Eksperti iesaka gavēņa ēdienkarti
Līdz ar Pelnu trešdienu 17.februārī sācies 40 dienu ilgais Lielais gavēnis. Skaistuma un veselīga dzīves veida portāls "Dieta.lv" uzsver, ka gavēnis var būt labs mudinājums cilvēkiem, kas nolēmuši mainīt savu dzīves veidu un ēšanas vietā vēlas atrast citas dzīves baudas un mērķus.
Arī portāla "Jelgavnieki.lv" aptaujātie Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes uztura speciālisti Lielo gavēni vērtē kā lielisku organisma atslodzi un tā laikā gaļu iesaka aizvietot ar pākšaugiem.
Gavēņa laiks simboliski atgādina tās 40 dienas, ko Jēzus pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības. Romas Katoļu baznīcas interneta mājas lapā "Katolis.lv" raksta, ka gavēņa laikā viens no gavēšanas aspektiem ir atturēšanās no ēdieniem, kā arī aicina prātīgi rīkoties ar tiem labumiem, kas ir mūsu pārziņā, piemēram, neizniekojot ēdienu.
Skaistuma un veselīga dzīves veida portāla "Dieta.lv" redaktore Anita Ābola uzsver, ka galvenais nosacījums ir nebadināt savu organismu, bet pabarot to ar dabīgu, pēc iespējas mazāk pārstrādātu barību. Gavēņa pamatā esot atgriešanās pie mūsu senču ēdienkartes, kas bija vienkārša un laba, tikai samazinātos daudzumos, jo šobrīd, taču, retais vairākas stundas no vietas spiests smagi strādāt uz lauka.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura katedras profesors Imants Atis Skrupskis intervijā portālam "Jelgavnieki.lv" gavēni vērtē ļoti pozitīvi, jo tā esot lieliska atslodze organismam, svarīgi gan esot nepārspīlēt un ievērot mērenību, lai nenodarītu tam pāri.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura katedras vadītāja, asociētā profesore Anita Blija portālam "Jelgavnieki.lv" pastāstīja, ka gaļā esošās olbaltumvielas iespējams aizvietot vairāk lietojot zivis. Viņa iesaka atcerēties par organismam nepieciešamo dzelzs uzņemšanu, piemēram, ēdot granātābolus.
Kā lielisku alternatīvu gaļas produktiem uzturā Imants Atis Skrupskis min pākšaugus. "Pākšaugi gaļas vietā ir labi piemēroti ne tikai veģetārajā uzturā un kristiešiem gaļas vietā Lielā gavēņa laikā, bet arī ikdienas uzturā, kā arī ārstnieciskajās un slaiduma diētās, jo tie efektīvi stiprina mūsu fizisko un garīgo labsajūtu. Tie visi satur daudz olbaltumvielu. ko veido daudzas vērtīgas aminoskābes. Pākšaugos ir arī daudz minerālvielu - fosfors, kalcijs, magnijs, kālijs, dzelzs, kā arī B grupas vitamīni, kam ir svarīga loma organisma fizioloģiskajās dzīvības norisēs," iesaka Imants Atis Skrupskis.
"Pākšaugi satur ļoti daudz šķiedrvielu un tās veicina gremošanas sulu izdalīšanos, saista un izvada no organisma lieko holesterīnu un taukus, palēnina ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās ātrumu, kam ir liela nozīme cukura diabēta, sirds infarkta profilaksē un cīņā pret aptaukošanos. Pākšaugus ikdienas uzturā vajadzētu lietot tiem, cilvēkiem kas dzīvo lielās pilsētās vai tuvu piesārņotām teritorijām, jo pākšaugos ir daudz pektīnvielu, kam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības un spēja piesaistīt kaitīgos metālus un radioaktīvo piesārņojumu, ko mēs uzņemam ar gaisu, ūdeni un produktiem. Pektīnvielas kā sūklis uzsūc sliktās vielas un kopā ar citām kaitīgām atkritumvielām izvada no organisma. Olbaltumvielu bioloģiskās vērtības ziņā gaļa gan ir pusotru reizi vērtīgāka nekā zirņi, toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes," stāsta Imants Atis Skrupskis.