RECENZIJA: Zig Zag - "Ēzelītis Iā"

Pavisam klusiņām klajā nācis leģendārās kulta „underground” grupas „Zig Zag” jaunākais studijas veikums – nudien neticējās, ka Jura Lasinska brigāde tik relatīvi straujos tempos atvēzēsies uz jauniem darbiem!

Jāatgādina, ka „Zig Zag” pirmsākumi meklējami teju četrdesmit gadu senā pagātnē, kad tās nosaukums bija „Ārprāc”, bet pie mikrofona par melojošo Signi informēja zeķbiksēs tērpušais Gvido Vasiļjevs jeb Linga. Iesākumā Lasinskis bija grupas ģitārists, taču kopš 1988. gada viņš ir arī tās vokālists un „seja” (jeb līderis). 90. gadu vidū tika izdotas divas grupas kasetītes „Visas lietas” un „Citrons zog”, taču pirmais „Zig Zag” albums CD formātā nāca klajā tikai 2012. gadā - tas saucās „Gadu laiki”. Pēc gada faniem par prieku iznāca dubultalbums „Signe melo” ar grupas pirmajiem, iepriekš neizdotajiem ierakstiem: vienā diskā bija 1987. gadā sagatavotais materiāls „Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir nenormālas”, bet otrajā - „Zig Zag” (1988). Jau tad „zigzagieši” solīja, ka strādā pie jauna materiāla, taču šķita, ka tas, kā jau veterāniem ierasts, aizņems kādu desmitgadi, bet nekā - „Ēzelītis Iā” jau ir klāt! Kopumā desmit kompozīcijas, kā arī viens radioremikss. Tiesa, starp šīm dziesmām ir arī vecumvecās „Šeit nepietiek vietas”, „Bedre (Histērija)” un „Parazāda”, kuras, šķiet, kasetītēs bija gan, taču CD versijā līdz šim nebija iemūžinātas.

PAR. „Zig Zag” rokraksts ir saglabāts - gan muzikāli, gan tekstuāli. Ulda Timoško vārsmas par to, kā ēzelītis Iā „nes smagu nastu”, tomēr neskatoties uz to „nesas pa krauju” un vēl „luncina asti” (?!) nevar neizraisīt smaidu, tāpat kā „suņi dejo, kaķi dejo, govis dejo, cūkas dejo”, līdz ar to „tu vari lekt tiem līdz”. No muzikālā aspekta jāuzteic grupas basista Jāņa Māriņa kā aranžētāja talants, pozitīvu piesitienu devis arī tas, ka balsis un ģitāras ierakstītas „husvarnieša” Edgara Ķauķa jeb Melnā aizgādā, kā rezultātā sanācis visai smagnējs ģitārskanējums - izrādās, ka „Zig Zag” tāds piestāv! No jaunajām dziesmām jāizceļ stilīgā „Pavasaris nāk” un roķīgā „Laimes sindroms”, savukārt no vecajām - hmm, vai tiešām „Bedres” iespēlēšanā nav piedalījies arī pats Melnais? Jaunais variants skan krietni labāk.

PRET. Jau dzirdēto gabalu palielais īpatsvars nonivelē šī darba kā jauna studijas albuma vērtību - labāk būtu reiz pa visām reizēm iebliezuši savas labākās dziesmas kādā vienotā kompilācijā un miers mājās.

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.