Latvijas šķēpmetēja Sinta Ozoliņa (28) tikai nedēļu pēc Rio olimpiskajām spēlēm Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā mija gredzenus ar savu mīļoto vīrieti Daini Sprudzānu (32). Pēc kāzām sportiste pieņēmusi vīra uzvārdu.
«Jā, līdzko atbraucu no olimpiskajām spēlēm, tā centīgi sākām gatavoties kāzu ceremonijai. Līdz kāzām bija ko darboties, jo daudz nepadarītu darbiņu bija iekrājies, kamēr biju prom. Piedzīvoju īstu pirmskāzu drudzi, jo bija jāpārliecinās, vai viss ir noorganizēts, vai viesi ieradīsies. Es esmu luterāne, bet vīrs ir katolis. Ar mācītāja atļauju laulājāmies katoļu baznīcā. Kāzu datumu bijām laikus ieplānojuši un skaidri zinājām, ka tās notiks dzimtajā Kurzemē. Kāzas notika ļoti šaurā ģimenes un tuvāko cilvēku lokā. Kāzu kleita tika speciāli šūta pēc manis izvēlēta modeļa. Mūsu attiecībās viss ir tāpat kā pirms kāzām, tikai statuss mainījies,» priecīga par ģimenes nodibināšanu ir šķēpmetēja Sinta Sprudzāne. Kāzās piedalījās arī Sintas dēlēns Markuss, kas sportistei dzimis laulībā ar šķēpmetēju Aināru Kovalu.
Medusmēnesī jaunais pāris pagaidām neplāno doties, jo Sintas dēlēns Markuss nupat kā uzsācis skolas gaitas 1. klasē Rīgas Teikas vidusskolā. «Tā kā mums tas viss ir jauns, pagaidām ir saspringts grafiks, un medusmēnesi līdz ar to neplānojam. Lai arī, ja viss ieies sliedēs, tad noteikti kaut kur aizbrauksim. Arī Latvijā ir skaistas vietas, kur atpūsties,» skaidro Sinta.
Vaicājot, kādi ir sportistes nākotnes plāni, vai viņa paliks darboties profesionālajā sportā vai pievērsīsies ģimenes dzīvei, Sinta Sprudzāne vēl ir neziņā par nākotni. «Laiks rādīs! Nav jau tā, ka es vairs negribētu sportot un vilkšu svītru pāri sportam. Vēl runāšu ar treneri par uzlabojumiem un to, kā viņš mani redz turpmāk, un tikai tad tiks pieņemts lēmums par nākotni. Ir arī jāpadomā, kā dzīvi turpināt bez sporta. Tā vis vēl neteikšu, ka nākamgad nestartēšu liela mēroga sacensībās. Taču katrā gadījumā arvien vairāk sāku domāt, ko darīšu, kad beigšu savu profesionālo darbību sportā,» atklāta ir Sinta Sprudzāne.
Sportiste pirms pieciem gadiem ir ieguvusi augstskolas bakalaura diplomu kā interjera dizainere. «Ja konkrētāk, tad vairāk gribētu specializēties lampu dizainā, jo dizains ir plašs jēdziens. Protams, varu arī nodarboties ar telpu dizaina veidošanu, bet tuvākas man ir lampas, kad īsākā laika periodā varu iegūt taustāmu rezultātu. Nav jau tā, ka mani tagad gaidītu ar plaši atplestām rokām, aicinot veidot lampu dizainu. Tas nemaz tik vienkārši nav. Viens ir iegūtais diploms, bet, otrkārt, šī profesija prasa augt un attīstīties. Pieci gadi pagājuši, kopš pabeidzu augstskolu. Iemaņas jau nav zudušas, jo šad tad esmu veidojusi dizainu draugiem un paziņām. Nē, es sevi nenorakstu, bet būs jāpierāda darba tirgū,» par nākotnes nodarbošanos prāto sportiste.