VAKARA ZIŅAS: Šlāgermūziķis Meijers ar sievu svin piekto kāzu jubileju
Latvijas simtgades jubilejas gadā – 2018. gada 21. martā – arī iemīļotajam šlāgera muzikantam Gunāram Meijeram būs apaļa jubileja – 60 gadu. Mūziķis jau tagad sācis gatavoties šim skaistajam dzīves notikumam un strādā pie jauna ierakstu albuma. Savukārt šā gada nogalē Gunārs ar sieviņu Dzintru atzīmēs piekto kāzu gadadienu.
2. decembrī Gunāram un viņa sievai Dzintrai būs liela balle - piektā kāzu jubileja. «Bez Dzintras tik skaistas dziesmas man nerastos. Sieva jubilejas datumā noteikti gribēs mājās pasēdēt, bet es viņu gribu kaut kur aizvest - vai uz operu, vai uz kādu skaistu teātri. Viņa ir mans labais gariņš, jo es ilgus gadus slimoju ar diabētu un man ir ļoti grūti, tā nav žēlošanās, nepadomājiet, nevajag man to žēlumu. Ja jūs zinātu, kāda man ir kaste ar zālēm,» teic mūziķis.
Abu dzīvesbiedru aizraušanās ir filmu skatīšanās. Gunāram patīk ukraiņu filma «Saška», bet Dzintrai meksikāņu seriāli. Gunāram mājas sētā ir galdiņš - viņam patīkot pie tā pasēdēt un padomāt. Dzintra savukārt pļauj zālīti un dara citus darbus - Gunāram rokas ir pašvakas. Bet esot daudz draugu, kurus varot pasaukt palīgos. Dzintra arī pakļāvusies Gunāra vaļaspriekam - makšķerēšanai. «Mēdzam aizbraukt uz jūru - Saulkrastiem. Baltā kāpa Pabažu jūrmalā ir mūsu mīļākā vieta. Dažus kilometrus tālāk ir vieta, kur jūrai var piebraukt pavisam klāt. Tad pasēžu uz soliņa, kamēr Dzintra staigā gar jūras krastu. Nevar nepiebilst, ka uz šīm vietām, kā arī pie ārsta un uz citām vietām mūs aizved otrs labais mājas gariņš - Dzintras vecākā meita Maruta. Viņa man dzīvē ir daudz palīdzējusi, kā arī viņas mazie skolnieciņi Adriana un Gabriela. Paldies viņām par to,» vaļsirdīgi atklāts ir Gunārs Meijers.
«Kad vēl Ojārs Grīnbergs bija dzīvs, mēs kopā ar Dzintru un Ojāra sievu Rutu braucām uz Usmas ezera krastu, tur ir «Zāģkalni», un saimnieks ir mans draugs, ar kuru kopā dziedājām vīru korī «Dziedonis», - Jānis Bušers. Kad Ojārs bija štrams, mēs laiviņā - asarīšus un raudiņas ķērām. Vienreiz desmit kilogramu smagu asari izvilkām, un dzīvesbiedres tik saķēra galvas un noteica, lai tīrām paši. Atdevām Bušeram, un viņš mums uzdāvināja veselu paplāti ar žāvētiem brekšiem. Jaunībā esmu braucis arī makšķerēt ar Robertu Gobziņu - viņš ir liels copes fanātiķis,» par savu hobiju stāsta mūziķis.
Dzintra tagad strādā par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeri, bet Gunārs ir pensijā un saimnieko pa Ogres māju. Viņš gatavo boršču, svaigu kāpostu zupu, skābu kāpostu zupu, vistas zupu ar makaroniem un burkāniem, skābeņu zupu, zirņu zupu, karpu majonēzē, kartupeļu biezputru, kotletes, falšo zaķi, gulašu, cepeti, saldos ēdienus. «Par ēst gatavošanu varētu divas stundas stāstīt!» iesaucas Gunārs.
Un izrādās, ka kādreizējam Meijera krodziņam Rīgā, Tallinas ielā, atkal ir viņa vārds. Tagad tas saucas «Gunāra Meijera salauzto stīgu darbnīca». Šā krodziņa saimnieks vairs nav mūziķis Normunds Jakušonoks, bet gan tālbraucējs šoferis Dzintars. «Un man tur viss ir par brīvu līdz mūža beigām, kamēr tur saimniekos Dzintars,» palepojas Meijers.
«No 7. līdz 14. oktobrim man paredzēti koncerti Diseldorfā un Ķelnē. Sponsori un draugi mani aizvedīs un apsēdinās krēslā, ieliks rokā ģitāru, un tad spēlēšu un dziedāšu Vācijas publikai - tā, kā es to māku. Ja vajadzēs, uzdziedāšu vāciski, itāliski un angliski - ja sajutīšu, ka to vajadzēs. Novēlu visiem veselību, mīlestību un dzīves piepildījumu, kāds nu kuram ir! Paldies maniem klausītājiem! Es dziedu jums un jūtos laimīgs,» sarunu noslēdzot, piebilst Gunārs.