Par Gada kukaini 2017 izvēlēts neparasts kukainis - Eiropas dievlūdzējs (Mantis religiosa). Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad vēlas vērst sabiedrības uzmanību tieši uz šo sugu, jo tās izplatība Latvijā ir neskaidra. Eiropas dievlūdzējs Latvijā pirmo reizi konstatēts 2008. gadā, un līdz šim tas novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas upes baseinā. Eiropas dievlūdzējs ir sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, un sugas ienākšana Latvijā, visticamāk, skaidrojama ar klimata pasiltināšanos, vēsta dabasdati.lv mājaslapa.
Eiropas dievlūdzējs ir salīdzinoši liels, gaiši zaļš, iegarenas formas kukainis, kas pieaugušā stadijā var sasniegt līdz 7 cm garumu.
Par dievlūdzējiem šos kukaiņus sauc tādēļ, ka priekšējais kāju pāris novietots ķermeņa priekšdaļā, un salikts, it kā lūgšanas pozā.
Eiropas dievlūdzēji, tāpat kā citas dievlūdzēju sugas, attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Tas nozīmē, ka to dzīves ciklā nav kūniņas stadijas, kā tas ir, piemēram, vabolēm vai tauriņiem. Mātīte olas dēj rudenī, tomēr Latvijas apstākļos olu dēšanas laiks vēl jāprecizē. Uz tieva zariņa mātīte izdēj daudzas olas vienuviet, ietvertas baltā, putainā olbaltumvielu masā. Masa vēlāk sacietē, veidojot brūnganu, izturīgu olu maisu. Olas šādā olu maisā pārziemo un pavasarī no tā izšķiļās aptuveni 50 jaunuļi, kas pēc izskata līdzīgi pieaugušam dievlūdzējam. Tad tie piedzīvo vairākas ķermeņa segas - kutikulas maiņas, līdz beidzot pēc pēdējās kutikulas maiņas tie iegūst spārnus.
Visi līdz šim Latvijā zināmie pieaugušu dievlūdzēju novērojumi ir augustā un septembrī, bet vienīgais nepieaugušā indivīda novērojums - augustā. Latvijas apstākļos Eiropas dievlūdzēja savairošanos varētu limitēt klimatiskie apstākļi. Tomēr ir iespējams, ka klimatam pasiltinoties, arī dievlūdzēju sastopamība palielināsies.
Eiropas dievlūdzējs ir plēsīgs, tomēr savu upuru ziņā nav izvēlīgs. Tas var baroties ar dažādām mušām, bitēm, naktstauriņiem, vabolēm un pat sev izmērā līdzīgajiem sienāžiem. Novērots, ka dievlūdzēji retu reizi var baroties pat ar maziem rāpuļiem, putnēniem vai pat peļveidīgajiem grauzējiem. Jaunuļu starpā, kā arī pēc vairošanās, visai bieži ir iespējama kanibāliska barošanās. Plēsīgā dzīvesveida dēļ, dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā - augu kaitēkļu skaita samazināšanai. Tāpēc palaimējies ir tiem, kas dievlūdzēju atrod savā dārzā.
Savukārt par 2017. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies dzelteno salmeni (Helichrysum arenarium), kuru visi labāk pazīst ar nosaukumu - dzeltenā kaķpēdiņa.
Šis tautas nosaukums arī labi raksturo pašu auga ziedkopu, jo nelielie ziedu kurvīši sakārtoti ziedkopā, kas kopumā atgādina kaķa pēdiņu. Sugas zinātniskais nosaukums veidojies no grieķu valodas, kur ģints nosaukums nozīmē „zeltaina saule”, savukārt sugas nosaukums „arenarium” apzīmē tai raksturīgo augteni - smilšainas vietas.
Tas ir daudzgadīgs, neliels augs, kas zied koši dzelteniem vai oranžas nokrāsas ziediem un Latvijā sastopams galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā. Tas aug sausās, saulainās pļavās vai mežmalās un ceļmalās, tāpēc tam izveidojušies pielāgojumi, kas augam palīdz saglabāt mitrumu - visu augu klāj blīvs, zīdaini balts apmatojums, kas atstaro saules gaismu, samazinot lapu temperatūru un iztvaikošanu. Suga ir izteikti kontinentāla un sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā.