VAKARA ZIŅAS: Amuleti un talismani, kam piedēvē maģiskas spējas

Septiņi ziloņi, nolikti mājās uz galdiņa, nes veiksmi. Arī skarabejs – vabole, kas veļ mēslus. Tūristiem, kas Ēģipti apmeklē tikpat bieži kā kapusvētkus kādā attālākā Latvijas kapsētā, šis amulets suvenīrbodīšu piedāvājumā nav svešs. Tomēr – kā radušies dažādi talismani un amuleti un cik pamatoti dzīvniekiem, augiem un kukaiņiem tiek piedēvētas maģiskas spējas un īpašības? Kur aug kājas leģendām, ticējumiem un, būsim godīgi, nereti arī māņticībai?

Septiņi ziloņi uz omītes kumodes

Daudzi tagadējie četrdesmitgadnieki un piecdesmitgadnieki atceras, ka vecmāmiņai uz kumodes bija novietotas septiņas dažāda izmēra ziloņu figūriņas. Putekļus no porcelāna niekiem drīkstēja notraust, bet spēlēties nedrīkstēja.

Senos indiešu kosmogoniskos mītos pausts uzskats, ka zemeslodi balsta četri ziloņi. Cik debespušu, tik ziloņu. Dienvidaustrumāzijā zilonis simbolizē spēku un varenību. Tam tiek piedēvētas tikai pozitīvas īpašības: cieņa, gudrība, pacietība, uzticība, miermīlība un ilgmūžība. Indijā uzskatīja, ka Okeāna dievi un dēmoni radījuši baltu ziloni, kad centušies iegūt nemirstības eliksīru.

Dažās Austrumu valstīs balts zilonis simbolizē lietavas un auglību. Saskaņā ar leģendu budisma pamatlicēja prinča Gautamas mātei - karaliskās dzimtas pēctecei Maijai - pirms dzemdībām sapnī parādījies tieši balts zilonis. Cits nostāsts vēsta, ka Gautama mātes ķermenī iegājis kā skaists, balts zilonis. Lai kā būtu vai nebūtu noticis, albīnais dzīvnieks atgādina par auglību un bērnu radīšanu. Tāpēc Indijā bezbērnu ģimeņu mājvietās izvieto ziloņa figūriņas. Ieteicamas tādas, kur ziloņi iemūžināti, soļojam pāri tiltam.

Vai tiem jābūt septiņiem? Šim sakrālajam skaitlim, šķiet, īpaša nozīme piedēvēta krietni tuvāk mūsdienām, kad tieši septiņi un tieši ziloņi kādam cilvēkam sāka simbolizēt īpašu veiksmi. Turklāt tikai tādi, kam snuķis uz augšu.

Skarabejs nav parasta mēslu vabole

Senajiem ēģiptiešiem bija leģenda par rītausmas (arī atdzimšanas) dievu Hepri, un par tā simbolu uzskatīja skarabeju. Ēģiptieši ticēja, ka Dievs neredzama skarabeja izskatā pa debesu jumu veļ Sauli līdzīgi kā mēslu vabole veļ mēslu piciņu pa smiltīm, līdz tā kļūst milzīga, salīdzinot ar vaboles izmēru. Pateicoties Saulei, pastāv dzīvība, un pateicoties mēslu piciņai, tuksneša zeme kļūst auglīga - tāda, ēģiptiešuprāt, bija skarabeja un Saules saistība.

Vēl viņu mītos atrodams skaidrojums, ka miruša cilvēka ķermenī glabājas jaunā dvēsele. Un skarabejs tika uzskatīts par dzīvu radību, kas spēj satvert šo dvēseli, lai sāktu lidojumu un nonāktu debesīs. Tiešā un pārnestā nozīmē. Ēģiptiešu priekšstatos ņiprā, spēcīgā un spīdīgā vabole prata atvērt vārtus no dzīvo pasaules uz mirušo valstību. Tāpēc - ja izgatavo amuletu skarabeja izskatā un uz tā uzraksta īpašus spēka vārdus, tad mirušais augšāmceļas citā izskatā un atkal sāk dzīvot.

Starp citu, skarabejs izmantots kā auglības stimulators. Ja vaboles izkaltē, samaļ un izšķīdināto pulveri izdzer, tad šī dzira palīdzot ieņemt bērnu.

Fēnikss - jaunlaulātajiem

Mitoloģiskais putns fēnikss sadegot spēj atdzimt no pelniem, tāpēc tas ir nemirstības un augšāmcelšanās simbols. Mīts par tādu putnu bijis pazīstams daudzām tautām, interesanti, ka ķīniešiem tas simbolizē arī vīrišķā un sievišķā saplūšanu - iņ un jan. Tāpēc fēniksa simbolikā slēpjas atgādinājums par laulāto uzticību, pārticību un laimi ģimenes dzīvē. Ar fēniksa attēlu nereti greznoja kāzu tērpus. Stāsta, ka neparastais putns fēnikss Ķīnā pēdējoreiz redzēts XIV gadsimtā.

Naudas krupi zinām arī mēs

Pirms sešiem gadiem Latvijas Banka izlaida lata monētu ar krupja attēlu. Skaidrojums: ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties, tāpēc krupim uz monētas uzticēta misija nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.

Krupja saikne ar naudu nav latviešu izdomāta. Austrumu zemēs krupis, kas satvēris mutē monētu, simbolizē ne tikai naudu, bet arī labklājību un nemirstību.

Ķīniešiem ir kāda ne visai jauka leģenda. Naudaskārs mūks, vajadzības spiests, apstājies pie bedres. Sacīsim skaidri un gaiši - tā bija tualete zem klajas debess. Tur viņam iekrita maisiņš ar naudu. Mūka kāre pēc naudas bija liela, viņš ielēca bedrē un noslīka. Kad naktī debesīs parādījās pilnmēness, no bedres izlīda trekns krupis. Mutē viņš bija cieši satvēris naudas maisu.

Budisti zina stāstīt skaistāku stāstu. Krupis ticies ar pašu Budu, un tas neglītajam radījumam piešķīra savu burvju spēku, lai krupis palīdzētu cilvēkiem. Tāpēc krupis spļauj zelta monētas.

Karpa jādāvina dēlam

Jā, gan, Latvijā cilvēki Jaungada naktī makā liek karpas zvīņas, lai nākamajā gadā naudas netrūktu. Tāds mums tas ticējums. Ja nav karpas zvīņu (tās ir lielas un atgādina monētas), tad der arī citu zivju zvīņas. Bet Āzijas un Austrumu valstīs cilvēki Jaungadā ar karpu zvīņām neknakstās.

Senajā Ķīnā karpa simbolizēja laba vēlējumus. Ja piedzima bērns, tad vecākiem uzdāvināja karpu. Viss bija skaidrs bez vārdiem. Karpu bija pieņemts dāvāt dēla vecākiem, lai gan attēls ar karpu, kas uz muguras nes savu mazuli, simbolizē mātišķumu un mīlestību ģimenē. Jāatceras, ka karpas «vēsturiski» dzīvoja straujās upēs un spēja pārvarēt nelielus ūdenskritumus. Tāpēc tās simbolizēja cienījamas īpašības - drosmi un neatlaidību ceļā uz mērķi.

Japānā karpa tiek uzskatīta par svētu zivi, jo simbolizē gara tīrību un gribasspēku. Karpa ir to cilvēku aizstāve, kas uzsākuši garīgās izaugsmes ceļu.

Truša ķepa uz sirds

Amerikā bija pieņemts jaundzimušo apvēdināt ar truša ķepiņu, lai mazulim nodrošinātu veiksmi turpmākajā dzīvē. Tāds amulets bērnu pasargāja no ļaunas acs, bet pieaugušajam atnesa veiksmi. Tie, kuri truša ķepas amuletam tic no visas sirds, uzskata, ka drīkst izmantot tikai pakaļkāju. Nosacījums: trusis jānoķer vai jānošauj kapsētā un pusnaktī. Citādi nekas nesanāks. Šis ticējums radies ķeltu mitoloģijā, kur trušus uzskatīja par dzīvniekiem, kas spēj sarunāties ar zemzemes gariem. Kāpēc tā? Truši rok alas, tātad viņi satiek pazemes pasaules iemītniekus un spēj pārņemt viņu spēku un spējas. Truši ķeltiem šķita neizprotami arī tāpēc, ka to mazuļi piedzimst ar acīm vaļā, bet, piemēram, zaķēni pasaulē ienāk ar aizvērtām actiņām. Secinājums: trušiem ir pieejamas slepenas zinības.

Sapņu ķērājs spēj izmainīt turpmāko dzīvi

Sapņu ķērājs ir amulets, ko radījuši indiāņi. Viņiem tas bija smalks tīkls, kas sargāja bērnus no nakts murgiem. Indiāņi ticēja, ka caur sapņu ķērāja zirnekļu tīklam līdzīgajām rūtiņām var izsprukt tikai labie sapņi un nodomi, bet viss ļaunais sapīsies un paliks, līdz cilvēkam nenonācis. Indiāņu izpratnē amulets spēj mentāli pārveidot cilvēku un ietekmēt viņa turpmāko dzīvi.

Arī mūsdienu Rietumu kultūrā sapņu ķērāju izmanto kā amuletu, kas sargā miegu.

Tiem, kuri grib īpaši iedziļināties ezotērikā, tas ir sūknis, kas no zemapziņas izrok radošas idejas un spilgtus mākslinieciskus tēlus. Tātad piemērots māksliniekiem, dzejniekiem un jebkurai radošai personībai.

Matrjoška un budisms. Neticat?

Matrjoška jeb lellīte lellītē ir nošpikota no kādas japāņu dievības, kas tika veidota pēc tāda paša principa, un japāņu dieva vēderā bija noslēpušies seši laimes dieviņi. Precīzi - seši. Matrjoška pat nevar zaudēt savu pirmatnējo simboliku, jo šim koka izstrādājumam Krievijā tādas nemaz nebija. Koka lelle kā tradicionāla rotaļlieta Krievijā ieviesās tikai XIV gadsimta beigās.

Japāņu dieviņu ar vēderā noslēptiem sešiem citiem dieviņiem uzdāvināja Maskavas grāmatu veikala īpašniecei Marijai Mamontovai. Viņa pastāstīja vīra brālim par japāņu dīvaino lelli, bet tas - māksliniekam un kokgriezējam. Tā tapa kokā griezta lelle meitenes atveidā. Rokās viņa turēja melnu vistiņu. Lelli nosauca krievu sievietes vārdā - Matrjona. Matrjoškas slavas ceļš sākās pēc tam, kad to aizveda uz izstādi Parīzē, kur cita citas vēderā novietotās lellītes ieguva godalgu.