TV3 atklājis vasaras karstākā seriāla «Viņas melo labāk» ceturto sezonu, kur jaunpienācēju vidū redzama arī spridzīgā aktrise Ieva Florence (23), kura pērnajā vasarā nomainīja uzvārdu. Tiesa gan, precējusies ar savu mīļoto puisi, arī topošo aktieri, Oskaru Vīksni viņa vēl nav, bet dzīvojot abi saticīgi. Jau šovasar viņi dosies uz Ameriku, lai reiz uz Latviju atvestu īstu amerikāņu teātri.
Ir un būs aktrise
Ievai Florencei šis laiks ir ļoti piesātināts un skrejošs. Te jākārto pavasara sesijas eksāmeni Kultūras akadēmijas 3. kursā, jāspēlē Dailes teātra izrādēs «Pīters Pens», «Laulības dzīves ainas» un «Žanna d`Arka» un pa vidu trakajam skrējienam jāfilmējas jaunajā seriāla «Viņas melo labāk» sezonā. Taču Ieva nebūt nav nogurusi vai rūpju nomākta, viņai enerģijas un prieka pietiek itin visam, kam ķeras klāt. Drīzāk aktrise būtu apmulsusi, ja pēkšņi uzrastos brīvas dienas, kad no bezdarbības nezinātu, ko iesākt. «Prieks darīt! Es vienmēr esmu teikusi, jo tu vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt. Tas ir fizikas likums, jo mazāk dari, jo lēnāk kusties. Visiem jau, protams, nav vienotas formulas, katram ir citādāk. Reizēm gadās, ka esmu īgna un nogurusi, bet tad sev pasaku, ka ir jāsaņemas, un aiziet. Tāda motivācija ir nepieciešama. Kā mana mammas draudzene smejas - tik jaunai kā man nav nepieciešamas garas brīvdienas un par enerģijas trūkumu arī nav jāsūdzas,» viņa stāsta.
Nākamais gads Ievai Kultūras akadēmijā ir beidzamais, kad 4. kursa noslēgumā jāiestudē diplomdarba izrāde. «Par izlaidumu gan vēl nedomāju, jo līdz tam vēl tik daudz jāizdara,» nosaka jaunā aktrise. Viens gan ir skaidrs, Ieva Florence ir un būs aktrise. Viņa vēlas savus mērķus un sapņus piepildīt lēnām, soli pa solim. «Ja jaunībā visu maksimāli esi sasniedzis un esi spilgts uz skatuves, tad jau vairs nav, kur augt. Kur tad vēl? Es vēlos, lai ar mani viss notiek pakāpeniski.»
Jaunie karjeristi
Ievas dzimtā ir arī radoši cilvēki - mamma beigusi mākslas koledžu un ir māksliniece, kā arī strādājusi par tetovētāju, bet tētis, lai arī strādā ceļu policijā, ir radošs cilvēks, kas darina mēbeles un dejo rokenrolu. «Vecāki nekad mani nav ierobežojuši. Viņi vienmēr mani atbalstīja vēlmē izmēģināt jaunas lietas. Un man patika visu ko izmēģināt. Ko tik visu es neesmu pamēģinājusi! Dziedāju, dejoju hiphopu un pat spēlēju basketbolu.»
Ieva ir pārliecināta, ka šobrīd cilvēki savu enerģiju lielākoties velta karjerai. «Esmu pamanījusi, ka jauni cilvēki ir vērsti, lai augtu, attīstītos un gūtu jaunu pieredzi. Bohēmu neesmu novērojusi. Šis ir karjeras laiks. Par sevi es teiktu, ka karjera man nav pats galvenais, bet noteikti es vēlos savu vietu dzīvē, lai esmu droša par to. Uz to arī tiecos. Vai to varu nosaukt tikai par karjeru, nezinu? Es daru sevis dēļ un vēlos ar savu darbu dot arī citiem.»
Uzasināta nervu sistēma un reakcija
Vaicājot, vai Ieva Florence, kas ar tik pozitīvu skatienu raugās uz dzīvi un cilvēkiem, kādreiz arī raud, viņa piekrītoši māj ar galvu. «Nav jau tā, ka mans smaidīgums un labā oma ir tikai maska. Es vienkārši tā jūtos! Sanāk jau reizēm arī paraudāt. Es tieši nesen domāju, ka nevaru visu laiku būt apmierināta ar sevi, tādēļ ir jāparaud. Ir jau reizēm gadījies arī cilvēkos apraudāties. Kad ilgi kaut kas krājies, tas ar asarām izlaužas uz āru. Ir gadījies arī izrādē raudāt, taču aktierim uz skatuves ciest nevajadzētu, raudāt vajadzētu skatītājiem. Aktieru nervu sistēma un reakcija ir uzasināta, un mēs esam ļoti jūtīgi. Mākam vizualizēt un spilgti iejusties jebkurā situācijā, līdz ar to reāli arī raudiens nāk.»
Pētot dzimtas koku, nomaina uzvārdu
Izrādās, ka šovasar paliek gads, kopš Ievai ir uzvārds Florence. TV skatītāji iepazina jauno aktrisi kā Ievu Sarmu seriālā «Eņģeļu iela 9». «Visu mūžu esmu augusi kā Ieva Sarma. Mācoties vidusskolā vajadzēja rakstīt zinātniski pētniecisko darbu, un es pievērsos savas dzimtas koka pētīšanai. Taču pēc tam, kad nodevu darbu, sapratu, ka vēlos vēl dziļāk un nopietnāk apzināt savu dzimtas koku. Sajutu, ka vēlos izveidot uzskatāmu materiālu, un jutos par to atbildīga. Pētīju materiālus arhīvos un baznīcas grāmatās. Protams, atdūros pret visādiem stūrakmeņiem, jo arhīvos ir vācu un krievu valodā ar roku rakstīti dokumenti, ko nemaz nebija tik viegli atšifrēt. Tādēļ meklēju profesionāļus, kas prot šos rokrakstus izlasīt. Tas bija laiks un nauda. Dzimtas koka pētīšana patiesībā ir liels darbs. Esmu tikusi līdz trešajai paaudzei, bet vēl ir jāpēta. Gala rezultātā satikos ar saviem radiem, kurus nekad iepriekš nebiju satikusi. Iesaku ikvienam papētīt savu dzimtas koku. Tas ir tik interesanti, ka tu uzzini, no kurienes nāc, kāpēc esi piedzimis. Ļoti daudzas lietas uzzināju,» teic aktrise. Līdz ar dzimtas koka pētniecību, Ieva sāka domāt par sava uzvārda maiņu. Divus gadus loloja šo sapni, līdz beidzot pērnajā vasarā pieņēma savas mammas un vecmāmiņas uzvārdu Florence. «Es savās domās biju pieradusi pie šī uzvārda. Vēl ar uzvārdu Sarma reizēm šmaucos un parakstījos kā Florence. Tagad visi dokumenti ir nomainīti ar jauno uzvārdu. Kad gāju nokārtot pasi un fotografējos, šķita, ka sākusies jauna dzīve. Kaut kādā ziņā tas tomēr ir jauns sākums. Daudzi man ir jautājuši, vai Florence ir skatuves pseidonīms un vai esmu to izdomājusi. Nē, daru visiem zināmu, ka tas ir manas dzimtas uzvārds, nevis pseidonīms,» atklāj Ieva.
Mājās arī sanāk uzspēlēt teātri
Jaunās un skaistās aktrises sirds vairs nav brīva. 1. kursā viņa iepazinās un satuvinājās ar kursabiedru, arī topošo aktieri, Oskaru Vīksni. Jau iepriekš rakstījām par «Viņas melo labāk» varones Marijas atveidotāju Aneti Krasovsku, kurai arī izveidojušās romantiskas attiecības ar kursabiedru Niklāvu. Izrādās, ka viņi visi ir kursa biedri. «Mūsu kursā sākotnēji bija vairāki pārīši, bet pēc tam pajuka. Mēs abi kā pirmajā kursā sagājām, tā arī esam joprojām kopā. Lai arī pirms tam mums katram bija citas attiecības. Kaut kā brīnumaini. Mēs viens otru atbalstām gan priekos, gan grūtākos laikos. Arī mājās reizēm uzspēlējam teātri. Gadās, ka mazais strīdiņš mēdz izvērsties tik lielā, ka pašai nāk smiekli. Tad metu ar roku, jo pietiek spēlēt,» par savu privāto dzīvi stāsta Ieva.
Teātra un akadēmijas vasaras brīvdienās Ieva ar Oskaru dosies uz Ameriku, kur pavadīs jūniju. «Abi uzrakstījām projektu. Sākotnēji to gan iesniedzām Valsts kultūrkapitāla fondam, bet mūsu kursam jau bija piešķirti līdzekļi, tāpēc mūsu projekts palika aiz strīpas. Sadarbojāmies ar citiem fondiem, un mūs uzaicināja uz Vaterfordu Amerikā, kur norisināsies dramaturgu un teātra konferences. Mums piedāvāja iespēju iepazīties ar Amerikas teātri, kā arī veidot sadarbību. Projekta mērķis, kuru vēlamies īstenot, lai amerikāņi ar viesizrādēm brauc pie mums, savukārt mēs ar savām izrādēm varētu doties pie viņiem. Mums jau sen bija šī ideja, un beidzot saņēmāmies. Iedvesmojāmies no kursa biedriem, kas arī raksta šādus projektus,» ar paveikto lepojas jaunā aktrise.