8.jūnija jubilāre: Komunikācijas aģentūras īpašniece Signe Reinholde-Āboliņa
«Mana dzimšanas diena ir ļoti skaistā laikā, un man pašai tā asociējas ar pirmajām Latvijas zemenēm. Un, ja es to svinu, tad svētku galdā ir vai nu zemeņu torte, vai zemeņu daikiri,» saka Komunikācijas aģentūras īpašniece un valdes priekšsēdētāja Signe Reinholde-Āboliņa. Viņu šodien sveicam dzimšanas dienā!
«Mans ikdienas darbs paiet, daudz ko organizējot un plānojot, tāpēc savā dzimšanas dienā man negribas neko plānot un organizēt. Es vispār neesmu no tiem cilvēkiem, kas rīko lielas balles sev par godu. Mani tas mazliet mulsina. Pat ja esmu sailgojusies pēc draugiem, mēs vienkārši sanākam kopā, parunājamies, apēdam torti, un parasti tas ir spontāni un ļoti dabiski,» stāsta bijusī TV žurnāliste, tagad - sabiedrisko attiecību aģentūras vadītāja.
Viņa atzīst, ka noskaņojums dzimšanas dienā mēdz būt atšķirīgs - kādreiz gribas kur aizceļot, citreiz ir sajūta, ka gribas klusi nolīst maliņā, bet dažreiz ir vēlme būt kopā tikai ar pašiem tuvākajiem. Arī tāpēc viņa iepriekš neko īpaši neplāno.
Signe stāsta, ka jūnijs viņas ģimenē ir īsts svētku laiks - 2. jūnijā vārdadienu svin viņas meitiņa Emma (4), šodien pašai ir dzimšanas diena, rīt - mammai, bet 18. jūnijā - dēlam Markam, kuram paliks deviņi gadi. «Tā iegadījies, ka arī vairākas manas draudzenes ir jūnija bērni, un tad nu šis laiks mums paiet vienās svinībās,» Signe nosaka, atklājot, ka nupat atgriezusies no burvīgas trīs dienu atpūtas saulainajā Toskānā, kur svinēta dzimšanas diena vienai no draudzenēm.
«Patiesībā, kad piedzimst bērni, visa uzmanība koncentrējas uz viņu dzimšanas un vārda dienām, un viņu balles noteikti ir lielākas nekā mums, vecākiem,» secina divu bērnu mamma. Tagad, kad bērniem sācies vasaras brīvlaiks, viņa ar nepacietību gaida, kad visi kopā varēs pārcelties uz savu vasaras māju pie jūras. «Vasara ir iesākusies diezgan skrienoša, kā jau visiem. Es vēl esmu Rīgā, bet ļoti ceru, ka izdosies pārkārtot mūsu ikdienas ritmu un tuvāko nedēļu laikā pārbraukt uz Klapkalnciemu, un uz Rīgu braukt tikai tad, kad tas tiešām būs nepieciešams. Mēs esam pilnīgi Rīgas centra cilvēki, bet, kad piedzima dēls, gribējās kādu vietiņu sev ārpus pilsētas. Meklējām, atradām, paši uzcēlām un paši savām rokām arī iekopām. Tur ir ieguldīts ļoti daudz darba, tam veltīts ļoti daudz enerģijas, un tagad tur ir skaisti,» Signe priecīgi stāsta, atklājot, ka Klapkalnciemā ir viņas vasaras paradīze. Tur viņai ir iekopts dārziņš, kurā aug gan zemenes, gan gurķi un tomāti. Viņa gan tikai mazliet uztraucas, kā tie aug, jo netiek tos regulāri aplaistīt. Bet gan jau viss esot kārtībā, jo kaimiņiene izpalīdzot.
«Es nekad vasarā nebraucu prom no Latvijas, jo vasara šeit ir tik skaista! Braukt vasarā prom no Latvijas ir vienkārši grēks,» viņa uzskata un pauž cerību, ka šī vasara būs saulaina un forša, ne tik lietaina kā pagājusī. Un vēl viņa, kā pati saka, ir nenormāli lepna, ka dēls ir sācis veikot, jau māk izcelties no ūdens un pabraukt. «Jā, tas ir milzīgs prieks, ka dēls jau tā paaudzies, ka var sākt darīt pats savas lietas,» Signe mīļi nosaka, piebilstot, ka viņu ģimenē vasaras prieki visiem saistās ar ūdeņiem.