RECENZIJA: Metal Church - "XI"
O, un viņi vēl ir dzīvi?! Šādas izpausmes bieži vien rodas mūzikas ierakstu veikalos, stāvot pie plaukta un ieraugot kādas grupas jaunāko albumu, kurai pēc scenārija sen jau vajadzētu būt labākos, tālākos vai smagākos medību laukos. Amerikāņu komanda «Metal Church» ir tieši no šī paša stāsta: pagrūti atcerēties, kad tā pirmoreiz ietrāpījās apskatnieka uzmanības lokā, bet, iespējams, tā bija 80. gadu otrā puse, kad šī «thrash metal» blice laida klajā tādus diskus kā «The Dark» (1986) un «Blessing In Diguise» (1989).
Nekas īpašs jau no tiem nebija, tāpēc absolūti piedodami, ka «Metal Church» turpmākajai daiļradei vairs netika sekots līdzi. Neskatoties uz dažādām negācijām un pajukšanām, grupa ar pārtraukumiem pastāv 35 gadus, laidusi klajā desmit studijas albumus. Sastāvs - vokālists Maiks Hovs joprojām ir ierindā (viņš gājis prom, atkal atgriezies, gājis prom un atkal atgriezies), tāpat vēl viens no grupas dibinātājiem Kurts Vanderhūfs, ģitārists un daudzu melodiju autors. Starp citu, viņš ir arī šī diska producents. Grupa koncerttūrēm novākusi spēcīgu ģitāristu sastāvu - «Metal Church» ir piekrituši palīdzēt Pols Klefs no «Firewolf» un Kriss Kaferijs no «Savatage», tikai pati tūre pēc tās grafikiem izskatš diezgan nabadzīga.
PAR. Pulveris vīriem vēl sauss, «Metal Church» cenšas maukt pēc labākajiem «thrash metal» standartiem. Klausāms albums, uz nerviem nekrīt.
PRET. Nez, cik ļoti ir jācenšas, lai izdotu šādu albumu, no kura atmiņā nepaliek absolūti neviena dziesma?! Talants! Savulaik «Overkill» un «Exodus» skaitījās kā «thrash metal» otrā divīzija, jo līdz «Slayer» augstumiem viņi nevilka, bet «Metal Church» bija vēl pakāpīti zemāk. Nu jāsaka, ka «Metal Church» ir pārvietojušies vēl līgu zemāk, bet varbūt pat ieskaitāmi amatierlīgas līmenī - spēlēt prot, ideju nekādu.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».