Kad Siguldas pusē līkumojam gar Gaujas krastu un liekas, ka šim braucienam nav ne gala, ne malas, vienā brīdī pat sāk likties, ka miljonārs un viens no Latvijas bagātākajiem pensionāriem Jūlijs Krūmiņš (72), kuram ir nevainojama humora izjūta, ir sagatavojis mums pārsteigumu un ciemos pie viņa dosimies ar laivu. Taču, kad esam gana līkumojuši aiz Jūlija drauga, viedā siguldieša Māra Mitrevica apvidus auto, pašķiras koki un krūmi un skatam paveras Jūlija jaunā dzīvesvieta «Ozollīči». Te jau viņš nāk pretī, kūpinādams cigāru, kā vienmēr labā omā un rosīgs. Viņam nopakaļ, ziņkārīgi pētīdama atbraucējus, tek kaķenīte Kisa, kuras īstais vārds pēc ciltsrakstiem ir Džeina.
Tas ir pavisam cits Jūlijs Krūmiņš. Kaut kur pazudis švītīgais miljonāra tēls, kādu bijām ieraduši redzēt bulvārpreses slejās. Greznos, miljonāra cienīgos Baltezera apartamentus, uz kuriem viņš tikpat kā vairs nebrauc, nomainījis pret dabu, zaļo varžu un dzeguzes dziesmu, pūces kliedzieniem, siltumnīcu ar paša dēstītiem tomātiem, zemeņu dobēm, ābelēm, ķiršu kokiem un medībām.
Negribas uz pilsētu un saviesīgiem rautiem
Tikai divas reizes nedēļā Jūlijs aizbrauc uz galvaspilsētu. Taisnojas, ka tik ļoti saradis ar mednieka dzīvesveidu, ka uz Rīgu vai Jūrmalu, kā arī uz saviesīgiem pasākumiem vairs negribas. «Kad man jābrauc uz Rīgu ar Raimondu Gerkenu spēlēt zoli, es mēģinu sadomāt visādus ieganstus, lai man nebūtu jābrauc. Te ir tik forši. Esmu viens meža vidū. Tuvākā māja atrodas 3,5 kilometru attālumā. Mani uz šo vietu atveda mednieki, te bija tikai tāda maza, maza mājiņa. Dūmoja kamīns, un nebija kur pat lāgā sadalīt medījumu. Es teicu: «Veči, vai jums kauns nav?» Uz to viņi atbildēja, ka neesot pie tādas naudas, un ieteica man nopirkt šo īpašumu. Tā arī izdarīju.
Iespējams, tie ir lielie dižozoli, kas te aug un visam piedod īpašu auru. Es varu pliks staigāt, jo te neviena nav. Uz šo vietu pie manis ciemos brauc draugi, kas iepriekš piesakās, bet Jūrmalā mans dzīvoklis ir caurstaigājams, jo mūžīgi kāds nāk padzert kafiju vai aprunāties,» viņš nosaka.
Sieviešu vietā kaķenīte Kisa
»Vakara Ziņas« ir pirmās, kas ciemojas Jūlija jaunajā mājvietā. Pagaidām nevienu citu preses izdevumu neesot ielaidis savā jauniegūtajā īpašumā. Jūlijs ir mums izplānojis iespaidīgu ekskursiju pa 100 hektārus plašo īpašumu. «Tikko pirms jūsu atbraukšanas aizlidoja abi stārķi, gan jau drīz būs olas un izšķilsies mazie stārķēni. Smuki man te! Senāk jaunības gados kopmītnēs varēju trīs sievietes vienas nakts laikā desmit reižu nomīlēt, tagad man ir kaķenīte, kas nakts laikā desmit reižu mani modina augšā. Guļ man blakus kā mana mazā meitiņa. Kisa mostas katru rītu deviņos, tad lec man virsū, lai dodu viņai brokastis. Un katru dienu kā sunītis skrien man pakaļ. Orientāla šķirnes kaķīti, kas maksāja 600 eiro, man uzdāvināja meita Maija. Kaķenītei jau pēc ciltsrakstiem ir arī noteikts, kurš būs viņas līgavainis. Kaķenītes raduraksti beidzas pie Ēģiptes piramīdām. No šā metiena viens kaķēns ir pie manis, viens ir aizceļojis uz Vāciju, viens uz Kanādu,» stāsta miljonārs.
Vaicājot, kā tad Jūlijam klājas ar sievietēm, jo beidzamajā laikā baumo, ka viņam izveidojušās romantiskas attiecības ar kādu blondu daiļavu, viņš tikai smej. Tagad ir citas prioritātes. Finansiāli atbalstot eksprezidenta Valda Zatlera izdoto grāmatu krievu valodā, Jūlijs draugu lokā apmeklējis arī grāmatas prezentāciju. Ienākot pasākumā, viņš bija apskāvis meitas Maijas juristi, kura ir precējusies divu bērnu māmiņa. «Ar to blondīni ir tā, ka pēc grāmatas prezentācijas man zvana žurnāliste un vaicā, vai man jauna draudzene, uz ko es savā ierastajā humorā atbildēju, ka viņa ir mans pēdējais pūtiens. Un tā arī uzrakstīja! Protams, ja viņa šķirtos, tad varbūt es kaut ko mēģinātu (gardi smejas),» koķeti nosaka Jūlijs.
Kailais mednieks
Jūlija īpašumu apskati sākam ar kūpinātavu, kur kūpināta gaļa, speķis, zivis un desas. Viss gan vēl nav pabeigts, bet pāris dienu un iecerētā atpūtas vieta - bungalo ar jumtu - tiks uzcelta. Šajā dabas nostūrī darba pilnas rokas katru dienu. Visus mājas un apkārtnes labiekārtošanas darbus palīdz veikt Jūlijam uzticami cilvēki. Daudzi ar viņu strādā jau ilgus gadus. Visapkārt mājai ir dzīvnieku barotavas. Par visu jaunuzceltajā mājā ir padomāts.
Turpat no mājas otrā stāva guļamistabas terases, kur ir speciāla novietne šautenei, var nomedīt kādu zvēru, ko pēc tam speciāli izveidotajā ģērētavā apstrādā un sagatavo, lai pats un draugi var uz kārā zoba likt. «Es esmu slinks. Naktī pa telefonu man atnāk ziņa, ka ir kāds medījums. Apskatos ar speciālo nakts binokli, kas reaģē uz siltumu, un, ja redzu, ka ir riktīgs ruksis, tikai tad bliežu. Es jau vēl esmu jauns mednieks un tikai mācos. Daudz ko neprotu, tāpēc draugi, kas ir rūdītāki mednieki, brauc man palīgā. Nezinu, vai var teikt, bet es pilnīgi pliks sēžu pie loga un gaidu medījumu. Reizēm, kad ir vēsāks, uzvelku halātu. Ja kaut ko izdodas nomedīt, pēc tam zvanu draugam un viņš brauc palīgā. Ziemā gan, kad jāiet pēc cūkas, uzvelku bikses, vaļiniekus un pufaiku un eju kuilim pakaļ. Nevar teikt, ka esmu liels vai kaislīgs mednieks. Mēnesī vienu vai divas cūkas nomedīju. Netrakoju,» stāsta Jūlijs Krūmiņš.
Naturālā saimniecība
Jūlijs smejas, ka viņš te dzīvo kā īstos džungļos. Naktī, kad paliek kluss, mājai apkārt staigā meža dzīvnieki, aizcilpo zaķi. «Tikai pāris reižu mēnesī aizbraucu uz veikalu, lai iegādātos nepieciešamos pārtikas produktus, bet pamatā viss ir uz vietas - paša nomedītā meža dzīvnieku gaļa, noķertās zivis,» viņš piebilst.
Pa ceļam uz kūpinātavu ierīkotas dobes, kurās jau sasēti burkāni, iedēstīti salāti, gurķi un tomāti. Jūlijs neslēpj prieku par jauniegūto īpašumu. Viņu sajūsmina pat mauriņš, kas, labi laistīts, jau izspraucies no zemes, tiecas pretī saulei.
Dienesti un sodas naudas
Tā kā viņš dzīvo iepretim dabas rezervātam, Jūlijs stāsta, ka bez saskaņošanas un atļaujas nevienu koku nedrīkst nocirst. Palīgā tad nāk senais draugs Māris Mitrevics, kurš rūpīgi uzmana un piebremzē, ja Jūlijs ieplānojis veikt dabā kādas aktivitātes. «Nu, protams, reizēm jau nepaklausu savu dabas draugu un kaut ko pa kluso nocērtu, tad man uzliek soda naudu. Vienreiz man lika 500 eiro samaksāt, tad bija reize, kad samaksāju 1400 eiro. Es jau reizēm tā domāju - ko tad esmu sabojājis? Ne Rīgā izklaides centru «Vernisāža», ne Vērmanes parku, ne Jūrmalā dzīvojamos kompleksus, ne Baltezera apartamentus esmu sabojājis, es tikai varu uzlabot. Protams, te ir cita vide, jo sākotnēji, kad te sāku celt māju, pie manis brauca komisija pēc komisijas. Piesaistīju pat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, kurš teica, ja es te neko nebojāju, lai dzīvoju. Tagad lēnā garā esmu iestādījis mežu, lai viss atjaunojas. Pie mājas kalna vietā izveidoju dīķi, ko padziļināju,» tā Jūlijs.
Māja tapusi nepilna gada laikā
«Ozollīču» dzīvojamo ēku ir projektējis Krūmiņa ilggadējais sadarbības partneris Guntis Sakne. Mūra mājas apdarē izmantoti ozols, osis un priede. Ēku apsilda siltumsūknis. «Apkure, karstais ūdens un elektrība man izmaksā 140 eiro, ziemā 180, 190 eiro. Māja ir 450 kvadrātmetrus plaša. Ja arī kādreiz gadās, ka pazūd elektrība, esmu uzstādījis ģeneratorus. Ūdens te ir tik tīrs, ka var ņemt liet pudelēs un tirgot.» Mājā ir četri kamīni un augšstāvā piecas guļamistabas, tajā skaitā arī Jūlija guļamistaba. Ēkas interjerā lieliski sadzīvo desmit eiro vērti priekšmeti ar mēbelēm un lietām, kas maksā 10 000 eiro. Interjera priekšmeti un mēbeles ir tepat no Latvijas veikaliem un antikvariātiem, kā arī atceļojušas no dažādām pasaules valstīm.
Draugi, kas pirmo reizi dodas pie Jūlija ciemos uz Siguldu, domā, ka viņš mitinās mazā mednieku būdiņā. «Nē, es uzbūvēju tā, kā man patīk. Esmu brīvs un saku, ko domāju. Man ne no viena nav jākaunas. Man gan ir teikuši, ka mana mēle ir mans ienaidnieks,» viņš nosaka.
Kad māja izpētīta un Jūlijs dodas smērēt sviestmaizes un vāra kafiju, mēs dabas pētnieka Māra pavadībā aizstaigājam līdz rezervāta robežai un izvizināmies ar laivu pa Vecupi.
Mazmazbērniem atstās par sevi grāmatu
Šis gads Jūlijam ir ļoti īpašs, viņš atkal kļūs par vectētiņu, kā arī par vecvectētiņu. «Meita šobrīd ir bērniņa gaidībās. Savukārt mazdēlam Edgaram septembrī būs meitiņa,» priecājas Jūlijs.
Pašlaik rakstniece un publiciste Elita Veidemane raksta grāmatu par Jūliju Krūmiņu, kurā būs gan miljonāra laikabiedru vēstījumi, gan atklāti paša dzīves noslēpumi. «Elita jau mani uzrunāja pirms diviem gadiem, bet tad es viņai atteicu. Taču tagad, kad man pieteicās mazbērns un mazmazbērns, nodomāju, ka varu arī nenodzīvot, līdz mazie paaugsies, tādēļ, lai viņi zinātu par mani, lai top grāmata. Turklāt manā mūžā ir bijuši tik daudz cilvēku - Jānis Vagris, Jānis Peters, Jānis Jurkāns, Raimonds Pauls, Latvijas eksprezidenti un citi.»
Kā dzīvo Latvijas bagātākais pensionārs
Miljonārs jau kopš 2008. gada oficiāli ir pensionāra statusā. Mēneša pensijas apmērs ir 1500 eiro, bet, kā pats smej, cigāri viņam izmaksā 2500 eiro mēnesī. Jūlijs saņemot arī Eiropas Savienības atbalsta maksājumus, kas esot 5000 eiro. «Es uzskatu, ka cilvēkiem ir laikus jāaiziet pensijā. Iedomājieties, kā bija tad, kad es vadīju «Man-Tess». Katru dienu varēja uzsprāgt vagons vai noiet no sliedēm. Varēja un arī aizdegās kokvilna. Es visu laiku sēdēju uz bumbas ar laika degli. Esmu pienācīgi nopelnījis, lai laikus aizietu pensijā. Šos astoņus gadus, kopš esmu pensionāra statusā, baudu dzīvi, jo visu pasaules naudu jau tāpat nenopelnīšu,» pensionāra dzīves prioritātes uzskaita Krūmiņš.
Meža biezoknī, tik tuvu pie dabas, ir pazudusi laika izjūta. Tomēr pienācis laiks atvadīties, lai arī enerģiskajam Jūlijam ir tik daudz ko vēl stāstīt. Taču par viņa piedzīvojumiem bagāto dzīvi vairāk topošajā grāmatā noteikti uzrakstīs Elita Veidemane.