9.februārī pie saeimas norisināsies sabiedrības dāmas un Mrs. Globe 2012 titulētās Lienes Skulmes un kompānijas LadyLoan.lv iniciēts pikets, lai padarītu sieviešu dienu par brīvdienu, tādējādi vēršot sabiedrības uzmanību uz Latvijā valdošo dzimumu nevienlīdzību, uzskata piketa organizatori.
Ar šo piketu tiks aizsākta balsu vākšana iniciatīvai "Sieviešu dienai būt brīvdienai", lai panāktu izmaiņas likumdošanā un padarītu sieviešu dienu par oficiālu brīvdienu, nostiprinot dzimumu vienlīdzību kā Latvijas sabiedrības vērtību, paziņo organizatori.
Sieviešu diena kalendārā jau ir iekrāsota sarkana, taču Liene Skulme ar domubiedriem vēlas iet vēl tālāk un padarīt sieviešu dienu par brīvdienu ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
"Sieviešu dienas sāls ir tieši dzimumu līdztiesības jautājumā - vērst uzmanību uz to ir sākotnējais šīs dienas uzdevums. Mūsu domubiedru grupa virza likuma grozījumus, kuri padarītu sieviešu dienu par oficiālu valsts svētku dienu - brīvdienu, kura ik gadu liktu cilvēkiem aizdomāties par dzimumu līdztiesības jautājumiem." iniciatīvas ideju skaidro piketa vadītāja Liene Skulme.
Domubiedru grupa uzskata, ka sieviešu diena ir kas vairāk par nošļukušu tulpi, kuru uzdāvināt kolēģei darba vietā - jau sākotnēji šī diena ir radīta ar mērķi, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības jautājumiem un mazinātu sabiedrībā valdošos aplamos stereotipus, tādējādi panākot sieviešu vienlīdzīgas tiesības uz darbu un par to saņemto atalgojumu.
"Man nu jau patiešām ir apnicis klausīties par to, kas sievietēm būtu jādara, ko sievietes prot un ko sievietēm nevajadzētu darīt. Veiksmīga karjera un pašpārliecinātība netraucē mums katrai būt sievišķīgai. Vēl jo vairāk - tie ir īstie instrumenti, kas ļauj mums būt vēl vairāk mums pašām." turpina Liene Skulme.
Lai arī Latvija ir Eiropas valsts, kuras teritorijā sievietes pirmo reizi ieguva balsstiesības jau 1905. gadā (salīdzinot ar Šveici - 1971.gadā) šeit pat arī Latvijas progresīvais izrāviens priekšā citām Eiropas valstīm apstājās.
Latvijā ir lielākais darba vietā nodarbināto sieviešu īpatsvars visā Eiropā, sastādot 51% no strādājošajiem, kā arī to sieviešu skaits, kuras ieņem vadošus amatus uzņēmumos un valsts pārvaldē. 44% vadošo amatu Latvijā ieņem sievietes, un tas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm.
Tomēr, ņemot vērā faktu, ka 54,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sievietes, rodas jautājums, kas mūs traucē pārvarēt atlikušos 10% nevienlīdzības? Vēl jo vairāk - sievietes Latvijā salīdzinoši biežāk iegūst augtāko izglītību, nekā vīrieši. Piem. 2011.gada 4.ceturksnī nodarbināto sieviešu vidū augstākā izglītība bija 43% sieviešu, kamēr nodarbināto vīriešu vidū - 23%.
Lai arī sievietes biežāk iegūst augstāko izglītību, CSP dati sniedz informāciju, ka visās no jomām (saimniecisko darbību veidiem) sieviešu atalgojums vidēji ir mazāks, nekā vīriešiem. Piemēram, finanšu un apdrošināšanas sfērā sieviešu atalgojums veido 60% no vīriešu atalgojuma.
Tātad, ja vīrietis, strādājot šajā sfērā, nopelna 1000 EUR, tad sieviete saņemtu tikai 600 EUR. Eurostat dati rāda, ka Latvijā kopumā starpība starp vidējo bruto algu stundā vīrietim un sievietei ir 14,9%.
Trīs biežāk minētās problēmas vai sarežģījumi, ar kuriem, pēc uzņēmuma augstākā un vidējā līmeņa vadītāju domām, varētu saskarties uzņēmums, kurā vadošu amatu ieņemtu sieviete, ir - lēmumu pieņemšana emociju iespaidā, nepārdomāti, loģikas trūkums (13%), citu uzņēmumu vadītāji - vīrieši neuztver nopietni, distancējas, nevēlas sadarboties (9%), kā arī nenopietna attieksme pret vadītāju - sievieti, disciplīnas trūkums, pārāk liela demokrātija, stingras vadības trūkums (7%).
Latvijas sievietes ir izglītotas, taču sabiedrībā pastāvošais dalījums starp vīriešu un sieviešu profesijām bieži vien liek sievietēm izvairīties no studijām, kuras nodrošina ceļu uz augstāk apmaksātiem amatiem, kā rezultātā sievietes nonāk amatos, kuri ir sliktāk apmaksāti.
Stereotipi par sieviešu un vīriešu atšķirībām sabiedrībā jau pastāv, taču papildus tiek kultivēti arī valsts institucionālā līmenī. Piemēram, 2014.gadā LR Labklājības Ministrijas izdotā pirmslaulību informatīvā bukleta "Ilgi un Laimīgi" saturā lasāmas šādas un līdzīgas stereotipizētas frāzes:
"Raksturīgs sadalījums skar arī ģimenes finansiālos resursus - sieviete lielākoties vēlas daudz tērpu, kurpju, rotu un somiņu, kamēr vīrietim bieži nepieciesama laba mašīna un jauns telefons."