31.marta jubilārs: arhitekts Gatis Didrihsons

Uz jautājumu, ko viņam šodien novēlēt, Gatis Didrihsons atteic: «Sirdsmieru. Pēc tā jau visi tiecas. Gudrību. Spēku. Mīlestību. Ko vēl vairāk var vēlēties?» © F64

«Man ir interesants darbs, labi draugi un ģimene. Viss notiek, un viss ir lieliski. Grēks sūdzēties,» saka arhitekts Gatis Didrihsons. SIA Didrihsons arhitekti vadītājs. Šodien viņam dubultsvētki – dzimšanas diena un apaļi 20 gadi, kopš satika savu mīļoto sievieti Ilvitu. 19 gadu kāzu jubileja nosvinēta pirms divām nedēļām.

Plašāka sabiedrība Gati Didrihsonu iepazina precīzi pirms 20 gadiem, kad viņš ieguva titulu Misters Latvija 1996. «Tas laiks ir pagājis, un man pašam tas jau sen nemaz, nemaz nav aktuāli. Tā bija jaunības avantūra, laišanās nezināmajā, arī sava veida dzīves skola. Bet – katram laikam, katram dzīves posmam ir savi uzdevumi. Es priecājos, ka to darīju, jo iepazinos ar interesantiem cilvēkiem un – pats galvenais – satiku savu sievu. Esmu pateicīgs liktenim, ka tā viss izvērtās,» atzīst šodienas gaviļnieks. Divus turpmākos gadus izskatīgais jaunietis darbojās kā modelis, strādāja Parīzē. «1998. gadā atgriezos, jo sapratu, ka tas nav mans. Tas bija ceļš, bet – ne mans,» viņš uzsver, atgādinot, ka jau tolaik viņam kabatā bija arhitekta bakalaura diploms.

Atgriezies, Gatis pabeidza studijas, sāka strādāt tēva vadītajā birojā, bet kopš 2005. gada viņam ir pašam sava firma. «Projektēju diezgan aktīvi jau no gadsimtu mijas. Šis tas ir sasniegts, daudz kas ir procesā. Viss notiek! Arhitekta profesijā augļi ir jāgaida, tie nenāk tik ātri. Jā, tā ir salīdzinoši lēna profesija, ko gan nevar teikt par ikdienas ritmu un stresu, ko tas rada,» viņš atzīst, piebilstot, ka viņa darba augļus ikviens interesents var aplūkot mājaslapā didrihsonsarhitekti.lv.

Gatis stāsta, ka šobrīd viena jauna stiklota piecstāvu māja tiek būvēta Valkas ielā 4, pie Viesturdārza, tiek projektētas vairākas mājas Mežaparka rezidences teritorijā, bet Rīgas vēsturiskajā centrā Antonijas ielā 17a uzsākta daudzfunkcionālā apbūves ansambļa Magdelēna dzīvojamo namu būvniecība. «Šis projekts tika uzsākts 2006. gadā, nepagāja ne desmit gadu, kad to sāka būvēt. Pareizāk sakot, tieši desmit arī pagāja,» viņš precizē un atklāj, ka meita Marta Magdalēna, kurai ir astoņi gadi un kura dejo Dzirnās, pie sava otra vārda tikusi, lielā mērā pateicoties tieši šim vērienīgajam projektam. Gatim ir arī 18 gadu vecs dēls Kārlis, kurš pavasarī absolvēs Rīgas 1. Valsts ģimnāziju. Līdz 15 gadu vecumam dejojis sporta dejas, tagad jaunietis paralēli mācībām u. c. izmēģina spēkus arī modeļa darbā.

«Mums ir vairāki projekti, pie kā strādājam paralēli lielajiem objektiem, kas būvējas,» Gatis turpina par darbu. «Mums ir vairākas rekonstrukcijas un jaunbūves Mežaparkā, kur pats arī dzīvoju. Arī paši kopā ar kaimiņiem esam pārbūvējuši savu māju. Bet pamatā mūsu klienti ir lielie profesionālie projektu attīstītāji. Piedalāmies arī konkursos. Un sabiedriski darbojos arī Latvijas Arhitektu savienībā,» arhitekts īsi ieskicē savas profesionālās darbības lauku. «Šobrīd nozarē ir sarežģīts laiks,» viņš saka, paskaidrojot, ka jaunais Būvniecības likums, kam ir zināma saistība arī ar Zolitūdes traģēdiju, šobrīd nozarē iegriezis diezgan lielu viesuli. «Principi ir mainījušies, tikai pagaidām katrs tos izprot atšķirīgi. Un šis posms, kamēr visi būvniecības dalībnieki vienosies, kā jauno likumu traktēt, būs grūts. Vislielākie cietēji diemžēl ir attīstītāji, un tas bremzē. Tomēr es nākotnē raugos optimistiski, uztverot šo visu kā nodevu tam, lai turpmāk būtu labāk un visas šīs lietas būtu labas un skaidras.»

Gatis neslēpj: viņš dzīvo pilnasinīgi un atrod laiku arī vaļaspriekiem un sportiskām aktivitātēm. Jau padsmit gadu regulāri spēlē hokeju klubā Dzintars, peld, spēlē basketbolu, tenisu, vasarā Ķeizarmežā – futbolu. «Tur mums ar puikām ir svētā trīsvienība – futbols, pelde ezerā un alus,» Gatis pasmaida un izstāsta, ka nupat atgriezies no Austrijas Alpiem, kur kopā ar ģimeni un draugiem bijis slēpot.

«Patiesībā, man viss vēl ir priekšā,» jubilārs nosaka un paskaidro, ka statistiski arhitekts savā profesijā pilnbriedu sasniedz laikposmā no 40 līdz 60 gadiem. «Jaunie arhitekti skaitās līdz 40 gadiem, kas nozīmē, ka tikai nupat esmu beidzis būt jaunais, lai gan ar šo nodarbojos jau sešpadsmit gadu. Tagad man ir gan zināšanas, gan pieredze, gan jaunības enerģija. Jā, man viss vēl ir priekšā, un šī sajūta manī ir ļoti pamatīga!».



Svarīgākais