VAKARA ZIŅAS: 10 jautājumu aktīvā dzīvesveida vēstniekam Kasparam Zlidnim

No 24. līdz 26. martam Ķīpsalā norisināsies aktīvās atpūtas un sporta izstāde «Atpūta un sports 2017», kur sastapsim arī pašmāju aktīvā dzīvesveida vēstnesi, grupas «Gain Fast» solistu Kasparu Zlidni (33).

- Vai nav tā, ka beidzamo gadu laikā tu vairāk esi pievērsies sportiskajām aktivitātēm un muzicēšana palikusi otrajā plānā?

Vienmēr šīs abas lietas ir gājušas roku rokā. Tajā laikā, kad sāku muzicēt, es paralēli vingroju un attīstīju ielu vingrošanas kustību. Tagad, kad tās lietas ir aizgājušas un es daudz vingroju un popularizēju veselīgu dzīvesveidu, paralēli notiek arī muzikālās darbības. Šobrīd ar grupu «Gain Fast» rakstām ceturto ierakstu albumu un gatavojamies vasaras koncertiem. Man to visu prasmīgi sanāk apvienot, jo parasti saka, ka sportistiem jau viegli atrast laiku treniņiem, jo tā ir viņu pamatnodarbošanās. Es ar savu piemēru pierādu, ka es kā mūziķis, kuram bieži ir mēģinājumi, dziesmu ieraksti un koncerti, tomēr spēju sakārtot savu ikdienu tā, ka atrodu laiku fiziskām nodarbēm un vēl iedvesmoju arī citus. Lai kāda būtu tava profesija, sportošanai jābūt neatņemamai dzīves sastāvdaļai!

- Apgaismo, lūdzu, kādas ir tavas šā brīža sportiskās aktivitātes.

Nu jau vairāk nekā pirms desmit gadiem aizsāku ielu vingrošanas kustību, kas nu jau ir izaugusi Latvijas mērogā. Daudzi jauni puikas vingro uz ielām, un katram otrajam latvietim ir zināms ielu vingrošanas jēdziens un ko tas sevī ietver. Sākumā daudziem tas asociējās ar ķīniešu sportošanu parkos vai daudzi mūs jauca ar pārkūristiem, kas skrien pa māju jumtiem, bet tagad daudzi zina, ka ielu vingrošana ir sociāla kustība, kas popularizē sportu, demokrātiski ir pieejama visiem, jo par to nav jāmaksā un var vingrot jebkurā vecumā, izmantojot piemājas un skolas sporta stadionus. Tālāk es savā dzīvē attīstīju sporta veidu «CrossFit», kas pirms vairākiem desmitiem gadu radies Amerikā, bet Latvijā popularitāti ieguvis beidzamos trīs gadus. Kopā ar kolēģiem radīju arī šāda nosaukuma sporta klubu Andrejsalā. Piedalījos vairākās «CrossFit» sacensībās, ieguvu vairākus šā sporta veida trenera sertifikātus. Taču atkal esmu devies tālāk, jo man nepatīk stāvēt uz vietas. Man patīk atrast jaunas lietas un sporta veidus, ar ko varētu iedvesmot cilvēkus. Nākamā lieta ir vasaras sporta hits - supošana jeb airēšana uz dēļa. Aktīvi sāku ar to nodarboties pagājušā gada vasarā. Šis sporta veids ir pateicīgāks vasarai, kad var baudīt siltu ūdeni un sauli. Ar to var nodarboties līdz pat oktobrim, kad gaiss un ūdens sāk atdzist. Līdz ar supošanu esmu arī attīstījis ideju, ka uz šī dēļa var veikt dažādus vingrinājumus, kas nostiprina dziļo muskulatūru un ir svarīgi stājai, labai pašsajūtai un spēcīgam augumam. Paralēli tam arī attīstu sociālo projektu «Sporto visi», kura ietvaros braucu uz skolām un izglītoju bērnus un jauniešus par sporta un veselīga dzīvesveida nozīmi. Tas ir mans sirds projekts, kurā varu dalīties ar savu pieredzi un gadu gaitā iegūtajām zināšanām. Aizmirsu vēl piebilst, ka arī trešo gadu apmeklēju boksa nodarbības.

- Tev katra diena ir piepildīta ar kādu no šīm iepriekš minētajām aktivitātēm?

Sports nav ekskluzīva lieta, ko varam atļauties tikai vienu vai divas reizes nedēļā. Šis stereotips ir jālauž. Patiesībā pie mūsu sēdošā dzīvesveida valsts sektorā un privātajā biznesā strādājošajiem, kas caurām dienām pavada laiku pie datora, ir jādzīvo daudz aktīvāk. Jo cilvēks visu dienu sēž, sakumpis uz priekšu pie datora, ir saspringuši pleci un sprands, līdz ar to sāpoša mugura un galva, vājas kājas. Tāpēc sportam ir jābūt ikdienas neatņemamai sastāvdaļai tāpat kā ēst un tīrīt zobus. Pirmdienās es nodarbojos ar «CrossFit», otrdienās boksējos, trešdienās atkal ir «CrossFit», ceturtdienās bokss, piektdien un sestdien es skrienu, bet svētdienās man ir atjaunojošie treniņi, kuru laikā eju peldēt. To visu daru pārdomāti, lai neizsmeltu sevi un neiztērētu visu enerģiju. Trenēties ir jāmāk gudri, saplānojot treniņu slodzi.

- Tu esi saskaitījis, cik daudz cilvēku esi iedvesmojis, kas uzlabojuši savas dzīves kvalitāti?

Es varu novērtēt ielu vingrošanas devumu jaunatnes sporta attīstībā, jo ļoti daudzi jaunieši praktizē ielu vingrošanu. Caur sporta klubu «CrossFit» ļoti daudzus cilvēkus esmu vedis uz pareizā ceļa, stāstot, rādot un trenējot. Kā arī ar savu projektu «Sporto visi», kura ietvaros es ne tikai dodos uz skolām, bet rakstu arī iedvesmojošus rakstus. Ja es nejustu cilvēku interesi, tad jau to nedarītu. Es varu palīdzēt ar praktisku pieredzi un konsultācijām. Tiesa gan, statistika liecina, ka tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir fiziski aktīvi, visi pārējie ir tie, kas skatās sporta spēles pa televizoru, dzer aliņu un fano, bet reāli paši nesporto. Gribētos jau, lai vismaz puse iedzīvotāju reāli nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.

- Tūlīt sāksies pavasaris, un arī vasara nav aiz kalniem. Vari, lūdzu, ieteikt kādu padomu »Vakara Ziņu« lasītājiem, kas ir apņēmības pilni kaut ko savā dzīvē mainīt un sākt sportot?

Pirms kaut ko sākt darīt, ir svarīga motivācija. Jaunā gada apņemšanās beidzas diezgan ātri. Draugs var pavilkt uz vienu vai diviem treniņiem, bet ja pašam nebūs motivācijas, tad drīz vien beigsi apmeklēt sporta zāli. Motivācija var būt saistīta ar veselības, izskata uzlabošanu un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanu. Līdzko ir motivācija, tad ir ticamība, ka cilvēks sportos ilgtermiņā. Otra svarīga lieta - ir jāapzinās, kur to darīt un kā to darīt. Katrs var atrast savam temperamentam un dzīvesveidam atbilstošāko sporta veidu. Vislabāk, ja vieta, kur nodarboties ar sportu, ir tuvu mājām vai darbavietai, lai nav jātērē vairākas stundas ceļā. Svarīgi arī atrast treneri sporta zālē, lai viņš ierāda, kā pareizi vingrot, un tālāk jau viss paša rokās.

- Tas būtu ideāli, ja katram ir ne tikai savs frizieris, manikīrs, advokāts, bet arī fizisko aktivitāšu treneris.

Esam jau ceļā uz to. Lielā mērā tas saistīts ar dzīves kvalitāti un finansiālo labklājību. Nevaru pārmest cilvēkiem, kuriem nav šo finansiālo līdzekļu, lai pirktu trenera pakalpojumus. Bet vienmēr ir iespēja arī pašam painteresēties, izlasīt kādu grāmatu, atrast internetā vajadzīgo informāciju, skatīties video pamācības. Ja cilvēkam būs motivācija, viņš vienmēr atradīs ceļu līdz savam trenerim vai nepieciešamai informācijai. Galvenais ir vēlme.

- Kādā fiziskajā formā tu pats sagaidi šo pavasari?

Esmu savā labākajā fiziskajā formā, jo tā ar katru gadu aug. Esmu maratonists, ilgtermiņa sportotājs. Es sportoju kopš 15 gadu vecuma. Ar mazākām vai lielākām pauzēm, ar lielāku vai mazāku intensitāti. Un tikai tagad es varu novērtēt darba augļus, ka savos 33 gados jūtos fantastiski. Esmu kustīgs, aktīvs, spēju dažādus brīnumus veikt ar savu ķermeni. Tas saistās ne tikai ar fizisko labsajūtu, bet arī garīgo, jo daudz kvalitatīvāk varu izdarīt visas pārējās lietas savā dzīvē. Esmu sakārtojis prioritātes un allaž atrodu vietu sportam.

- Esi arī labi norūdījies, ja jau četrus gadus peldies atklātās ūdenstilpēs kā ziemu, tā vasaru?

Esmu norūdījies, jo izspruku šoziem no gripas epidēmijas. Visapkārt citi slimoja, es tajā laikā peldējos jūrā. Peldēšana ir sava veida meditācija, disciplīna un enerģijas atjaunošana. Pēc ziemas peldēm esmu ieguvis stipru imunitāti un labsajūtu.

- Arī lielā ziemas spelgonī tu dodies jūrā nopeldēties?

Jā, tad gan sanāk mazāku laiku pavadīt ūdenī. Ja oktobrī un novembrī varu ilgi peldēties, tad decembrī, kad lielāki mīnusi, peldēšana sarūk līdz trim minūtēm. Svarīgi jau ir dabūt to atslābināšanās sajūtu. Lēnām eju jūrā, jo ir jāpārvar vairāki sēkļi, tikmēr elpošana kļūst mierīga un pats sevi sāku sildīt iekšēji ar elpu. Pāris vēzieni ūdenī, un eju ārā. Nekādus rekordus neuzstādu, es to daru sevis dēļ.

- Ko tu darīsi Ķīpsalas izstādē «Atpūta un sports 2017»?

Šoreiz piedalīšos kā vieslektors, kas stāstīs par supošanas sportu. Tā kā tuvojas vasara un supošana ir kļuvusi Latvijā par populāru sporta veidu, cilvēki aizvien vairāk sāk par to interesēties. Tad nu iepazīstināšu cilvēkus ar savu pieredzi.

***

Izstādes «Atpūta un sports», «Medības un makšķerēšana», «Motocikls» un «Baltic Boat Show» rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Izstāžu darbalaiks:

24., 25. martā 10.00-19.00

26. martā 10.00-17.00

Biļešu cenas:

Bērniem līdz 7 gadu vecumam bez maksas!

Bērniem no 8-18 gadiem 3,00 EUR

Pieaugušajiem 5,00 EUR

Pensionāriem,

invalīdiem, 3,50 EUR

studentiem

Ģimenes biļete 13.00 EUR

(2+2 vai 1+3)

Biļetes iepriekšpārdošanā internetā: https://sports-lv.ticketforevent.com/