RECENZIJA: Bob Dylan - "Fallen Angels"
Kurš gan nezina, kas ir Bobs Dilans – viņa panākumu sarakstu varētu izdrukāt tikai uz daudzām, daudzām lapām?! Ja īsumā, tad: 11 «Grammy» balvas, «Oskars» (par dziesmu «Things Have Changed»), Pulicera balva (par ietekmi uz populāro mūziku un Amerikas kultūru), aptuveni 120 miljoni pārdotu albumu kopiju, Top 10 veselā virknē ietekmīgu mūzikas izdevumu visu laiku diženāko mākslinieku sarakstā utt., u.tjpr. 24. maijā amerikāņu dziedātājs nosvinēja 75 gadu jubileju, taču tas nenozīmē, ka viņš laiski guļ uz mūrīša – aptuveni tajā pat laikā tika izdots jauns Dilana studijas albums, kas pēc skaita ir jau 37. (!) viņa vairāk nekā pusgadsimtu ilgajā karjerā.
Pērn viņš izdeva disku «Shadows In The Night», kurā savā manierē bija ieskaņojis Frenka Sinatras dziedātos gabalus un arī šoreiz rīkojies gandrīz tāpat. «Fallen Angels» Bobs Dilans iekļāvis savas versijas par duci 40. - 50. gados pazīstamām (vismaz Amerikā) dziesmām. Izņemot «Skylark», pārējās dziesmas vieno fakts, ka tās visas savulaik bija ieskaņojis arī Sinatra. Pazīstamākās no tām - «All Or Nothing At All» un «All The Way».
PAR. Ierasti liriskā un rāmā Boba Dilana melodiju izpildīšanas maniere simpatizējusi dažādu vecumu klausītājiem visos gadsimtos un laikos - arī «Fallen Angels» nebūs izņēmums. Labi, ka 74 gados pats kaut ko dara, un arī Frenka Sinatras muzikālajam mantojumam neļauj iet postā.
PRET. Par klasiķiem vai nu labu vai neko, tātad - neko. Tikai nelieciet man šo te visu klausīties vēlreiz...
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».