«Gribas nevis nosvinēt dzimšanas dienu, bet atzīmēt jaunu dzīves posmu, ko tagad sāku,» atzīst ekspremjers un uzņēmējs Māris Gailis.
Sestdien, 9. jūlijā, savās mājās Ķīpsalā viņš rīkos dārza svētkus, atzīmējot savu 65. dzimšanas dienu. «Būs lielāka balle. Diezgan daudz viesu salūgts, 100-120 cilvēku gan jau būs.»
Uzņēmējs Māris Gailis stāsta, ka savas dzimšanas dienas allaž esot svinējis tematiskas, galvenokārt ar mūziku saistītas. Šoreiz svinību sākumā būs operdziedātājas Lienes Kinčas koncerts, tiks izpildītas komponista Riharda Vāgnera operu ārijas. Un tas nav nejauši - Māris Gailis pirms pusotra gada kopā ar domubiedriem nodibinājis Rīgas Riharda Vāgnera biedrību, kas iestājusies arī Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācijā, pērn arī iepazinies ar Vāgnera mazmazmeitu Evu Vāgneri. «Esmu izvirzījis mērķi - dabūt atpakaļ pie dzīvības kādreizējo Rīgas operas teātri, kurā Rihards Vāgners savulaik strādāja. Atjaunot to zāli, kas savulaik Vāgneram iniciēja vairākas izcilas idejas, kuras viņš vēlāk izmantoja, veidojot savu operas teātri Baireitā,» stāsta Māris Gailis. Ja pēc pieciem gadiem šis teātris tiktu atklāts, tad mērķis tiktu sasniegts. «Nesaku, ka tā notiks, bet ļoti gribētu, lai tā būtu.»
Gaviļnieks atzīst, ka, lai arī viņa sievai arhitektei Zaigai Gailei lielas balles nepatīkot, viņš tās tomēr rīkojot ik pēc pieciem gadiem, lai gan nu jau esot daudz pieticīgāks, jo, piemēram, uz 50 gadu jubileju bijuši ap 400 viesu. «Bet tad es devos apkārt pasaulei ar jahtu Milda. Es esmu sabiedrisks dzīvnieks,» smaidot saka Māris Gailis un piebilst, ka vienmēr ir vērts veltīt tik daudz sava laika un enerģijas, lai sarīkotu svētkus citiem. «Cilvēku būs daudz, bet - priekšā visa nakts, turklāt tie ir dārza svētki. Vieni atnāks aiz cieņas, noklausīsies koncertu, iedzers kādu glāzi, apēdīs kaut ko un ies prom, savukārt tie tuvākie vai tie lielākie lustētāji paliks līdz rītam. Visi sadalās pa frakcijām, katrs atrod savu kompāniju, jubilāram ir privilēģija staigāt no viena pie otra.»
Protams, ka šajā reizē maksimāli iespējamā sastāvā kopā būs Māra Gaiļa dzimta - četri bērni un 11 mazbērni, lai gan gaviļniekam ir bažas, vai tik kādam no mazbērniem nebūs kādi neatliekami darbi. «Kā gan citādāk - mazbērnu lutināšanai man arī ir jāatrod laiks. Mums tieši blakus dzīvo trīs mazākie - divus, četrus un piecus gadu vecie mazbērni, viņi katru dienu ir pie mums. Bišķi lielākie - 10 un 14 gadus vecie - ir 100 metru attālumā, viena mazmeita ir Itālijā... Gribētos, bet diez vai mazbērni būs pilnā sastāvā, katram jau ir savas intereses,» nosaka dzimtas galva. Dzimšanas dienas svinībām nedaudz patraucējis ir arī Senās mūzikas festivāls, kura noslēgums tieši tajā dienā notiek Rundāles pilī. Dažiem no lūgtajiem viesiem pašiem tur jāmuzicē, dažiem jau laikus nopirktas biļetes.
Visticamāk, šī vasara paies tepat Latvijā starp Rīgu un vasaras māju Kaltenē. «Tā kā es oficiāli esmu pensijā, man nepienākas atvaļinājums, līdz ar to es strādāju visu laiku,» smej Māris Gailis un piebilst, ka pašam esot bijis grūti pierast pie pensionāra statusa. «Es jūtos labi katrā vecumā, jo katrā vecumā ir savas priekšrocības.
65 gadi ir ļoti labs vecums, tāds vieduma laiks. Vissvarīgākais ir, lai nekas nesāp. Domāju, ka labi es jutīšos arī tad, kad man būs 75 gadi, man ir bišķi bažas par to, kas būs, kad man būs tuvu pie 90. Vēroju savus vecākus, kuri abi pietuvojušies šim vecumam, viņi paliek švakāki. Līdz 100 gadiem diez vai dzīvošu, bet līdz 90 būtu labi. Galvenais ir saglabāt možumu, dzīvessparu un optimismu, un tas man ir, citiem vārdiem sakot - man joprojām ir enerģija, man visas lietas patīk.».