«Visu bērnību un jaunību savu dzimšanas dienu neesmu svinējusi, jo deviņdesmit piecos procentos gadījumu 5. jūlijā ir vislabākais siena laiks. Tāpēc vienmēr šī diena tika pavadīta, strādājot pļavā, un tad jau vakarā vairs neko negribējās,» saka muzikoloģe un mūzikas žurnāliste Inga Vasiļjeva.
Šodien viss būs citādi - dienas pirmajā pusē jubilāre kopā ar kolēģēm apmeklēs Vācijas laikmetīgās mākslas izstādi Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts, kurā piedalās Eiropas un pat pasaules līmeņa zvaigznes un kas iekārtota Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls. Bet pēcpusdienā, ja būs labs laiks, kopā ar ģimeni - vīru, dēlu Bruno (10) un meitiņu Martu (1,5) - dosies uz Rundāles pils dārzu izbaudīt rožu ziedēšanas laiku.
Inga stāsta: tā kā Martiņai ir pusotrs gads, viņai atlikuši pēdējie divi bērna kopšanas atvaļinājuma mēneši, tāpēc tie pilnvērtīgi jāizbauda. «Viņa tik strauji attīstās, rāpjas visur, kur vien var uzrāpties, izstrādā visādus pigorus, un es tikai spēju skriet viņai līdzi. Un, kad vakarā bērni iemieg, liekas: paldies dievam, ir iestājies klusums. Jā, klusums un miers ir tas, kā man šajā laikā visvairāk pietrūkst. Dažbrīd pat liekas, ka varbūt darbā varēšu atpūsties no tās skriešanas - jo, lai turētu līdzi bērnu enerģijai, vajag daudz spēka,» Inga mīļi pasmaida un saka, ka rudenī viņa atgriezīsies darbā sabiedrisko attiecību aģentūrā MRS grupa, turpinās strādāt gan ar Borisa un Ināras Teterevu fonda kultūras projektiem, gan ar topošā Laikmetīgās mākslas muzeja projektiem.
«Kad biju mājās ar pirmo bērnu, bija sajūta, ka ļoti, ļoti gribas tikt atpakaļ darbā. Jo likās, ka dzīve paslīd man garām, ka viss notiek bez manis. Protams, ka tā ir ilūzija,» sapratusi Bruno un Martas mamma, sakot: jo tuvāk nāk atgriešanās laiks darba ierindā, jo arvien vairāk viņa saprot, ka tā īstā dzīve ir mājās. Mājās ar ģimeni un bērniem. «Ar pirmo bērnu aizgāju strādāt, kad viņam bija septiņi mēneši, pavisam mazs bumbulītis. Toreiz sev nosolījos: ja man vēl kādreiz būs lemts piedzīvot otru bērnu, es vairs tik ātri neskriešu atpakaļ darbā, izmantošu un izbaudīšu šo laiku pilnībā. Un es esmu pateicīga, ka mūsu valsts iekārtā, ja godprātīgi esi maksājis nodokļus, ir šāda iespēja būt ar bērnu mājās.»
Šodienas gaviļniece stāsta, ka viņas vasara paiet starp Rīgu un Latgali, kur dzīvo viņas vecāki. «Jau daudzus gadus mums iemīļota vieta ir arī Kurzemē - Ziemupē, kurp arī šovasar noteikti vēl aizbrauksim. Tur ir vēsturiski unikāla un klusa vieta mežā pie jūras, tur ir brīnišķīga saimniece Liene, un turp braukt mums ģimenē jau kļuvis par tradīciju, bez kuras vairs nevaram iztikt. Nedodiet mums ārzemes, iedodiet Ziemupi!»
Ko jubilārei šodien novēlēt? «Nepazaudēt prieku procesā,» Inga saka, uzsverot, ka ne tikai galarezultāts, lai kas tas arī būtu, bet arī pats process, ceļš uz to ir ļoti svarīgs. «Es vispār uzskatu, ka process ir dzīves sāls, dzīves galvenā sastāvdaļa.»
Un vēl - gatavojoties atgriezties darbā un mesties jaunās lietās, Inga cer satikt un iepazīt arvien jaunus un foršus cilvēkus. «Manuprāt, visas mūsu problēmas slēpjas bailēs no pārmaiņām, bailēs izkustēties no ierastā un kaut ko pamainīt. Bet, tiklīdz tu izkusties, parādās visādas jaunas un interesantas lietas. Jā, to arī man novēliet!» piebilst šodienas jubilāre.