrīgo raidījumu Krējums… saldais, tolaik kā Ozola. Nesaistīties ar televīzijas lietām būtu pagrūti - Līga ir režisores Svetlanas Rudzītes un TV operatora Jura Rudzīša meita. «Vecāki nemaz nezināja, ka es sāku strādāt [televīzijā]!» radu būšanu noliedz žurnāliste. «Tiesa, pateicoties viņiem, iepazinos ar ļoti foršiem cilvēkiem, jo tie, kas darbā bija ap vecākiem, pabija arī pie mums mājās. Vecāki nebija no tiem, kas no rīta vienkārši gāja uz darbu un vakarā tāpat nāca mājās, manuprāt, radošiem cilvēkiem tas nemaz nav iespējams. Tā televīzijas burziņš turpinājās arī mājās.»
Savu TV karjeru Līga iesāka 21 gada vecumā LTV raidījumā Vecais ratiņš pie Violas Lāzo kā administratore. «Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka dari visu! Raksti tehnikas pasūtījumus un citus papīrus, organizē tikšanās un veido pieteikumus, pienes puķes un reizēm pat mazgā grīdu. Tā bija interesanta pieredze, saskarsmē ar televīzijas organizatoriskām lietām, taču Vecais ratiņš man iedzina pamatīgu alerģiju pret šlāgermūziku. Tā gan ir ļoti liela sadaļa Latvijas mūzikā, bet tas nav man,» atzīst Līga. Pēc tam LTV bija vēl dažādi projekti, vēlāk viņa aizkalpojās līdz režisora asistentes amatam, kādu pusotru gadu kopā ar Aidi Tomsonu vadīja rīta pārraidi Rīta bums, līdz 2000. gadā sākās Krējums… saldais laiki. «Man pārtrūka darbs Rīta bumā, un mani uzrunāja producents Edvīns Inkēns, ka vajadzētu jaunu raidījumu. Savācām komandu, un tā tas sākās.» Lai gan raidījums nebija dzeltens, tas tomēr atspoguļoja specifiskas sabiedrības daļas intereses. «Es pēc saldā krējuma kādu laiku vairs negribēju ne iet uz pasākumiem, ne prezentācijām - negribēju nevienu no šīm aprindām redzēt,» piekrīt žurnāliste. «Uz pasākumiem nāk vieni un tie paši cilvēki, viens ar otru čubinās, viens otru intervē un fotografē, un pēc tam ar šiem materiāliem dalās sociālajos tīklos. Es teorētiski saprotu, kāpēc viņi to dara, bet… Protams, smukas kurpes un somiņa arī ir svarīgi un sievišķīgi feini, tomēr kultūras ziņās dominē pavisam citi cilvēki, tā ir pavisam cita aprite, kam ir pavisam citas prioritātes.»
Nu jau trīs gadus Līga ir LTV Kultūras redakcijas žurnāliste, veido sižetus. «Tās ir intervijas, teātra dzīves aktualitātes, mūzikas notikumi, grāmatu izdošana, balets utt. Tas ir ļoti interesanti. Protams, ja ir četras pirmizrādes nedēļā, tad sestdienā gribas mierīgi iedzert alu vai arī izlaist ar mocīti,» joko Līga. «Latvijas kultūras dzīves piedāvājums ir ļoti plašs un bagāts, taču ne vienmēr kvalitatīvs. Ja no četrām pirmizrādēm tikai viena ir tāda, kas paliek prātā, par ko tev ir prieks un nav žēl sava iztērētā laika, tad ir reāla škrobe, kāpēc tev tas ir jāskatās, un kāpēc cilvēki to grib rādīt citiem. Atbrauc mājās, izstāsti to vīram, iedzer glāzi vīna un noskalo visu. Protams, brīvdienās negribu iet uz koncertiem vai staigāt pa izstādēm, gribu būt mājās vai dabā. Pats labākais - doties pie jūras, man tā vienmēr ir patikusi.»
***
Līga Gaigala
• Dzimusi 1971. gada 29. maijā;
• Dzīvo Jūrmalā, Dubultos. «Dzīvojam rindu mājā, tur ir kā maza komūna - visi viens otru pazīst. Kad pārbraucu pāri Lielupes tiltam, visi Rīgas štrunti un draņķība uzreiz aizmirstas. Iebrauc mājās un - ir labi!»;
• Izglītība: Emīla Dārziņa speciālā mūzikas vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmija TV režijas specialitātē;
• Darba pieredze: LTV1 administratore, režisora asistente Izklaidējošo raidījumu redakcijā, rīta informatīvā raidījuma Rīta bums vadītāja un redaktore (no 1992. gada oktobra līdz 1999. gada janvārim), iknedēļas raidījuma Krējums… saldais producente, redaktore un vadītāja (no 2000. gada augusta līdz 2004. gada janvārim LNT, no 2004. gada marta līdz 2012. gada decembrim LTV7);
• Kultūras projektu producente, tostarp organizējusi 25. Vispārējo latviešu Dziesmu un 15. Deju svētku gājienu;
• No 2014. gada aprīļa LTV1 kultūras ziņu žurnāliste;
• Motociklistu kluba Harley Owner Group biedre;
• Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs Jānis Gaigals, bijušais izglītības ministrs, šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē esošā Valsts Izglītības satura centra vadītāja vietnieks. Divi dēli no iepriekšējām attiecībām: Pēteris (26), dīdžejs un grupas Carnival Youth skaņotājs, un Rūdolfs (23), Amsterdamā mācās ģitārspēli un muzicē pašmāju grupā Pink Elephant.
