Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Izklaide

23.marta jubilāre: aktrise un dziedātāja Vita Baļčunaite

Vita Baļčunaite: «Ņemot vērā, ka es esmu Auns pēc horoskopa, man vienmēr garšojis viss aizliegtais. Kad redzu sev priekšā kalnu, es neiešu tam apkārt, bet kā Auns ,– pa taisno. Un jo sarežģītāks mērķis, jo man interesantāk. Jo nav jau problēmu, ir tikai uzdevumi, kas cilvēkam dzīvē tiek piedāvāti ar noteiktu mērķi, un mūsu uzdevums – pēc iespējas harmoniskāk situāciju atrisināt » © F64

«Esmu izbrīvējusi šo dienu pārsteigumiem. Parasti es dzimšanas dienas beigās skatos, ka man daudz neatbildētu zvanu un īsziņu, bet šogad esmu prom no darbiem, es vienkārši baudīšu dienu, un tad jau redzēs, kā viss izvērtīsies,» saka šīs dienas gaviļniece Vita Baļčunaite (33).

Aktrise un dziedātāja Vita Baļčunaite atklāj, ka jau daudzus gadus nesvin dzimšanas dienas, jo parasti tajā laikā esot daudz darba – izrādes, koncerti vai izrādes, īsi sakot – tik liela rosība, ka pat draugi bieži vien nevar viņu sazvanīt. «Šogad pati sev esmu sarūpējusi dāvanu – šī diena man ir brīva no darbiem, esmu ieplānojusi neko. Turklāt šogad man ir īpaši skaists cipars – 33. Visu mūžu man sekojuši trijnieki, ar šo skaitli saistīti dažādi notikumi, arī manā personas kodā – 23.03.83. – tie ir trīs. Astrologi jau saka, ka cilvēkam tieši dzimšanas dienā sākas viņa personīgais jaunais gads, tas nozīmē – es sāku jaunu gadu,» saka gaviļniece. Šo dienu viņa sākšot kā «baltu lapu», jo parasti ikdiena esot saplānota pa minūtēm, lai visu varētu paspēt, bet šai dienai viņa neprognozējot notikumu virzību. «Ballīte plānota nav, bet visiem zināms, ka vislabākās lietas notiek neplānoti,» viņa smaidot nosaka un piebilst, ka daži draugi dažādus pārsteigumus jau esot sagādājuši, bet daži pieteikušies sveikt. «Turklāt svētki jau mums ir katru dienu, jo varam iepriecināt paši sevi, cilvēkus sev līdzās, un tikai mūsu pašu attieksme nosaka dienas virzību.»

Vita Baļčunaite dzimusi īsi pirms pieciem pēcpusdienā un atzīst, ka visu mūžu dzīvojusi kā pūce, naktis esot bijušas tas laiks, kad dažādi darbi vislabāk sekmējušies, bet nu jau kādu laiku viņa sevī audzina cīruli, «lai rīta stundas varētu novērtēt, turklāt tās dod arī spēku. To tikai ar laiku esmu iemācījusies. Nav jau nejaušība, ka mēs esam uz šīs pasaules. Visi esam te nākuši mācīties, nākuši no pilnības un dodamies atpakaļ uz pilnību, bet pa vidu tam mums jāiemācās jaunradīt, vienalga kādā profesijā mēs katrs strādājam, būtiskākais – atrast saskaņu ar savu ceļu, uzdevumu un darīt to ar prieku».

33 gadus, ko daudzi uzskata par īpašu robežšķirtni cilvēka dzīvē, kad daudz kas tiek pārvērtēts un mainīts, arī visai kardināli, Vita Baļčunaite uzskata par brīdi, kad cilvēks daudz ir apjautis un sapratis. «Jo viena lieta, ko saka citi, pavisam cita, kad pats pārbaudi un piedzīvo. Kādreiz cilvēki dzīvoja līdz 300, 400, pat 500 gadiem, tas nozīmē – 33 gadi ir tikai labs sākums, kad cilvēks beidz dzīvot it kā taustīdamies un saskaņā ar intuīciju un sāk dzīvot daudz apzinātāk.» Uz repliku, ka viņas teiktais raisa asociācijas ar ezotērisko literatūru, Vita atbild: «Es tiešām daudz lasu. Tāpat kā ķermenim ir vajadzīgs treniņš, lai justos labi un uzturētu muskuļus tonusā, tāpat arī smadzenēm ir vajadzīgs treniņš, arī dvēselei. Literatūra, māksla, cilvēki mums līdzās mūsos daudz ko atmodina, palīdz saprast, palīdz sakārtot pašos esošās gudrības.»

Aktrise un mūziķe regulāri koncertē Latvijā un šobrīd kopā ar modes mākslinieku un dziedātāju Kašeru strādā pie izrādes visai ģimenei (Kašers un Vita) NOVA FREŠiJA = par to, kā padarīt dzīvi rotaļīgāku un košāku. Pirms vairākiem gadiem nodomājusi, ka kādreiz varētu kopā ar Kašeru izveidot kādu projektu, un pērnā gada nogalē Kašers viņai arī izteicis šādu piedāvājumu. Vita rakstījusi scenāriju, šobrīd Kašers raksta mūziku.

Jau kādu laiku Vita Baļčunaite nav neviena teātra štata aktrise. «Vienā dzīves posmā sapratu, ka nevaru teātrī pavadīt 24 stundas diennaktī. Protams, skatuve mani saista, tāpēc ik pa laikam piekrītu dažādiem neatkarīgiem projektiem,» atzīst aktrise. Ik pa laikam gadās arī kāds kino projekts, kas viņai ir pieņemams. Tā pagājušā gada nogalē piedalījusies kopražojuma filmā Gūtmana alternatīva. «Filma vēsta par 1944. gadu Latgalē. Šajā filmā karš tiek parādīts kā notikums, kurā nav slikto un nav labo, bet ir konkrēti apstākļi, sakritības... Un katram ir sava taisnība. Šobrīd filma tiek montēta, rudenī būs uz lielajiem ekrāniem. Man šķita gudri rakstīts scenārijs, kurā atstāta telpa arī skatītājiem – ko padomāt.».