Aigars Dinsbergs: Muzikālās bankas autors

Šīs nedēļas nogalē Ventspilī notiekošo Muzikālo banku atkal diriģēs Aigars Dinsbergs – producents, kura vadībā vairāk nekā desmit gados Latvijā tapuši daudzi interesanti koncerti un izrādes.

Mieru mest negrasās

Latvijas Radio 2 muzikālās aptaujas Muzikālā banka veidošanu producents Aigars Dinsbergs būtībā sāka pēc sponsoru ierosmes. «Mēs tolaik, 2000. gadā, ar [tagadējo Muzikālās bankas režisoru] Valdi Pavlovski strādājām Latvijas Radio reklāmas daļā. Atnāca SEB Unibankas pārstāvji un teica, ka vajadzētu izdomāt kādu interaktīvu un neparastu muzikālās sadarbības formu, ar kuras palīdzību viņi varētu uzrunāt savus sadarbības klientus un lai tas būtu plašākām tautas masām interesants projekts. Davai, veči, atjaunojam Mikrofonu! Nebija doma atjaunot Mikrofonu ar tā zīmolu, bet tā formas. Latvijas Radio 2 ir latviešu populāro mūziku atspoguļojošs kanāls, visi atminas Mikrofona laikus, un šīs aptaujas daudziem patika. 2000. gada nogalē mēs uztaisījām pirmo kopsavilkumu tagadējai Muzikālajai bankai,» atminas Aigars. Tā nu no tiem laikiem banka arī dzīvo - tikai juku laikos viens gads izkritis.

«Pirmais gads tika rīkots Kardinālā - pēc tam uzvarētāji nekādi nevarēja sadalīt uzvarā izcīnītos 5000 latus, otrais bija Latvijas Radio studijā, kad uzvarēja Prāta vētra ar dziesmu Spogulīt, spogulīt un vinnēja divriteņus, kurus viņiem pēc tam nospēra, bet Ventspilī esam kopš 2003. gada. Ir bijušas visādas balvas, taču, laikam ejot, esam sapratuši, ka šīs materiālās vērtības ir sekundāras - ir gods un slava saņemt mākslinieka darināto balvu un tikt pie apziņas, ka esi attiecīgā gada vērtīgākās dziesmas izpildītājs. Viņiem ir svarīgi tur būt! Un tas man patīk. Ka Muzikālā banka ir iekarojusi prestižu gan mūziķu, gan klausītāju aprindās. Reizēm ar kolēģiem esam runājuši - eu, ir iestājusies baigā rutīna, varbūt metam mieru?! Taču mēs šo pasākumu iesākām, un negribas to tā pamest. Protams, ir producenti, kuri tikai gaida to brīdi, lai Dinsbergs paceltu cepuri. Bet šādos pārdomu brīžos manī ierunājas spītība - nē, ja tas ir manis radīts produkts, tad vilksim, kamēr kritīsim!»

Savulaik nudien Muzikālā banka mūziķiem bija kā burziņš ar bieži vien grūti prognozējamām sekām. «Ir, ko atcerēties!» smejas Aigars. «Kaut vai tos ziedu laikus, kad Ventspils Olimpiskā centra viesnīca iepriekšējā vakarā pirms Muzikālās bankas fināla pārvērtās par centrālo un skaļāko pasākumu norises vietu visā pilsētā. Pie tās nepārtraukti dežurēja pašvaldības policija un nemaz nekur tālu nebrauca, jo ik pa 15 minūtēm ceļā nācās doties jaunai ekipāžai. Taču tie laiki ir pagājuši. Šobrīd dzeltenajiem vairs nav interesanti, jo nekas jau nenotiek! Liela daļa mūziķu atbrauc tikai sestdienas rītā - labāk pa kluso, pa mierīgo.»

Labas izrādes arī šogad

Aigars ir Izklaides producentu apvienības «7» šefs - šī kompānija cilvēkiem sagādājusi daudz labu pasākumu. «Pagājušais gads iezīmējās ar to, ka izveidojām jaunu rubriku par teātru mūziku - Jānis Peters piedāvāja izveidot jaunu programmu ar dziesmām, kurām viņš rakstījis dzeju. Spraud man puķi - tas bija pavasara projekts, kas ļoti veiksmīgi aizgāja daudzās pilsētās. Šis projekts šogad turpināsies. Tāpat pērn, ejot uz pilnu banku, uzvedām izrādi Muļķe sirds - ar daudziem videoekrāniem, milzu skatuvi utt. Taču tam bija viens liels traucēklis - lietus… Pagājušais gads daudziem vasaras pasākumu rīkotājiem bija raksturīgs ar to, ka tas burtiski tika aizskalots. Bet ar to ir jārēķinās, tāda ir mūsu maizītes garoza. Šogad mēs šo Muļke sirds parādīsim kā iekštelpu izrādi - negribējās to nolikt malā un vairs nerādīt. Būsim gan Aizkrauklē, gan [Latgales vēstniecībā] Gors, gan Liepājā,» stāsta Aigars. «Pērn kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu tapa jauna programma dziedātājam Ingum Pētersonam Romantika, kaut ko šajā jomā turpināsies arī šogad. Par darba trūkumu pagājušā gada griezumā es sūdzēties nevaru, un es par to arī nevaidu, jo man tas patīk. Domāju, ka šis gads nebūs vieglāks. 18. februārī dzejniecei Mārai Zālītei apritēs 65 gadu jubileja. Kā mēs zinām, viņa ir rakstījusi daudz teātra libretiem, viņai ir bijusi sadarbība ar Raimondu Paulu, Zigmaru Liepiņu, Jāni Lūsēnu, Uldi Marhilēviču, Mārtiņu Braunu, Uldi Stabulnieku un citiem - tapuši dziesmu teksti aptuveni 20 koncertiem. Mēs rīkojam lielu koncertu Sapnis un mīlestība, sāksim šo koncertu ciklu 17. februārī Ādažu kultūras namā. Kopumā būs 18 koncerti, noslēgsim šo ciklu Teātra dienā, 26. martā, kultūras namā Ziemeļblāzma.»

Pēc izglītības žurnālists

Pēc izglītības producents Aigars Dinsbergs ir žurnālsists. «Žurnālistika… Tas bija tik sen…» aizdomājas Aigars. «Šķiet, ka tas bija 1992. gads, kad pabeidzu Latvijas Universitāti. Jau mācoties otrajā kursā, nonācu Latvijas Radio - tolaik biju viens no tā laika jaunākajiem Informācijas un propagandas daļas redaktoriem. Nevarētu teikt, ka esmu ļoti intensīvi darbojies žurnālistikā, taču saikne ar Latvijas Radio nav pārtrūkusi. Žurnālista iemaņas man palīdz arī šajā darbā, izskatot reklāmas piedāvājumus un tekstus. Man ir tāds niķis: ja man kāds kaut ko atsūta, tad es vispirms izlaboju kļūdas, un tikai pēc tam sāku lasīt un uztvert domu. Jebkurā lietā, jebkurā vēstulē! Režisors man saka - atsūtīšu tev vēstuli, tikai vispirms izlasi, abstrahējies no kļūdām! Piedod, Valdi, nevaru, es vispirms salikšu komatus!» smejas producents. Izvēle par labu šai profesijai bijusi vienkārša - skolā patikusi latviešu valoda. «Vai es ar savu šīsdienas domāšanu ietu studēt žurnālistos? Noteikti, nē. Bet acīmredzot tā tam bija jānotiek, esmu nonācis tur, kur vajadzēja.»

Latvijas Radio vienubrīd sācis strādāt par reklāmas nodaļas vadītāju. «Sākās visādas PR akcijas, un es pēkšņi konstatēju, ka man baigi patīk kaut ko organizēt. Muzikālā banka reizi gadā - tā bija kā patīkama oāze ikdienas darbā, strādājot ar klientiem un pildot reklāmas plānus. Sapratu, ka mani kolēģi domā tāpat. Mums bija domubiedru grupiņa, kura, dažādu iemeslu dēļ aizejot no radio, izveidoja šo septiņu cilvēku apvienību - Izklaides producentu apvienību «7». Nu mēs sen vairs neesam septiņi, esam palikuši tikai trīs cilvēki, kodols. Bet septiņi ir laimīgs skaitlis, tāpēc mēs pie tā arī paliksim,» atminas Aigars. Patinot atpakaļ atmiņu kamolīti, var atminēties tikai vienu viņa (it kā) neveiksmi - Eirovīzijas producenta amatā 2012. gadā. «Veiksme vai neveiksme?» smaida Aigars. «Esmu šī pasākuma sakarā saticis savu sievu, tātad Dievs atkal mani ir nolicis pareizajā vietā. Mani uz šo pasākumu lauza divus gadus, arī Linda gribēja startēt Eirovīzijā jau iepriekšējā gadā, taču nolēma tikai togad. Es ticu, ka tur augšā ir kāds, kas visu saliek pa pareizajiem plauktiņiem. Šobrīd sekoju līdzi tam, ko dara Supernova, un tas ir pareizi - vajadzēja maksimāli salauzt visu tā laika sistēmu un jārada jauns produkts. Šā brīža rezultāti apliecina šādas pieejas pareizību. Mums beidzot ir izdevies atgriezties lielajā apritē. Acīmredzot man nepietika spēka vai arī drosmes to visu pilnībā lauzt.»

Paceļot un pasportot

Ko Aigars dara brīvajā laikā? «Brīvā laika man ir ļoti maz, un, ja tas arī ir, tad tas ir tik ļoti svētīgs, ka… Mums mājās kā diviem radošiem cilvēkiem vārds brīvdiena ir pavisam citādāks nekā lielākajai daļai cilvēku. Mums brīvdiena ir tad, kad vienkārši iekrīt brīvais laiks. Kad nu tas ir, tad tas tiek veltīts ģimenei. Pats sev atpūtu es rodu, aizejot uz sporta zāli un nedaudz pasportojot. Kačoks no manis nav un nebūs, bet tikai tīri sev - tonusam. Vēl? Labs kino, laba grāmata. Draugi mani ievilka makšķerēšanas lietā: uz 45 gadu jubileju uzdāvināja dāvanu karti makšķerēšanas veikalā, ko es, protams, izmantoju. Tā nu mēs tagad divas reizes gadā draugu kompānijā dodamies makšķerēšanas trīsdienniekā. Ja to var pieskaitīt pie hobijiem, tad pieraksti. Un, protams, arī ceļošana. Es neesmu cilvēks, kurš var vienkārši atslēgt mobilo telefonu un justies atpūties, es to varu izdarīt, tikai aizceļojot kaut kur pavisam tālu. Reizi vai vismaz divreiz gadā ir vēlme kaut kur ar ģimeni tā tālāk aizbraukt. Pirms gada ar sievu aizbraucām uz Sicīliju, noīrējām auto un desmit dienu laikā izbraukājām visu salu - šādi ceļojumi man patīk. Iepazīt cilvēkus un kultūru - tas ir tas, kas man patiešām patīk.»

***

Aigars Dinsbergs

• Dzimis 1969. gada 28. februārī, Saldū. «Esmu kurzemnieks, lepnais kurzemnieks!».

• Izglītība: Saldus 1. vidusskola; bakalaura grāds Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļā; maģistrantūra biznesa vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā;

• Izklaides producentu grupas «7» direktors, producents;

• Ģimenes stāvoklis: precējies ar dziedātāju Anmary (Linda Dinsberga, pirms kāzām - Amantova). Bērni no iepriekšējām attiecībām - Madara (27) un Mārtiņš (23), Lindas dēls Marts Gabriēls (7). «Es viņam esmu tētis un nespēju pat pieļaut domu, ka varētu būt citādāk.