«Bērnībā mēs priecājamies par katru dzimšanas dienu, nepacietīgi gaidām torti, draugus un dāvanas. Tagad ir savādāk – lai arī negaidīti pārsteigumi vienmēr ir ļoti patīkami, tomēr lielāks prieks ir radīt svētkus citiem,» saka aktrise Laila Kirmuška. Viņu šodien sveicam dzimšanas dienā!
«Pirms dažām dienām aizdomājos: cik tad man īsti ir gadu... Un tad sapratu, ka pēc piecdesmit tos vairs nevajag skaitīt – lai ir, cik ir! Galvenais, ka ir veselība. Ir jāpriecājas par katru dienu un visu, kas notiek. Redzot, kādas katastrofas un nelaimes notiek apkārt, par kaut kādu žēlošanos vispār nevar būt ne runas! Pavisam nesen skatījos kādu filmu, kur viens cilvēks, būdams pilnīgi vesels, žēlojas par savu dzīvi, sūdzas otram, cik viņam viss ir slikti. Un tad tas otrs viņam pajautā: kur tad ir tavs ratiņkrēsls?!... Man pilnīgi šermuļi pārskrēja, cik trāpīgi tas bija. Tāpēc – ne par ko nežēlojos!» priecīgi saka šodienas jubilāre un atklāj, ka šī diena paies darbos. Rīta pusē viņa būs Leļļu teātrī, kur krievu trupā iestudē angļu rakstnieka Deivida Mellinga stāstiņu Kur ņemt vienu apkampienu?, kas domāts bērniem no divu gadu vecuma. «Ļoti atbilstošs darbiņš dzimšanas dienai,» viņa nosaka un piebilst, ka latviešu trupā šāda izrāde jau iestudēta.
Bet atgriezusies Leļļu teātra štatā Laila Kirmuška nav. Pavasarī pirms sešiem gadiem viņa kopā ar dzīvesbiedru aktieri Jāni Kirmušku un kolēģi Edgaru Liporu pārtrauca darba attiecības ar Leļļu teātri. «Lai neieslīgtu rutīnā un nestāvētu uz vietas, bija jāsper kāds izšķirošs solis un jāsāk jauna dzīve. Un turpmākie gadi bija raibu raibi. Katrā ziņā, man tā bija ļoti laba dzīves skola, jauna pieredze, un es no tā esmu tikai ieguvusi. Bet – mana sirdslieta ir leļļu teātris, un tur neko nevar darīt...» viņa pasmaida un secina: vai aizejot pa labi, vai pa kreisi, allaž atgriežas pie lellēm. «Tagad tur strādāju kā režisore, bet kā aktrise darbojos dažādos projektu teātros. Nekur neesmu piesaistīta, un tas dod lielu brīvību. Savukārt dažādība garantē arvien jaunu pieredzi,» sapratusi lieliskā aktrise. Šajā pavasarī viņa iestudējusi Dž. Mudla detektīvizrādi (pie galdiņiem) ar muzikālu intrigu Bīstamais plāns (tuvākās izrādes – 15. aprīlī Bauskā, 16. aprīlī – Dobelē). Bet viņu pašu uz skatuves var redzēt Jaunatnes teātra izrādē Un atkal Pifs (tuvākā izrāde 14. aprīlī Liepājas OC Rožu zālē), RaCoco teātra iestudējumā Septiņas vecmeitas, kas tiek rādīta uz dažādām Latvijas skatuvēm (tuvākā izrāde – 19. aprīlī Baložu kultūras namā), un Latvijas Mazā teātra muzikālajā pasakā visai ģimenei Trīs ruksīši (tuvākā izrāde – 23. aprīlī Dobelē).
Laila Kirmuška pirmo gadu strādā arī Latvijas Kultūras akadēmijā – Leļļu teātra kursam māca leļļu teātra specifiku, leļļu veidus, kā arī to vadīšanu. «Patiesībā, mācos kopā ar viņiem, jo man visu laiku ir jādomā, kā viņus aizraut, kā parādīt, cik ļoti vērtīga ir šī profesija,» viņa atzīst un saka, ka arī pati būtu priecīga mācīties šajā kursā. «Viņiem ir lielākas iespējas nekā mums, kad mācījāmies. Tas, ko viņiem piedāvā un ko viņi apgūst, ir daudz pilnīgāk. Bet – katram savs laiks,» pedagoģe nosaka un atklāj, ka pirmoreiz viņas studenti plašākai publikai parādīsies 21. maijā, kad Muzeju nakts ietvaros pārņems Leļļu teātri, lai iedotu brīvdienu aktieriem. Arī viņa pati tur būs. «Nu, protams! Es viņus nevaru palaist vienus, tā ir mana atbildība – man jāatbalsta, jāpalīdz un neuzkrītoši jāseko līdzi. Kā mammai, kuras mazulis sāk spert pirmos soļus.».
