Pēc skata nekad nepateiksiet, ka skaņās balss īpašniece Dināra Rudāne (31), kuras muzikālajām gaitām šobrīd varam sekot līdzi TV3 populārajā pārvērtību šovā «Izklausies redzēts», ir kaislīga motobraucēja.
Jau astoņas sezonas viņa ik dienu stūrē savu mocīti, kas sniedzot neizmērojamu brīvības sajūtu. Iztēlojieties, pie opermūzikas pasākuma piestāj dzelzs rumaks, un no tā nokāpj kāda būtne, kas no galvas līdz kājām ir tērpusies rokeru ekipējumā. Un tikai noņemot ķiveri, kad brīvi nokrīt matu cirtas, skaidri redzams, ka tā ir Dināra.
Dziedātāja atzīst, ka viņas mērķis nav uzvarēt šovā «Izklausies redzēts», bet gan izpausties kā dziedātājai, iegūt jaunu pieredzi, iepazīties ar citiem mūziķiem un baudīt katru šova koncertu. «Ja arī kāds cits uzvarēs, tikai priecāšos, jo mūsu mērķis ir ļoti labs, ikviens šovā iegūto naudas balvu ziedos labdarībai. Saprotu, ka visi desmit dalībnieki nevaram uzvarēt, tāpēc labi, ka kaut viens no mums uzvarēs un varēs palīdzēt vienam mērķim,» skaidro dziedātāja. Uzvaras gadījumā iegūto naudas balvu Dināra ziedos dzīvnieku patversmei «Ulubele».
Pie dzelzs rumaka stūres jau astoņus gadus
Ik vasaru ceļu no Rīgas uz Siguldas Opermūzikas svētkiem Dināra Rudāne mēro ar savu motociklu. Tagad, apejot sastrēgumus galvaspilsētas ielās, aizjoņo uz TV3 šova «Izklausies redzēts» mēģinājumiem.
Dināra sarunā ar »Vakara Ziņām« atzīst, ka nu jau rit beidzamās dienas, kad vēl varēs izvizināties ar savu dzelzs rumaku, un tad tas būs jāieziemo, lai jau atkal to spodrinātu un postu nākamajai sezonai. Viņa ir ļoti rūpīga un pret savu motociklu izturas ar lielu pietāti: «Moci mazgāju pati. Ļoti rūpīgi iztīru visneaizsniedzamākās vietas, lai uz tā detaļām nerastos melnais nosēdums. Mazgāšanas process aizņem aptuveni pusotras stundas. Tīru un spodrinu, tieši tāpēc jau astoņus gadus man ir «Ducati» motocikls, kuru arī negrasos mainīt. Mans braucamais, kas ir gluži kā dzīvs organisms, joprojām ir labā tehniskā stāvoklī. Kad esmu uz moča, mēs abi saplūstam un kļūstam kā viens vesels, tāpēc arī pret braucamo ir jāizturas ļoti rūpīgi.»
Kaislība pret motolietām Dinārai parādījās jau bērnībā, kad viņu vizināja vectēvs Padomju Savienībā ražotā motocikla blakusvāģī. Jau vēlāk pie motocikla stūres savu mazo meitu sēdinājis arī tēvs. «Mūsu ģimenē vienmēr bijuši gan motocikli, gan mopēdi. Tā nebija kaprīze, bet gan nepieciešamība, jo motocikli kalpoja kā pārvietošanās līdzekļi,» atminas dziedātāja. Pirmais mācību motocikls Dinārai bija «Kawasaki ER6», pēc kura viņa pārsēdās uz «Ducati» un brauc ar to vēl joprojām.
Jāshēmo kā šahā vairāki gājieni uz priekšu
«Es īpaši neskatos kalendāra datumus, kuros sākt sezonu un kad to noslēgt. Braucu tik ilgi, kamēr rokas nesalst. Pati vēl varu silti saģērbties, bet rokas nenosegt. Ar rokām ir jājūt mocis, sajūgs un bremzes, tādēļ nevar vilkt vairākus cimdu pārus,» viņa paskaidro būtiskas nianses.
Raksturojot savu kaislību pret dzelzs rumakiem, Dināra teic, ka mocis viņai sniedz neizmērojamu brīvības sajūtu: «Līdzko apsēdos uz motocikla un sāku braukt, sapratu, ka vairs nevienā sastrēgumā nepavadīšu nelietderīgi laiku.» Dināra atklāj, ka ir prātīga motobraucēja un kā šaha spēlē, tā arī pie motocikla stūres ir jāizdomā vairāki gājieni uz priekšu. «Ir jārēķinās, ka, apbraucot sastrēgumā stāvošās automašīnas, var arī rasties neparedzētas situācijas, kāds var atvērt automašīnas durvis, vai arī pēkšņi gājēji, izmantojot sastrēgumu, mēģina lavierēt starp mašīnām, lai pārietu ielu. Motociklistiem ir arī bīstami mazie akmentiņi, kurus ceļa strādnieki atstājuši, kā arī smiltis uz ceļa pagriezieniem,» norāda dziedātāja.
Dināra pie motocikla stūres mēro arī lielākus attālumus. Bieži viņa braucot uz Daugavpils pusi, bijusi Liepājā un Kauņā, kur uzstājās baikeru pasākumā: «Protams, ka ir arī sapnis aizbraukt uz Itāliju, kur notiek motociklu ražotāja «Ducati» festivāls, bet man vēl nav izdevies tur pabūt. Lai brauktu uz Itāliju, nepieciešamas piecas dienas, bet uz tik ilgu laiku es vēl nevaru atļauties doties prom. Esmu arī motokluba «Ducati Owners Club» sastāvā, un bieži vien dodamies kopīgos izbraucienos.