RECENZIJA: Camouflage - "Greyscale"

Vācu sintīpopa un «new wave» apvienība «Camouflage», dēvēta arī pr vācu «Depeche Mode», pastāv jau no 1983. gada, tomēr «Greyscale» ir tikai astotais studijas ripulis viņu ilgajā karjerā. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo kopš ražīgajām 80. gadu beigām un 90. gadu vidus grupas darbībā iestājās dažāda rakstura pārtraukumi, piemēram, iepriekšējais studijas albums «Relocated» tika izdots 2006. gadā.

Grupas sastāvs ir nemainīgs, priekšplānā ir trīs vīri: Heiko Maile, Markuss Meins un Olivers Kroisigs. Lai gan arī savos ziedu laikos «Camouflage» zvaigzns no debesīm negrāba (šajā nišā priekšā taču bija varenie «DM»!), vismaz vienu dziesmu jau nu vajadzētu zināt katram - tā, protams, ir «The Great Commndment» (1987). Labākais albums gan laikam ir 1989. gadā izdotais «Methods Of Silence» ar hitu «Love Is A Shield» priekšgalā. Jaunais albums iekļuvis Vācijas Top 15, kas nemaz nav slikti, ņemot vērā to, ka šāda stila mūzika vairs diez ko nekotējas.

PAR. Pa vismaz vienam spēcīgam singlam katrā albumā «Camouflage» joprojām spēj no sevis izspiest - šajā ripulī šāds superhits ir «Shine». Tāpat diezgan klausāma ir arī «Misery». No pārējām - «depešmodīgā» «Laughing» un varbūt arī duets kopā ar «Wolfsheim» vokālistu Peteru Hepneru dziesmā «Count On Me».

PRET. Nekā te nav, klausīties var, bet - vai vajag? Pēdējo vēlmi šo ripuli izmantot tam paredzētajiem mērķiem nogalina albuma vidusdaļa ar nesaprotamo instrumentālo gabalu «Greyscale» un ārprātīgi garlaicīgo «Still», kā arī beigu daļa, kurā laikam ir sasviests viss, kas palicis pāri no citiem diskiem.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».