APRITĒ: Olgas. Dziedātāja, aktrise un ģeogrāfe
 
VIENĀDAS. Kad Olga Freiberga un Olga Rajecka iepazinās, abas saprata, ka ir bišķiņ trakas, vienādi jautras un dzīvespriecīgas. Un, kad viņām pievienojās Olga Dreģe, izrādījās, ka viņa ir tāda pati! ©Gints IVUŠKĀNS, speciāli Neatkarīgajai

Sestdien Lielvārdes estrādē Spīdalas saliņā, svinot Lielvārdes 815. dzimšanas dienu, gaidāms unikāls koncerts Ielūdz Olgas!, kurā piedalīsies trīs sabiedrībā pazīstamas Olgas – populārā dziedātāja Olga Rajecka, skatītāju iemīļotā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe un TDA Dzintariņš ilggadējā mākslinieciskā vadītāja Olga Freiberga.

Koncerta ideja pieder Olgai Rajeckai, tāpēc arī saprotams, kāpēc minētā pasākuma norisei izvēlēta Lielvārde, - viņa nāk no šīs pilsētas, tur savulaik arī uzsākusi dziedātājas gaitas kolhoza Lāčplēsis ansamblī. «Lielvārdē jūtos kā savā ģimenē, jo te daudzi mani pazīst kopš bērna kājas, un viņi ar mani lepojas, tāpat kā es lepojos ar viņiem,» saka dziedātāja, atklājot, ka pasākumā piedalīsies ne tikai Olgas, bet arī viņu draugi un aicinātie viesi: grupa Turaidas Roze un dziedātājs Uģis Roze, TDA Dancis, Rotaļa XO un Dzintariņš, aktieri Ģirts Ķesteris, Līga Zeļģe, Egils Melbārdis, kā arī slavenie lielvārdieši Aija Andrejeva un Alex.

Rajecka: nav bail no 75 gadiem

«Pateicoties Koru kariem, Lielvārdes estrādē tagad ir jauni soliņi - tos uzlika 2008. gadā, un tie vēl nav salauzti,» priecīgi stāsta koncerta idejas autore Olga Rajecka, kura sestdien gaidāmajā koncertā ne tikai dziedās, bet arī dejos - kopā ar TDA Rotaļa XO. Viņa stāsta: «Trīs sezonas esmu strādājusi kopā ar Dzintariņa vadītāju Olgu Freibergu. Viņas raksturs, enerģētika un emocionalitāte man ir ļoti tuva, es ļoti cienu viņas stingrību, kārtību un to, cik atbildīgi viņa dara savu darbu. Un man ir liels gandarījums, ka viņa piekrita piedalīties Olgu dienā.» Bet par aktrisi Olgu Dreģi dziedātāja, kā pati saka, sajūsminās jau no seniem laikiem - kad pirmoreiz noskatījās filmu Nāves ēnā [režisors Gunārs Piesis, 1971]. «Viņa tur ir tik skaista! Nākamā filma, ko redzēju, bija Purva bridējs [režisors Leonīds Leimanis, 1966]. Ak, šausmas, kā viņa mīlēja to nelieti... Viņa ir tik kolorīta, tik enerģiska, tik dzīvespriecīga! Jā, viņa mani fascinē!» dziedātāja neslēpj savu sajūsmu par leģendāro aktrisi.

«Kad Olga Dreģe mani uzaicināja piedalīties savā 75 gadu jubilejas koncertā, atceros, kā viņai teicu: «Redzot jūs, man nav bail no 75 gadiem!» Un tā arī ir. Viņa iedvesmo,» atzīst populārā dziedātāja.

Freiberga: mēs esam trakas

TDA Dzintariņš mākslinieciskā vadītāja Olga Freiberga, kura pēc profesijas ir diplomēta ģeogrāfe, atklāj, ka jau sen sapņojusi iepazīties un sadarboties ar abām slavenajām Olgām. «Esmu ļoti priecīga par to, ka man izdevās iepazīties ar Olgu Rajecku, kurā iemīlējos jau pirmajā dienā, jo sapratu, ka viņa ir mana dvēseles radiniece. Un, kad pagājušogad, ar Olgas koncertiem Buramdziesmas braukājot pa Latviju, viņa aicināja taisīt kopīgu pasākumu, es momentā piekritu, jo jutos ļoti pagodināta. Gluži tāpat kā tad, kad varēju iepazīties ar Olgu Dreģi! Tobrīd es pilnīgi sastingu, turklāt man vienmēr ir gribējies būt tādai kā aktrises spēlētajai Matildei filmā Purva bridējs, jo man liekas, ka tieši tādai ir jābūt sievietei!» saka bērnu deju kolektīva Dzintariņš vadītāja. [Viņa šo kolektīvu vada kopš 1991. gada, bet par asistenti tajā strādājusi jau no 1978. gada, kad to vēl vadīja viņas māte Zinaīda Zeltmate.]

«Kad iepazinos ar Rajecku, sapratu, ka mēs abas esam vienādas - bišķiņ trakas, vienādi jautras un jestras bez gala. Un tad mums pievienojās Dreģe, un izrādījās, ka viņa ir tāda pati! Neskatoties uz mūsu gadiem, jo vairs jau neesam nekādas pionieres, mēs dzīvi tveram viegli. Mēs esam optimistes, enerģiskas, dzīvespriecīgas un mīlam cita citu! Katrā ziņā man tas ir liels pagodinājums - būt uz vienas skatuves ar tādām māksliniecēm!» apgalvo Dzintariņa vadītāja. Viņa nespēj izskaidrot, kā tā var būt, ka, tikai nesen tuvāk iepazīstoties ar Olgu Dreģi, viņai ir sajūta, it kā būtu pazīstamas jau vismaz trīsdesmit gadu. «Laikam mūsos ir kas radniecīgs,» viņa pieļauj.

Taujāta par atšķirīgo, viņa saka: «Mēs ar Dreģi esam maigākas dabas, Rajecka gan, ja vajag, var pateikt arī kādu stingrāku un skarbāku vārdu. Nu, es jau arī savā kolektīvā varu pateikt visu, ko vajag, bet ārpus darba gan ne. Bet, pastrādājusi ar Rajecku uz vienas skatuves, varu teikt, ka neesmu redzējusi nevienu tik apzinīgu dejotāju, - viņa nekad nekavē, neko nedara pussolī, visu dara par simt procentiem! Es par viņu esmu sajūsmā!»

Olga Freiberga atklāj arī tuvākās nākotnes ieceres: ja šogad Olgas satiekas Lielvārdē, tad nākamgad plānots tikties Madonas pusē, kas ir aktrises dzimtā vieta, bet vēl pēc gada - Rīgā, jo viņa pati ir rīdziniece piektajā paaudzē.

Dreģe: zīmīgi, spēcīgi un satraucoši

«Vienmēr esmu domājusi: nu, kā tā var būt, ka abām ir dziedamās balsis, bet mēs nekad neesam kopā padziedājušas?!» par iespēju sadziedāties ar Olgu Rajecku gandarīta ir aktrise Olga Dreģe. «Vai tas nav liktenīgi un zīmīgi, ka liktenis un augstākie spēki tā lēmuši, - ka sapnis, kas ticis tik ilgi sapņots, piepildīsies 78 gadu vecumā? Man tiešām tas liekas ļoti zīmīgi, spēcīgi un satraucoši. Tātad - sapņiem ir jātic!» aizrautīgi saka skatītāju iemīļotā aktrise, paužot cerību, ka sestdien gaidāmais koncerts būs kārtējais lieliskais pasākums, kas gan māksliniekiem, gan publikai sagādās lielu prieku.

«Darba, paldies dieviņam, man pietiek, un es priecājos, ka vēl esmu ierindā!» saka lieliskā aktrise, atklājot, ka jaunajā sezonā, kas Dailes teātrī sākas šodien, 26. jūlijā, viņai pirmā loma būs pie režisora Mihaila Gruzdova. «Viņam bija iepaticies, kā mēs ar Lidiju Pupuri strādājam izrādē Iespējamā tikšanās, un viņš mūs pieaicināja arī savā jauniestudējumā. Neko daudz par šo darbu gan nezinu, tikai to, ka tā ir rumāņu autora luga, ļoti interesanta. Mēģinājumi sāksies septembrī.»

Aktrise neslēpj arī pārsteigumu, ka par lomām jau pieminētajā režisora Dmitrija Petrenko iestudētajā Paula Barca lugā Iespējamā tikšanās abas ar Lidiju Pupuri nominētas Spēlmaņu nakts balvai nominācijā Gada aktrise. «Es esmu spēlējusi simtiem lomu, bet nekad neesmu bijusi nominēta. Un šī nominācija nākusi tieši tagad, par Georga Frīdriha Hendeļa lomu! Kad izlasīju lugas materiālu - ka varenais Hendelis bijis divmetrīgs rupeklis, pasaules baudītājs, kuram nekas nebijis par grūtu, es pēkšņi atcerējos, ko man reiz teica kāda gaišreģe, - ka es iepriekšējā dzīvē esmu bijusi vīrietis. Varbūt tādā veidā tas vīrietis pie manis atnāca?» aktrise pasmaida un vēlreiz atkārto, ka šī nominācija viņai tiešām bijusi ļoti liels pārsteigums, un viņa to iztulkojusi tā, ka viņai vēl ir tiesības būt ierindā. «Jo nopietni jau to nevar uztvert, jo - kur nu vairs, kam ta’ nu man vairs kāda nominācija... Es taču tik daudz dzīvē esmu bijusi skatītāju auklēta un pieņemta, un mīlēta. Un nu pēkšņi Hendelis man atnes iespēju būt pamanītai arī no profesionāļu puses - laikam tomēr man vēl ir tiesības būt uz skatuves...»

Darbs nav apgrūtinājums

Olga Dreģe stāsta, ka, gluži tāpat kā citas vasaras, arī šī paiet darbos. Aktrise vasaras projekts ir Tijas Bangas muzikālā komēdija Septiņas vecmeitas, ko režisējis Ivars Lūsis un kur viņas skatuves partneri ir Laila Kirmuška, Velta Straume, Raimonda Vazdika, Ginta Krievkalne vai Liene Šomase, Jūlija Ļaha, Dace Makovska, Maija Romaško un Emīls Kivlenieks vai Juris Jope. «Esam nospēlējuši jau vairāk nekā 50 izrādes, skatītāji šo darbu ir ļoti iemīļojuši, tāpēc spēlējam jau otro vasaru,» stāsta talantīgā skatuves māksliniece.

Taujāta, kur viņa ņem tik daudz enerģijas, lai pēc saspringtas sezonas teātrī vēl arī vasarā gribētu mesties iekšā arvien jaunos projektos, Olga Dreģe atteic: «Es esmu no tiem latviešiem, ar tādiem gēniem, no tādam tradīcijām, kur darbs dara meistaru, - kur darbs nav apgrūtinājums, kur darbs jāpadara par baudu, kur darbs jādara ar prieku un kur darbs tev ļauj sevi apliecināt. Nerunāsim par veselību, kas tāpat kā visiem klibo, bet es psiholoģiski ar to tieku galā, šad tad ar kaut ko pacīnos un, paldies Dievam, turos ierindā, un joprojām esmu vajadzīga arī teātrī. Uzskatu, ka Dailes teātrī aug brīnišķīga maiņa, to pierāda arī abas pavasara izrādes - Laulības dzīves ainas un Granātu krāsas aproce. Skatos arī uz saviem novadniekiem Gintu Andžānu un Daini Grūbi un priecājos par viņu varēšanu, spēku, talantu! Kā teica mans skolotājs: tādi mēs visi esam - no tādiem māliem mīcīti, no sava novada āderēm barojušies, tur tas spēks ir smelts!».