Par dziedātāju un šovmeni Sandi Kiopu (36) interneta vietnēs lasāmas dažāda satura ziņas. Viņš nevairās būt trakulīgs, mesties pa pliko vai izstrādāt vēl kādu neierastu dullību. Aprīlī būs gads, kopš Sanda nebēdnīgā daba un izpausmes formas kļuvušas rāmākas, iespējams, tas ir dziedātāja mīlestības – Vecmīlgrāvja «Grīvas kroga» īpašnieces Dainas Laukmanes (52) – nopelns.
Meklē vokālo skolotāju, atrod dzīvesbiedru
Daina Laukmane ir veiksmīga uzņēmēja. Viņa pati šiverē pa krogu – rosās pa virtuvi un bāru, kā arī vada savu uzņēmumu. Daina ir triju bērnu mamma, un aiz muguras viņai nopietna laulības dzīve. Tā kā bērni jau pieauguši un uzsākuši savu dzīvi, bizness zeļ un plaukst, Daina pirms gada nolēma ieviest korekcijas savā ikdienā un pieņemt jaunus izaicinājumus. Doma bijusi vai nu iet mācīties dejot, vai dziedāt. Konsultējoties ar savām meitām, kā mainīt ikdienas rutīnu un uzsākt kaut ko jaunu, uzņēmēja nolēma mācīties dziedāt. «Manā krodziņā var dziedāt karaoki, tāpēc nolēmu apgūt vokālās prasmes, lai kādreiz arī pati saviem viesiem varu uzdziedāt,» stāsta Daina.
Savukārt Sandis Kiops ilgus gadus dzīvojis viens. Reizēm sabiedrībā manīts ar kādu sievieti, bet attiecības tikpat ātri, cik sākās, arī beidzās. Sandis sevi dēvē par plaša profila speciālistu – koncertē, pasniedz vokālās nodarbības, fotografē un filmē.
Pirms gada, kad uzņēmēja Daina interneta vietnē «google» ierakstīja atslēgvārdus – vokālās nodarbības –, viņas uzmanību piesaistīja pirmais atvērtais sludinājums, kurā piedāvāja palīdzēt uzlabot un attīstīt vokālās prasmes. «Daudz nedomādama, uzgriezu reklāmā norādīto tālruņa numuru un sarunāju tikšanos. Vokālais pasniedzējs piedāvāja trīs reizes nedēļā privātas nodarbības, un turklāt tas nebija dārgi. Tādēļ, daudz nedomādama, piekritu. Tobrīd neko par Sandi Kiopu nebiju dzirdējusi. Tā arī aizbraucu pie Sanda dziedāt. Pirmajā nodarbībā ķērāmies vērsim pie ragiem. Toreiz runājām tikai par mūziku, neko vairāk. Sandis mani izvaicāja, kāpēc man nepieciešamas nodarbības. Atklāju, ka strādāju sabiedriskās ēdināšanas sektorā un manā krodziņā ir karaokes dziedāšana, tāpēc arī vēlos uzlabot vokālās prasmes,» pirmo tikšanos atminas Daina. Arī Sandis atzīst, ka pirmā tikšanās reize abiem izvērsusies ļoti nopietna. «Pret Dainu tāpat kā pret jebkuru citu klientu izturējos nopietni. Taču jau pirmajā nodarbībā sajutu, ka ar viņu ir ļoti viegli kontaktēties.» Turpinot stāstu par abu iepazīšanos, Daina uzsver, ka bijusi ļoti centīga skolniece un nekad nav kavējusi nodarbības: «Pamazām secināju, ka mūsu kopā būšanas laiks sāk ievilkties. Kā man vēlāk Sandis atklāja, viņš savā darba grafikā pilnīgi nejauši manas nodarbības sāka ierakstīt kā pēdējās, līdz ar to mums palika vairāk laika sarunām. Pirmajās nodarbībās nekādu vaļību nebija, viss bija nopietni. Sandi uztvēru kā profesionāli. Un es jau nebiju atnākusi flirtēt vai meklēt sev mīļāko, bet iemācīties dziedāt. Taču tā nu ir sanācis, ka paliku bez skolotāja, bet ieguvu dzīvesbiedru.»
Viens otru lutina
«Protams, ka Daina iemācījās arī dziedāt, bet nodarbības mums beidzās tajā brīdī, kad attiecībās ienāca gultas attiecības,» nosaka mūziķis. Kad attiecības kļuvušas nopietnākas, Sandis pārtraucis arī citiem interesantiem pasniegt vokālās nodarbības. «Esmu atradis sava mūža solisti. Mūsu starpā ir mīlestība tiešā vārda nozīmē. Bieži vien vakaros aizejam «patusēt» uz kādu Vecrīgas klubu vai restorānu. Savukārt mājās mums ir sava ballīte. Patīk būt divatā, un trešā persona mums nav nepieciešama. Ja ejam sabiedrībā, tad varam arī ballēties lielākā kompānijā. Daina ļoti garšīgi gatavo un mani bieži lutina ar ēdieniem. Man viss garšo, ko Daina pagatavo, bet viņas īpašā firmas recepte ir «Königin» pastēte jeb kārtainās mīklas groziņš, kas pildīts ar ceptām baravikām un sīpolu, saldo krējumu un sviestu,» tā Kiops. Savukārt Daina iesaucas, ka tā nav nekāda lutināšana: «Drīzāk Sandis mani lutina ar savu mākslinieka dvēseli. Viņš mājās kaut ko skaisti nodzied. Man ļoti patīk viņa radītās dziesmas. Īpaši tuva ir dziesma «Liktenīgā satikšanās», kas veltīta man, kā arī «Pīlādžoga».» Ja interneta vietnēs Sandis Kiops allaž ir neizsīkstošas enerģijas pilns, tad mājās viņš ir mierīgs un ģimenisks vīrietis. «Varu droši apgalvot, ka es neesmu neko tādu darījusi vai teikusi, lai Sandis mainītos. Drīzāk viņš man ir pielāgojies. Sandis taču nav vadāms,» nosaka Daina. «Ja es pats gribu, tad arī mainos. Mani nevar vadīt kā lelli, iekārtu diedziņā. Es, protams, esmu mainījies. Taču mani ir mainījusi mīlestība. Tā ir Dieva dota dāvana,» tā Sandis.
Gada garumā bez strīdiem un konfliktiem
«Viņš ir ļoti labestīgs cilvēks un katru dienu man sagādā kādu mazu, bet nozīmīgu prieciņu. Mājās viņš nepavisam nav tāds kā sabiedrībā, kur radījis sev niknu skatuvisko tēlu. Katru rītu man ir kafija gultā. Sandis ikdienā pamanās arī nopirkt un pasniegt man ziedus. Jūtos ļoti labi, mīlēta un lolota. Viņš man nekad nav nodarījis pāri. Mēs pat gada laikā neesam viens otram kaut ko pateikuši paaugstinātā balss tonī. Nav neviena strīda bijis. Man nav par ko Sandim pārmest, uzbļaut vai apvainoties. Nekad neesam pat viens uz otru sadusmojušies. Kādam tas liksies neiespējami, jo tas taču ir Kiops. Iespējams, tik harmoniski dzīvojam, jo mūs nesaista darbs, bērni un naudas jautājumi. Lielākoties ģimenēs rodas konflikti par bērnu audzināšanu, par darbu un tēriņiem. Mums nav šādu attiecību, tādā ziņā mums viss ir perfekti noregulēts,» nosaka uzņēmēja.
Darbs katram savs
Ģimenes budžets abiem esot kopīgs. Taču Daina uzsver, ka ar savu biznesu tiek galā pati un nevēlas, ka Sandis tajā iesaistītos: «Man ir ļoti svarīgi, lai mūsu mājās neienāk darba attiecības. Es nevēlos mājās, pasarg, Dievs, nest darba dokumentus – skaitīt un rēķināt. Gribu ar Sandi pēc iespējas mazāk runāt par darbu. Es no tā vēlos pasargāt mūsu attiecības. Protams, ja man kaut ko vajadzēs palīdzēt, Sandis vienmēr to izdarīs. Viņš arī safotografēja mana restorāna mājaslapai ēdienu bildes, izvieto reklāmas un sludinājumus, bet lai viņš būtu kroga biznesā, to nevēlos.»
Sandis arī iepazinies ar Dainas pieaugušajiem bērniem, ar kuriem izveidojušās draudzīgas attiecības: «No sākuma bērniem bija brīnums. It sevišķi tāpēc, ka man ar Sandi ir liela gadu starpība. Bērni vaicāja: «Mamma, tu ko?» Taču ar laiku pieņēma šo situāciju. Bērni ir teikuši, ka es pati zinu, ko daru. Vecākā meita, kas dzīvo Dublinā, atzina, ka esmu atradusi cilvēku, ar kuru man ir interesanti. Nesen ar Sandi bijām pie meitas Dublinā, un viņa secināja, ka man jau sen tādu vīrieti vajadzēja.»
Daina iesaka arī citām sievietēm atrast vīrieti, kas ilgu laiku ir dzīvojis viens. «Tā kā Sandis ir ilgi bijis viens, viņš māk visu. Prot saremontēt sanitārtehniku, salabot elektrības slēdzi, iztīrīt māju un pagatavot ēst. Ja vajag, viņš arī manas un savas drēbes izmazgās, izžāvēs un salocīs. Viņam iepriekš nav bijusi sieva, kas skrien priekšā un pakaļā, viņam nav arī bijušas auklītes. Tādēļ visu māk un zina,» Daina nebeidz vien slavēt savu mīļoto.
Kaislīgi ceļotāji un mārīšu kolekcija
Abu ģimenē izveidojusies arī kāda tradīcija. Viens otru viņi dēvē mīļvārdiņos par kukainīšiem. «Mūsu attiecību talismans ir Latvijas kukainis – divpunktu mārīte. Mājās sāk veidoties mārīšu kolekcija. Visos svētkos cenšos Dainai uzdāvināt mārīti. Nu jau pašmāju veikalos paliek arvien grūtāk atrast mārītes. Būs jāsāk meklēt internetā,» skaidro Sandis, bet Daina papildina, ka īpaši smalkas stikla mārītes atceļojušas no Venēcijas, no Murano stikla darbnīcas. «Nav pat svarīgi, no kāda materiāla, galvenais, ka tās ir mārītes,» sajūsmu par Sanda iedibināto tradīciju neslēpj Daina.
Šā gada laikā Daina ar Sandi kļuvuši arī par kaislīgiem ceļotājiem. «Pa dienas laiku ļoti reti esam kopā. Es no sava «Grīvas kroga» uz Rīgas centru, kur atrodas Sanda dzīvoklis, atbraucu tikai vēlu vakarā. Dzīvoju pie viņa. Sandim pa dienu ir savi darbi – koncertēšana, filmēšana vai fotogrāfa pienākumi. Arī brīvdienas man paiet, kārtojot biznesa lietas. Tādēļ ceļojumos ir tā burvība, ka varam baudīt tikai viens otra tuvību. Neesam ziemas sporta veidu un atpūtas cienītāji, mums patīk siltākas zemes. Tāpēc arī dodamies tur, kur siltāks,» skaidro Daina.
Pirmais kopīgais brauciens ārpus Rīgas bijis pie Sanda mammas uz Aknīsti. «Tālāk devāmies pāri robežai uz Lietuvu, kas no manas dzimtās vietas atrodas četrus kilometrus. Parādīju Dainai, kur pagājusi mana bērnība. Pērnā gada 4. jūlijā manu vārdadienu svinējām jau Igaunijā. Septembrī aizbraucām uz Barselonu, tādējādi pagarinot sev vasaru. Parasti braucam uz desmit dienām un ceļojumos varam būt kopā, veltīt laiku tikai sev,» tā Sandis.
Kāzu scenārijs jau gatavs
Daina un Sandis ir saderinājušies. Vēl šobrīd Dainas atmiņā spilgti palicis mirklis no pērnā gada vasaras, kad Sandis viņu bildinājis: «Ienākot dzīvoklī, Sandis mani sagaidīja kukaiņa tērpā gluži kā no Margaritas Stārastes pasaciņas. Viņš bija ģērbies strīpainās zeķītēs, galvā balta cepurīte, ap kaklu šallīte un rokās dūrainīši, un vairāk nekā arī nebija. Gluži kā kukainītis. Tā es, vakarā pārnākusi no darba mājās, saņēmu tik mīļu pārsteigumu. Es ļoti Sandi apbrīnoju kā skatuves mākslinieku. Viņš vienmēr ir tik radošs un idejām bagāts. Ko tik visu viņš neizdomā!»
Vaicājot, vai pāra nākotnes plānos ir arī kāzu scenārijs, abi apstiprinoši māj ar galvu. «Kāzu datumu vēl neesam izvēlējušies, bet vienu skaidri zinām, ka mūsu kāzas nebūs tradicionālas. Turklāt man ļoti nepatīk dzimtsarakstu nodaļas. Rīkosim kāzas, lai visiem būtu interesanti. Mazliet atklāšu kāzu scenāriju. Kāzu ceremonija un ballīte notiks naktsklubā. Sākotnēji sareģistrēsimies, un tad klubā tiks aicināti visi mani fani un atbalstītāji, lai ir liela un lustīga ballīte. Un pēc kārtīgas ballēšanās laidīsimies prom divatā baudīt medusmēnesi,» nākotni ieskicē Sandis Kiops.
