Nu jau padsmit gadus televizoru ekrānos skatāmās TV izložu spēles SuperBingo kvēlākie pielūdzēji pirms pāris nedēļām piedzīvoja patīkamu atkal redzēšanos – pie tās vadības stūres atgriezusies Ieva Lase, Mis Latvija 2008.
Priecājas par emocijām
Pirmoreiz SuperBingo vadītāju trio Ieva Lase iekļāvās pirms kādiem sešiem gadiem. «Mainījās SuperBingo vadītāji, arī to izvēles koncepcija un producentu grupa, un mani caur Mis Latvija aģentūru paaicināja uz provēm. Uzaicināto bija daudz, tomēr izvēlējās mani. Tolaik spēli vadījām kopā ar Ivetu Feldmani un Armandu Simsonu. Nostrādāju tur pusotru gadu. Tagad - Ligita [Mieze] iet dekrētā, skaists notikums, un viņiem vajadzēja kādu vietā. Latvijas Loto kopā ar producentiem atkal rīkoja atlasi un - atkal paaicināja mani!» stāsta Ieva Lase. Lai gan sanāk tāda kā otrreizēja iekāpšana tajā pašā upē, Ieva tam īsti negrib piekrist: «Protams, SuperBingo princips ir tas pats, taču tagad ir jauna studija, arī jaunas spēles - es drīzāk to sauktu par ļoti patīkamu atgriešanos. Man joprojām saglabājies ļoti labs kontakts gan ar filmētājiem, gan producentu grupu, gan Armandu, arī Kristu [Pesecku] pazīstu jau no vidusskolas. Man ļoti patīk šī komanda un apkārt valdošā atmosfēra.»
Ieva pati dažkārt arī nopērkot kādu SuperBingo biļeti, taču šāda veida azarta gūšana viņu neaizrauj («Man lielāku adrenalīnu sagādā izlēkt ar izpletni vai piedalīties kādās sporta sacensībās.»), toties šīs spēles vadīšana sagādā prieku no cita aspekta. «Lai gan tas izklausīsies salkani, taču - man ļoti patīk spēles dalībnieku emocijas. Mums uz vietas ir 31 skatītājs, viņiem vēl līdzi brauc atbalstītāji, turklāt lielākoties tie ir cilvēki no laukiem. Ļoti daudziem atrašanās SuperBingo studijā ir kā svētki, liels notikums, viņi brauc uz to saposušies kā uz teātri vai operu. Protams, var cilvēks arī nesasniegt to, dēļ kā atbraucis, bet pamatā tās ir laimīgās emocijas - viņiem patīk pats process. Pirmajā raidījumā pēc manas atgriešanās kāds vīrietis uz lielā laimes rata uzgrieza 10 000 eiro. Varēja redzēt, ka viņš pat īsti neapzinās, cik daudz naudas tikko laimējis. Viņam līdzi bija dēls, abi priecājās - šādos brīžos neviens nevar palikt vienaldzīgs! Šie cilvēki priecājas vai bēdājas, taču šīs emocijas ir tik patiesas!» sajūsminās Ieva, kura arī iekšēji iejūtas spēlētāju līdzjutēju pulkā.
Modeles darbs nesaista
Ieva ir Mis Latvija 2008 titula ieguvēja, piedalījusies arī starptautiskajos skaistumkonkursos. Tiesa, pēdējā laikā to ir saradies aplam daudz, tāpēc daudziem nav skaidrības, kurš tituls ņemams nopietni, bet kurš ir tikai kāds sādžas pasākums ar spožiem kroņiem un tamlīdzīgu atribūtiku. «Pasaulē ir trīs lielie konkursi, katram no tiem ir sava ievirze. Mis Earth ir saistīts ar ekosistēmas un dabas tēmām, tad ir Mis World, kas vairāk orientēts uz labdarību, un Mis Universe, kas vairāk orientēts uz modeļu industriju. Es piedalījos Mis World,» īsu skaidrojumu sniedz Ieva. «No malas šķiet - kas tad tur, aizbraukt un sevi parādīt?! Tā nav! Tas ir milzīgs sagatavošanās process - uzturēt sevi teicamā formā, piemeklēt apģērbu un kurpes utt. Ir jāpārzina savs ķermenis no A līdz Z, turklāt jābūt gatavai arī emocionāli, jo lielākoties žūrija uzturas kopā ar konkursantiem diendienā: uzdod jautājumus un skatās, kā tie ēd, kā staigā, kā izturas sabiedrībā, kā uzvedas pieņemšanās pie augstām amatpersonām. Tas nav tikai iziet uz skatuves, pasmaidīt un pateikt Lai miers uz pasaules!» Dzirdēts arī par šajos konkursos pastrādātajām dažādām cūcībām no citu konkurentu puses. «Man personīgi ir pazudušas tikai kurpes,» pasmaida Ieva. «Mis World konkurss ilga sešas nedēļas. Kopā dzīvojām 120 meitenes, ar daudzām sadraudzējāmies un izveidojām tādu kā grupiņu, kurā viena otru pieskatījām: kamēr esi uz skatuves, otra piesargā tavas mantas. Šādos konkursos ir daudzas, kurām ir svarīga tikai uzvara, bet līdzekļi, ar kādiem par to cīnīties, viņām nav būtiski: zog citu pases, izmet kosmētiku, dedzina kleitas. Šo konkursu aizkulises nudien nav skaistas.»
Taču ne jau šo neglīto aizkulišu dēļ Ieva Lase šādos konkursos vairs nepiedalās un arī reklāmas fotosesijās manāma vien epizodiski - viņu vienkārši šī joma nesaista. «Par skaistumkonkursiem valda daudzi un dažādi stereotipi. Mans dzinulis 2008. gadā bija piedalīties šādā konkursā un pašai pārliecināties, kas tad tur notiek. Man tas bija tādā kā hobija līmenī - aizbraukt uz konkursu, izaicināt sevi un saprast, kā tur ir. Pēc tam piedalījos arī dažās modes skatēs un fotosesijās, ir bijuši dažādi mazie projektiņi, taču negribētu sevi dēvēt par profesionālu modeli - tas būtībā ir dzīvesveids.» Piedalīties Mis Latvija un arī Mis World konkursos tomēr bijis vērts: «Daudz kontaktējos ar [aģentūras Mis Latvija direktori] Intu Fogeli, kas bija ļoti spēcīga personība un man iemācīja un pastāstīja gan labās, gan sliktās lietas - gan par šovbiznesu, gan dzīvi vispār. Piedaloties šādos konkursos, ieguvu daudz lielāku pašpārliecinātību. Šāda pašpārliecinātība nav iedomība, tā ir savu spēju apzināšanās - vari uzstādīt sev mērķi un, mērķtiecīgi uz to ejot, to sasniegt. Ir tikai jāsaprot, kas ir tie līdzekļi, ar kuriem šis mērķis sasniedzams.»
Debesīs un uz zemes
Savu brīvo laiku Ievai patīk aizvadīt fiziski aktīvi un pat ekstrēmi. «Bērnībā ļoti aktīvi nodarbojos ar jāšanas sportu - trenējos konkūrā. Arī vēlāk vienmēr esmu piekopusi fiziskas aktivitātes - skriešana, riteņbraukšana, dejošana,» stāsta TV dīva. Kādu vasaru viņa piedalījusies orientēšanās sacensību seriālā, braukusi arī Vienības velobraucienā («Tas pēdējais kalns Siguldā ir vienkārši traks!»), kopā ar draugiem pamēģinājusi arī tādu kā minitriatlonu. «Interesantākais pilnīgi noteikti ir jāšanas sports, taču tam diemžēl pēdējā laikā paliek aizvien mazāk brīvu brīžu. Aprīkojums man ir, trūkst tikai tāda sīkuma kā zirgs!» smejas Ieva. Kādu laiku viņa piestrādājusi pat stallī - mācījusi bērniem pareizi jāt. «Šobrīd man aktuāla ir arī Aštanga joga - dodos uz nodarbībām kā atpūsties. Vasarā biju jogas nometnē: izslēdz telefonu un trīs dienas tikai jogo un meditē, ieklausies sevī, atslēdzies no ikdienas steigas un darbiem. Ieklausīties sevī un domāt par sevi vispār ir ļoti būtiski. Man agrāk ar to bija grūtības, jo - ko citi par to padomās?! Taču, kad lidmašīnās izkrīt skābekļa maskas, stjuartes parasti saka - vispirms uzlieciet tās sev! Tas vēlreiz pierāda to, ka iesākumā tev ir jāparūpējas par sevi, lai pēc tam varētu parūpēties par citiem. Veselīgs egoisms ir ļoti vajadzīgs,» uzskata Ieva.
Bez jau pieminētā viņai patīk arī snovbords un veikbords («…bet to jau tagad visi, tas neskaitās!»), noteikti gribētos vēlreiz izlēkt ar izpletni («Brīvais kritiens bija tikai 30 sekundes, es gribu vēl!»), plānos ir izlēkt ar gumiju («Ne šeit, bet kaut kur ārzemēs, kur asākas izjūtas!») un lidot ar deltaplānu. «Esmu virs Rīgas lidojusi ar deltaplānu, bet gribētu pamēģināt to darīt kaut kur kalnos - man vispār ļoti patīk kalni. Gaisā un kalnos - es varētu lidināties un lidināties!» sajūsminās Ieva. Interesanti, ka tik aktīvai meitenei ikdienas darbs ir pavisam piezemēts - viņa ir Latvijas dzelzceļa sabiedrisko attiecību projektu vadītāja. «Latvija nākamgad piedalīsies izstādē Expo 2017 Astanā, bet Kazahstāna kā valsts ir ļoti nozīmīga Latvijas tranzītam. Latvijas dzelzceļš kā tranzīta pārstāvis būs mūsu valsts dalības galvenais atbalstītājs, bet es esmu Latvijas dzelzceļa pārstāvis organizētāju komandā,» savus darba pienākumus skaidro Ieva, kura ir mācījusies starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju, bet šobrīd studē arī psiholoģiju. Kā tas iet kopā ar smaidīgās meitenes ekstremālo būtību? «Es to skaidrotu tā: jā, man patīk lidot kalnos un auļot ar zirgu, taču katram cilvēkam ir vajadzīgs kāds pamats - kaut kas, kas pievelk pie zemes. Dzelzceļš šobrīd ir mans pamats,» prātīgi nosaka Ieva.