Andris Ābelīte. Mīlēt visu skaisto
«Mana vasara bija darbiem ļoti piepildīta, un es pirmoreiz sapratu, ko nozīmē noorganizēt lielu koncertu. Ja līdz šim es esmu bijis izpildītājs, kura vienīgais pienākums ir pēc labākās sirdsapziņas izdarīt savu darbu, tad, gatavojot koncertu Dolce Vita, es iepazinu arī koncerta tapšanas virtuves pusi un savu sāls trauciņu jau esmu izēdis,» saka mūziķis Andris Ābelīte.
Trešdien pulksten 19.30 viņš kopā ar vijolnieku Raimondu Ozolu un dziedātājām Aiju Vītoliņu un Sonoru Vaici būs uz Dzintaru koncertzāles lielās skatuves, kur koncertā Dolce Vita izpildīs klasiskās mūzikas pērles jaunā skanējumā, apvijot melodijas ar citiem mūzikas akcentiem, kā arī priecēs koncerta apmeklētājus ar vairākiem pirmatskaņojumiem.
Ārpus klasiskās mūzikas rāmja
«Manuprāt, koncerta nosaukums ir tam ļoti atbilstošs, jo šī mūzika māca mīlēt visu skaisto. Un, kas ir pats būtiskākais - tāds būs arī mūsu pienesums, jo mēs darīsim visu, lai klausītājiem sniegtu prieku un labas emocijas,» saka koncerta idejas autors Andris Ābelīte.
«Laikam ritot, gan melodijas, gan notikumi apaug ar dažādām krāsām, un tāpat arī klasiskā mūzika tiek dažādi interpretēta un aranžēta. Jo neviens jau nav pateicis, ka jāspēlē tikai tā un ne savādāk. Un, tā kā mums, kuri piedalīsimies šajā koncertā, absolūti nav bail iziet no ierastā klasiskās mūzikas rāmja, mēs dažādas klasiskās tēmas apspēlēsim savā skatījumā, ar savu interpretāciju izveidojot jaunu skanējumu,» stāsta Andris Ābelīte, atklājot, ka solistu izpildījumā būs dzirdami gan ārzemju, gan latviešu autoru skaņdarbi, kas dzīvo pāri laikam. Izvēlētās tēmas būs klausītājiem ļoti pazīstamas. Tik pazīstamas, ka daudzi tās, viņaprāt, pat mēdz arī dungot. «Jo šīs melodijas ir tik perfektas, ka tās var ne tikai dungot, bet arī ielikt jebkurā žanrā - vai tā ir akadēmiskā, popmūzika, latino vai džezs. Ja mūziķis šo melodiju jūt un ar pārliecību transformē caur sevi, neviens žanrs to nevar izbojāt.»
Sāksies darbu un mācību rallijs
Mūziķis uzskata, ka koncertam izvēlētais datums - 31. augusts - ir ļoti labs. Tā ir diena, pirms sākas kārtējais darbu un mācību rallijs. «Visi ir atgriezušies pilsētas dzīvē, bērniem nākamajā dienā sāksies vai atsāksies skola, līdz ar ko arī pieaugušajiem dzīves grafiks kļūs piesātinātāks. Līdz ar to šī būs viena no pēdējām iespējām ieelpot vēl vasarīgo jūras gaisu, izbaudīt brīnišķīgo Dzintaru koncertzāles gaisotni un ļauties vieglai, romantiskai noskaņai,» stāsta Andris Ābelīte un izmanto iespēju pateikties aģentūrai Jamp par palīdzību.
Darbu un mācību rallijs sāksies arī Andra ģimenē - vecākais dēls Linards (20) turpinās studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, jaunākais dēls Toms (7) turpinās mācības 2. klasē Rīgas Valda Zālīša pamatskolā, bet sieva Baiba turpinās piepildīt savu sapni un jau otro gadu izglītosies Latvijas Mākslas akadēmijā.
«Pirmais gads skolā Tomam bija interesants. Viņa dzīvē ienāca jaunas lietas, jauni noteikumi, jauni pienākumi. Arī es savādāk sāku skatīties uz dažādām lietām un sapratu, ka nedrīkstu dusmoties uz bērnu - jo viņš jau cenšas, kā saprot un prot, un es varu tikai censties viņam palīdzēt,» stāsta mazā otrklasnieka tētis, godīgi atzīstoties, ka ne vienmēr viņam tas sanāk.
Toms ies mūzikas skolā
Šajā mācību gadā Toms sāks mācīties arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kora klasē. «Es nekādā ziņā viņu nespiedu un neprovocēju, viņš pats izdomāja, ka to grib. Attiecīgi viņam ir motivācija, un tas ir pats galvenais,» uzsver Toma tētis. Viņš saka: apvienotā kora klase ir savā ziņā universāla - gada laikā puika noteikti pats sapratīs, vai viņš grib spēlēt kādu instrumentu, vai grib dziedāt un - vai mūzika vispār viņu interesē. «Manuprāt, bērnam vispirms ir jāiemīlas kādā skaņā, instrumentā, procesā, un tikai tad viņam vajag dot rokā instrumentu un mācīt tehniskas lietas. Nevis otrādi. Jo mūzikā ir tāpat kā sportā - ja tev pašam nav intereses un motivācijas, arī vislabākais treneris tev neko nevarēs iedot.».