"Tāltāls asteroīds, Pamira kalnu virsotne, mušas fosilija dzintarā, amerikāņu pilsēta, Maskavas metro stacija un Malaizijas vabole – kas gan varētu apvienot visus šos dažādos objektus? Nosaukums – tie visi nosaukti par godu Latvijas galvaspilsētai," informē Rīgas dome.
Asteroīds „Rīga”
Asteroīds ir kā maza planēta. Mūsu saules sistēmā ir atklāts aptuveni pusmiljons asteroīdu. Varētu likties - vai tad maz ir iespējams saskatīt šo nelielo konkrēto debess ķermeni visā šajā grandiozajā objektu lērumā? Var! Visa jūlija un augusta garumā Latvijas zvaigžņoto debesu cienītāji sociālajos tīklos izplatīja ziņojumu: mūsu „Rīga” pašlaik atrodas Ērgļa zvaigznāja tuvumā, to iespējams apskatīt ar teleskopu.
Asteroīds „Rīga” atklāts jau 1966. gadā. Tas ir lidojošs akmens objekts ar 73,83 km lielu diametru (salīdzinājumam - tas ir attālums no Rīgas līdz Dobelei), kas ap savu orbītu lido ar ātrumu 16,25 km./ sek. (tas ir, divas reizes ātrāk par kosmiskajām raķetēm, kas savu lidojumu uzsāk no Zemes). Šo mazo objektu atklājis krievu astronoms Nikolajs Černihs, vadošais Krimas observatorijas darbinieks. Kāpēc viņš savu atklājumu nosauca par godu Rīgai? Tas tāpēc, ka tajā laikā Krimas observatorijā aktīvi darbojās latviešu astronomu grupa. Mūsu zinātnieki aprēķinājuši jauno asteroīdu orbītas, savukārt Krimas zinātnieki, pateicoties labajam aprīkojumam un vienmēr skaidrajām debesīm, šos asteroīdus atraduši debesīs. Šīs veiksmīgās sadarbības rezultātā atklāti vairāki citi astreroīdi ar „latviskiem” nosaukumiem: „Dīriķis”, „Šteins”, „Balodis”, „Agita” (latviešu astronomu vārdi un uzvārdi), kā arī „Krišbarons”.
Kaut kur debesīs lido arī asteroīds „Latvija”. To atklājis vācu astronoms Karls Reinmūts 1933. gadā ar tādu pašu sistēmu: orbītu uz papīra aprēķinājis latviešu astronoms Kārlis Šteins, savukārt Reinmūts savā lieliski aprīkotajā observatorijā Heidelbergā to ieraudzījis ar jaudīgu teleskopu. Pašlaik debesu velvēs atrodams arī asteroīds „Šteins”. Kopumā Latvijai veltīti 16 asteroīdi. Līdzās jau minētajiem, tie ir „Duna”, „Kurland”, „Mitau”, „Valmiera”, „Baldone”, „Artmane”, „Vasks” un „Ikaunieks”.
Kalns Rīga Pamira kalnos
2013. gada 17. augustā, kamēr rīdzinieki krastmalā svinējuši pilsētas svētkus, tālajā Tadžikistānā, sniegotās virsotnēs, pārvarot milzīgus ledājus un augstas kraujas, atradušies pieci alpīnisti no Latvijas. Savas mīļotās pilsētas svētkus viņi atzīmējuši pa savam: kalna virsotni viņi nosaukuši par Rīgu, jo to ir tiesības darīt tiem, kas tur ieradušies pirmie.
Pat mājās, skatoties kartē, viņi pamanījuši, ka Pamirā atrodas ļoti daudz virsotņu, kas veltītas dažādām pasaules pilsētām: Varšavai, Maskavai, Tallinai un Dušanbei. Tā nu loģiski dzimusi ideja: darīt visu, lai šajā kartē parādītos arī kalns ar nosaukumu „Rīga”. Interesanti, ka par Rīgu latviešu alpīnisti sākotnēji vēlējušies nosaukt pavisam citu virstotni. Taču, kad ieraudzījuši to dzīvē, viņi pārdomājuši - kalns izrādījies pavisam neliels un noplucis - tam blakus bijušas daudz augstākas smailes. Bet viņi jau iepriekš bija iecerējuši, ka Rīgas vārdu nesīs īpaša virsotne, kurai garām paiet nevarētu.
„Mērojot ceļu pāri ledājam, mēs pamanījām skaistu piramīdveida virsotni pa kreisi,” - atceras ekspedīcijas dalībnieks Konstantīns Dikovskis. „Identificējot to kartē, mēs noskaidrojām, ka šī nenosauktā virstone ir 5608 m. augsta. Un lai gan mēs sākotnēji bijām plānojuši, ka par Rīgu nosauksim virsotni, kas ir vismaz sešus tūkstošus metru augsta, emocionālais iespaids, ko šī virsotne izraisīja, bija svarīgāks, nekā tās augstums.” Tiem, kas nenodarbojas ar alpīnismu, šis stāsts varētu uzdzīt šermuļus - lai nokļūtu pie sava mērķa, latviešu alpīnistiem bijis jāmēro dabīgs ledus tilts, kas stiepies pāri milzīgai aizai. Pēc tam viņi nokāpuši uz jumta kores un tālāk devušies „zāģī” - devās uz priekšu, kāpjot uz augšu, uz leju. Savukārt pēc tam, lai nonāktu līdz Rīgai, jāpārvar trīs „žandarmi” - sniegotas kalnu virsotnes. Bet pārvarētas arī tās un ekspedīcija visbeidzot devusies iekarot „Rīgu”. Apskatot no visām pusēm - mūsu Rīga ir visskaistākā no visām! Alpīnisti izveidojuši tradicionālo akmeņu tornīti, kurā iekšā ielikuši kapsulu, kas pildījusi vienkārša termosa lomu. Tajā - miniatūri Rīgas un Rīgas „Dinamo” karogi, Rīgas radio uzlīme, nozīmīte ar uzrakstu „Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”. Ikviens, kas uzies šo atradumu, sapratīs, kādi alpīnisti šeit bijuši pirmie.
Amerikāņu pilsēta Rīga
To ne tikai sauc Rīga, bet, gluži kā mūsu galvaspilsēta, tā atrodas pusstundas brauciena attālumā no ūdens. Ar to arī līdzības beidzas, tāpēc, ka amerikāņu pilsēta Rīga, kas atrodas Mičiganas štatā, ir netālu no Ēri ezera. Tā ir pavisam niecīga pilsētiņa, tajā dzīvo tikai pusotrs tūkstotis cilvēku. Atšķirībā no mūsu Rīgas, tā ir tikai 150 gadus veca. Taču ir skaidrs, ka nosaukums, kas ir abu pilsētu tiešā saikne, nav nejaušība. Pilsētas pašvaldības hartā melns uz balta ir rakstīts: apmetne tiek nosaukta par godu Rīgai, kas atrodas pie Baltijas jūras. Tas noticis 1865. gadā. Roku šādam lēmumam būtu varējuši pielikt vien Latvijas Rīgas imigranti, kas meklējuši labāku dzīvi tālu no Baltijas jūras krastiem.
Mičiganas Rīgas tuvumā izteikti saožama spirta smarža: šeit galvenā ražotne ir liela spirta rūpnīca (Global Ethanol Riga). Tajā no kukurūzas tiek ražots etilspirts - kukurūza labi aug plašajos Mičiganas laukos. Ar mūsu pašu balzamu Mičiganas milzis gan nekonkurē, taču apjomu ziņā - pavisam viegli.
Malaizijas vabole „derarimus riga”
Mitrs un tropisks malaizijas mežs, kur saule nekad nebeidz sildīt un kur aug pasaules lielākais zieds, kravas automašīnas riepas lielumā, raflēzija, - lūk, šīs niecīgās (tikai 4 mm garās) cietspārnu vaboles dzimtene. Tā neprot lidot un dzīvo augsnes virsējā slānī. Jaunais un zinātnei līdz šim nezināmais kukainis atklāts Maskavas zinātnieku ekspedīcijas laikā. Aprakstu par to veidojis latviešu entomologs Dmitrijs Telnovs, tas publicēts vienā no vecākajiem entomoloģijas žurnāliem pasaulē - Entomologische Zeitschrift. Kā pieņemts starp biologiem, tas, kurš apraksta jaunu sugu, izdomā tai nosaukumu. Tas noticis 2001. gadā, kad Rīga svinējusi savu 800. dzimšanas dienu. Un Dmitrijs nosaucis vaboli par godu savai dzimtajai pilsētai. Tāpēc tagad arī Malaizijas džungļos rāpo vabole, kas uz visiem laikiem ir saistīta ar Latvijas galvaspilsētu.
„Rīgas” metro stacija
Maskavā ar Latvijas galvaspilsētas nosaukumu saistīti vairāki nosaukumi. Te atrodama gan Rīgas iela, gan Rīgas laukums, Rīgas stacija un Rīgas tirgus. Par ērtu piekļuvi šiem objektiem parūpējas metro stacija „Rižskaja” jeb „Rīgas stacija”, kas atrodas 46 metru dziļumā zem zemes.
Ar mūsu valsti tā saistīta ne tikai pēc nosaukuma: to projektējuši latviešu arhitekti Vaidelotis Apsītis un Artūrs Reinfelds. „Tas bija ļoti interesants pasūtījums,” - žurnālā „Latvijas arhitektūra” atceras Apsītis 2000. gadā. „Es jutu ļoti lielu gandarījumu par to, ka kopā ar kolēģi, Artūru Reinfeldu mēs esam nokļuvuši tādā arhitektūras laukā, kas latviešu arhitektiem ir pilnīgi svešs.”
Arhitektiem bija jāizveido dziļā stacija, ņemot vērā trīs palalēlu tuneļu sistēmu: peroniem un sliedēm abās pusēs un centrālajai zālei. Ar uzdevumu viņi tikuši galā lieliski, un pat ieviesa konstruktīvu jaunievedumu, lai filtrētais ūdens neiekļūtu caur griestiem (kā tas bijis citās stacijās), bet gan tiktu novirzīts uz kanalizāciju. Inovācija izkatījās kā vienkāršs ornamentāls kvadrāts griestu velvēs.
Stacijas iekārtojumu latviešu arhitekti izvedojuši tādā krāsu paletē, kas saistās ar Rīgu: zaļā, kā tās parki, sarkanbrūnā, kā Rīgas ķieģeļu arhitektūra un dzeltenā, kas atgādina liepziedus. Šie motīvi iekļauti nozīmīgākajos stacijas elementos - pasveida pīlāros (pilonos). To apdarē izmantoti lielizmēra keramikas bloki, kas pēc mākslinieka Ģirta Vilka skicēm apstrādāti dziļās gravēšanas tehnikā, attēlojot Lielās ģildes ēku, Operas namu, Centrāltirgus paviljonus, Pulvertorni, Zviedru vārtus un citas slavenas Rīgas vietas.
Tā kā Maskavā nav bijis ne tehnoloģiju, ne meistaru, kas varētu izgatavot un samontēt šādus keramikas blokus, visi darbi noritējuši Rīgā - šī tehnika bija labi zināma neatkarīgās Latvijas laikā, taču podiņu krāšņu ražošanas process padomju laikos ir piemirsts, jo nav ticis izmantots. Bloki izgatavoti Rīgas porcelāna fabrikā galvenās mākslinieces Zinas Ulstes vadībā, taču montēt tos no uz Maskavu no Rīgas devās īpaši slavena latviešu meistaru- celtnieku dinastija: A. Saveļjevs ar trīs saviem dēliem un meitu.
Interesanti: lai aizsargātu sava darba arhitektūras un māksliniecisko pamatotību, projekta autori vispirms izgatavoja pilonu saplākšņa modeļus pilnā izmērā. Vadošajiem Maskavas arhitektiem tie ļoti iepatikās.
Būvniecības kvalitāte turpmākajos gados bijusi fenomenāla. Brīvajos brīžos arhitekti klejojuši pa tuneļiem - tur viss bijis jauns un interesants. Apsītis ar izbrīnu atzīmējis: „Posmā starp pieturām „Rīga” un „Botāniskais dārzs” tuneļa celtniecība vienlaicīgi uzsākta abos virzienos vienlaicīgi, „urbjoties cauri zemei”, celtnieki viens otru nav redzējuši. Man parādīja šo tuneļu „tikšanās” vietu. Atšķirība starp simtiem tonnu smagajiem čuguna posmiem to saplūšanas vietā bija pāris milimetri, kas parādīja, ka es stāvu tuneļa celtniecības ziņā nozīmīgā punktā. Veicot ģeodēzisko inspekciju tika konstatēts, ka tuneļa ass pilnībā sakrita ar projektu, starpība profilā bijusi 3 milimetri. Es pārliecinājos par to, ka pat caurumi skrūvēm šajās vietās sakrita. ”
1958. gada marta sākumā cauri stacijai lēni izbrauca īpašs vilciens ar „adatām”, kas izvietotas uz tā virsmas - tām vajadzētu reaģēt, ja kāda tuneļa konstrukcijas detaļa tomēr nokļūtu vilciena kustības zonā. Taču viss noritēja nevainojami un 1. maijā stacija tika svinīgi atklāta.
Mušas fosilija Riga toni
Slavenais ASV entomologs Nīls Evenhuī ir divspārņu speciālists un liels jokdaris. Viņš aprakstījis vairāk nekā 500 jaunu un līdz šim neatklātu kukaiņu un publicējis vairāk nekā 350 zinātnisko rakstu, taču plašāk viņš ir pazīstams kā kukaiņu nestandarta nosaukumu autors. Piemēram, 1985. gadā atklājot jaunu īstautsekleņu sugu, viņs to nosauca Phthiria relativitae, kas saistīts ar angļu „theory of relativity” (relativitātes teorija). 2002. gadā viņš izmirušu Mythicomyiidae ģints sugu nosauca Carmenelectra par godu topmodelei Karmenai Elektrai, acīmredzot uzskatot šīs mušas ķermeni par tikpat vilinošu. Jaunu zaļo mušu sugu no Franču Polinēzijas Nīls Evenhuī nosaucis Campsicnemus popeye - par godu multfilmu varonim jūrniekam Papaijam, kam ir smieklīgi lieli apakšdelmi.
2013. gadā viņš publicēja zinātnisko rakstu par kādu niecīgu mušiņu, kas atrasta dzintara gabalā Ukrainas pilsētā Rivnē. Tā dzīvojusi pirms 35 miljoniem gadu. Ir grūti pateikt, kādas Evenhuī bijušas asociācijas, taču viņš šo mušiņu nosaucis Riga toni - par godu asteroīdam „Rīga”. Savukārt asteroīds „Rīga” nosaukts par godu Rīgas pilsētai. Tāpēc fosilajam kukainim, kas dzīvojis laikā, kad par cilvēci nevarēja būt ne runas, arī ir zināma saikne ar mūsu pilsētu.
