12.augusta jubilāre: aktrise Anta Aizupe

Aktrise Anta Aizupe šodien savu 28. dzimšanas dienu svinēs, pasēžot kopā pie vakariņu galda ar draugu un četrus mēnešus vecajām dvīnītēm.

Meitiņām jau desmitos vakarā jāiet gulēt, un, tā kā jaunā māmiņa savas atvases vēl pati baro, nemaz nebūs ne laika, ne iespēju rīkot kaut maza formāta ballīti. «Turklāt kūkas ēst es nemaz nevaru, tāpēc torte un svecītes izpaliks. Visticamāk, mans draugs kaut ko pagatavos, un, kas būs, būs labi,» nosaka gaviļniece.

«Tagad nav citu variantu, četrus mēnešus vecās meitiņas ir pirmajā vietā,» teic jaunā māmiņa aktrise Anta Aizupe, kas daudziem skatītājiem pazīstama no lomām izrādēs dažādos teātros, arī televīzijas seriālā UgunsGrēks. Uz skatuves viņa atgriezīsies tikai oktobra beigās, kad plānota izrāde Vecene Nacionālajā teātrī, bet jaunu izrāžu mēģinājumi, visticamāk, sāksies vien nākamā gada rudenī.

Aktrise atzīst, ka pēc augstskolas beigšanas pirmie gadi profesijā bijuši ļoti blīvi, slodze - pamatīga, bet tagad slodze nav mazinājusies, «vienkārši slodze vairs nav darbā, bet ģimenē. Patiesībā visa diena paiet stingrā režīmā - pabaroju vienu bērnu, otru bērnu, tad pamperi un pauzīte, un viss sākas no gala - barošana, pamperi, pauzīte... Es zināju, ka man būs dvīņi, bet tas man tiešām bija liels pārsteigums. Man visi vaicā, kā es tieku galā ar abiem bērniem, bet es patiešām nezinu, ko atbildēt, jo nezinu, kā būtu ar vienu bērniņu, man vienkārši nav ar ko salīdzināt,» smaidot saka Anta Aizupe. «Ar bērnu taču ir jānodarbojas, un man ir jāvelta sevi diviem, tas arī viss. Nav jau tik traki, turklāt meitiņas ir diezgan mierīgas.»

Skumjas pēc teātra viņai vēl neesot parādījušās, jo jaunais dzīves režīms ir tik blīvs un aizraujošs, ka nav nemaz bijis laika saskumt. Iespējams, skumjas parādīsies vēlāk, kad Ida un Guna būs mazliet paaugušās. Anta jau izpētījusi, ar kādām izrādēm Rīgā viesosies kolēģi no Valmieras un Liepājas teātra, protams, nodomājusi, ka dažus iestudējumus viņai gan gribētos redzēt. «Domāju, ka gan jau vēl paspēšu. Protams, ka bērnu dzimšana ir daudz spilgtāks notikums par visiem citiem. Un man neliekas, ka esmu izmesta no aprites, ka viss ir apstājies, tieši otrādi - man šķiet, ka viss iet uz priekšu,» viņa nosaka.

Vasara jaunajai ģimenei pārsvarā paiet laukos, un tas, protams, šobrīd viņiem ir daudz piemērotāks dzīvesveids. «Mierīgāk dzīvojas, un esmu laimīga, ka mums tā iespējams,» teic Anta. Lai gan laika, ko varētu veltīt tikai sev, praktiski nemaz neesot, viņa ir izdomājusi savus paņēmienus, kā neliegt sev to, ko kārojas. «Kad vakaros meitiņas lieku gulēt, es tomēr vienā rokā paņemu grāmatu, jo man pat prasās kaut ko... Filmas un seriālus skatos datorā, internetā,» atklāj jaunā māmiņa. Šobrīd viņai sirds un prāts kāro gan pēc kaut kā izklaidējoša, filozofiska un eksistenciāla vienlaikus. Tā sanācis, ka Anta šobrīd lasa Iana Makjuana Sestdienu - stāstu par kādu sestdienu neiroķirurga dzīvē, kas varēja izrādīties pēdējā diena viņa mūžā, kurā atgādina dzīves pamatpatiesības: prast novērtēt to, kas mums pieder, priecāties par visu labo, kas notiek šodien, jo - kas zina, ko var nest rītdiena. Šo grāmatu draudzene iedevusi jau tad, kad Anta savus pirmdzimtos vēl tikai gaidījusi, bet, tā kā meitenes pieteicās agrāk, nav paspējusi izlasīt. «Jo vakarā, kad meitenes iet gulēt, arī es eju gulēt, lai man būtu spēks,» neslēpj Anta Aizupe.