11.maija jubilāre: dziedātāja Agnese Rakovska

Šodien savu 30. dzimšanas dienu atzīmēs atraktīvā dziedātāja Agnese Rakovska – pēc viņas skatuves tēla spriežot, šajā dienā Rīgai varētu tikt nonests jumts. Bet nē, sadzīvē Agnese esot mājas pele.

Protams, trešdiena nav tā īstākā diena svinībām, taču vai tas varētu būt šķērslis grupas Triānas parks līderei Agnesei Rakovskai? «Es neesmu no atzīmētājām un svinētājām, taču izdomāju, ka šajā dienā gribētu satikt savus tuvākos - tie ir mana ģimene, grupas biedri un cilvēki, ar kuriem esmu pavadījusi kopā pēdējos pāris trakos gadus. Pa dienu man ir jāstrādā - ir daudz un dažādi projekti, kuros esmu iesaistīta. Turklāt man jāpabeidz arī skola - tas šobrīd ir ļoti svarīgs punkts, baigi ballēties diemžēl nesanāks. Man ir pasūtītas ļoti garšīgas marcipāna un medus kūkas, esmu iecerējusi atzīmēt [dzimšanas dienu] tādā mierīgā gaisotnē. Gribas satikt tos cilvēkus, kurus ikdienas skrējienā tik bieži nemaz nesanāk satikt - pat mammu un tēti. Tieši viņi taču ir tie cilvēki, kuriem man jābūt pateicīgai par to, ka es šeit esmu, un par to, ka es kaut ko varu darīt. Nākamajā dienā man jādodas uz Jelgavu vadīt ZZ čempionātu, tā ka baigās ballītes nebūs,» klāsta Agnese.

Par darbu runājot - paveikts nudien gana daudz. «Mēs tikko noslēdzām otro radošo sesiju ar Triānas parku - ir ļoti daudz skaņu materiāla, kuru vēlamies vasarā pabeigt. Paralēli notiek darbs pie Raimonda Paula mūzikas, kas izskanēja Dailē, - arī tā tiek rakstīta. Manuprāt, tur būs ļoti interesantas lietas. Tāpat ir dažādi projekti, kas saistīti ar pasākumu vadīšanu, kas man arī ir ļoti interesanti, jo man patīk ne tikai uzstāties, bet arī vadīt pasākumus. Protams, forši ir arī tas, ka varēju tikt līdz skolas finiša taisnei, jo vienā brīdī man jau likās, ka tas neizdosies,» priecājas dziedātāja, kura ir Rīgas Stradiņa universitātes ceturtajā kursā audiologopēdu specialitātē - atlikusi tikai bakalaura darba aizstāvēšana. Dāvanas Agnesei patīk. «Man ļoti īpaša un mīļa ir maza, maza bildīte, kuru man uzdāvināja mamma - neatceros, uz cik gadu jubileju. Pie tās bildītes ir ļoti personisks teksts, un tas ir kaut kas īpašs, tieši man domāts - man šī dāvaniņa joprojām karājas pie sienas, tā man ir ļoti svarīga. Dāvanas saņemt vienmēr ir patīkami, es tās, protams, vienmēr gaidu, bet šoreiz tām nebūs tik lielas nozīmes: gribas visus satikt, mierīgi pasēdēt kopā un mazliet vakarā atpūsties, un par dāvanām nedomāt.»

Agnese un mierīgi pasēdēt? Izklausās nereāli! «Lai gan no malas tā varbūt neizskatās, patiesībā esmu diezgan mierīgs cilvēks. Neesmu klubu cilvēks, es uz tiem pārstāju iet īsi pēc vidusskolas beigšanas. Man labāk patīk tādas ballītes, kurās vari ar cilvēkiem parunāties, nevis doties kaut kur skaļā vidē - mani tas nogurdina. Esmu māju cilvēks, kas cenšas visus vilkt pie sevis,» atzīstas Agnese, kuru maģiskais skaitlis 30 iesvēlis pārdomās. «Es ļoti baidījos no šā skaitļa. Parasti trīsdesmitgadnieku krīze iestājas ar kaut kādām nerealizētām cerībām, proti, esi domājis, ka, šo vecumu sasniedzot, tev būs tas un tas, bet, izrādās, ļoti daudz no tā nav, un tad domā - nu, kā tā?! Taču es nupat savā vecajā telefonā skatījos bildes no senākiem un ne tik seniem laikiem un - zini, es nevaru sūdzēties! Atceros, ka savulaik mans vienīgais uzstādījums bija tāds, lai mana dzīve būtu interesanta. Un tāda tā arī ir sanākusi! Šo uzstādījumu nemainīšu. Man patīk viss, kas līdz šim ar mani ir noticis.».