6. septembra jubilārs: Mūziķis Viktors Zemgals
«Es nevaru iedomāties, ka bērni mani neapsveiktu vai es neapsveiktu savus vecākus. Mums ģimenes lokā tā ir pieņemts, ka dzimšanas dienās esam kopā. Vai īstajā dienā vai pēc tam kādā citā datumā, tas jau vairs nav tik svarīgi,» saka mūziķis Viktors Zemgals.
Šovakar, savā dzimšanas dienā, ģimenes lokā svinības nesanāks, jo jubilāram jābūt Vecrīgas klubā 9. vilnis, kur kopā ar pārējiem grupas Eolika dalībniekiem un komponistu Borisu Rezņiku jāpiedalās jaunā LNT šova Mūsu labākās dziesmas ierakstā. «Mēs būsim žūrijā, vērtēsim, kā mūsu dziesmas izpilda citi mūziķi,» stāsta Viktors Zemgals, piebilstot, ka jauno šovu, kas būs skatāms no 16. septembra piektdienās pulksten 21.10, vadīs Māris Grigalis un raidījums ar Eolikas piedalīšanos būs ēterā oktobrī. Tāpēc, visticamāk, kopā ar sievu un dēliem dzimšanas diena tiks atzīmēta nedēļas nogalē.
Viktors Zemgals atklāj: ir divas dzimšanas dienas, kas viņam īpaši palikušas atmiņā. Pirmā bija vēl skolas laikā, tie bija 17 vai 18 gadi, kad vecāki atļāva dēlam to svinēt vasarnīcā kopā ar draugiem, bet paši aizbrauca prom. «Gribēdami panākt romantiskāku atmosfēru, mēs izslēdzām lielo gaismu un iededzinājām petrolejas lampu. Visa istaba bija piekvēpināta melniem kvēpiem, izskatījās, ka istabai cauri ir izbraukusi lokomotīve... Es biju ļoti nobijies, bet mamma laikam prata tēva dusmas tā savaldīt, ka es nesaņēmu nekādus pārmetumus. Es joprojām to novērtēju, ka netiku kārtējo reizi strostēts un bārts,» jubilārs pasmaida un piebilst, ka šajā ballītē piedalījās vairāki šodien jau sabiedrībā zināmi cilvēki un, ja viņi tagad šo lasa, noteikti to atceras.
Otra atmiņā palikusī dzimšanas diena bija īpaša ar to, ka tā tika svinēta kopā ar grupas Eolika dalībniekiem. «Es nesen biju uzņemts grupā, visi atbrauca pie manis uz dzīvokli, un mums bija liela svinēšana.»
Dziedātājs stāsta, ka viņš joprojām dzied gan kopā ar Eoliku, gan viens pats. «Dažādas aktivitātes ir nepārtraukti, bet varbūt ne tik daudz kā Olgai, kura dzied katrā pasākumā. Es sevi nereklamēju lielos pasākumos, biežāk braucu pa mazākiem miestiņiem un sniedzu savus koncertus tur. Kādreiz ir piecdesmit skatītāju, kādreiz - divsimt piecdesmit, bet tas jau nav no svara. Galvenais, ka es pie šiem cilvēkiem esmu bijis un atstājis kādu iespaidu. Ceru, ka lielākoties labu,» saka Viktors Zemgals, piebilstot, ka par uzmanības trūkumu sūdzēties vēl nevar. «Kamēr balss netrīc un elpa turas, tikmēr ir jādara tas darbs, ko varu darīt vislabāk. Es ar apbrīnu skatos uz Viktoru Lapčenoku, kurš ir ievērojami vecāks par mani - viņam nākamgad būs apaļa jubileja -, bet viņam balss ir kā jaunam čalim! Jā, katrs muskulis ir jātrenē, lai tas strādātu, un arī es tikko esmu ierakstījis jaunu dziesmu šlāgera žanrā. Domāju, tā parādīsies pēc kāda mēneša, pusotra, un, protams, tas būs veltījums visu vecumu meitenēm. Kā vienmēr.»
Arī vasara dziedātājam pagājusi koncertos, tikai vienu reizi bijis līdz jūrai nopeldēties. Protams, arī kopā ar bērniem un mazbērniem. «Man no katra dēla ir pa mazdēlam: no vecākā dēla ir mazdēls Sebastians, kuram ir nepilns pusotrs gads, no vidējā dēla ir mazdēls Kristofers, kuram ir septiņi mēneši, un arī no jaunākā dēla man jau pēc pāris nedēļām būs mazdēls,» lepni stāsta trīs dēlu tētis.
Un uz jautājumu, ko viņam šodien novēlēt, atteic: «Skatoties apkārt uz to, kas un kā pie mums notiek, domāju, ka esmu ļoti laimīgs un veiksmīgs cilvēks. Jo man vislielākā dāvana ir uzmanība, ko saņemu no cilvēkiem. Nav jau svarīgi, cik liela un dārga ir dāvana, jo skaidrs, ka vienmēr būs kāds par tevi bagātāks, veiksmīgāks, skaistāks un gudrāks. Tāda sacensība ir pilnīgi lieka. Ir jāprot novērtēt to, kas tev ir, un jāprot par to priecāties. Es domāju, ka tā ir tā lielākā laime. Un, ja tev apkārt ir saprotoši cilvēki, viss notiek!» apgalvo Viktors Zemgals. Un savā dzimšanas dienā viņš ne tikai sev, bet arī visiem pārējiem grib novēlēt: veselību, veselību un vēlreiz veselību!