"Baltajās naktīs" atklās mākslinieku Jāņa Garanča un Mārtiņa Ratnika personālizstādes

12. septembrī Spīķeros mūsdienu mākslas un kultūras foruma „Baltā nakts” ietvaros atklās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekta kim? tematiskā cikla „Blogs” ietvaros būs apskatāmas divas jaunas izstādes – mākslinieka Jāņa Garanča (1973) izstādi “Klātbūtnes anizotropiskā aina” un mākslinieka Mārtiņa Ratnika (1975) izstādi „Zeme”.

Jāņa Garanča izstādē „Klātbūtnes anizotropiskā aina”, kas būs apskatāma RIXC galerijā, tiks eksponēta interaktīva instalācija, kas tēlaini ilustrē vairākus savstarpēji saistītus zinātniskus pieņēmumus un fenomenus no mūsdienu fizikas jomas. Terminu „anizotropija” fizikā lieto, lai aprakstītu materiālu īpašības, kas mainās atkarībā no vielas struktūru virziena (orientācijas). Garanča izstādē fizikas pamatprincipu ilustrācijām līdzīgās ainas atklāj pasauli, kas austa no pulsējošiem „hibrīdiem audiem”, kuru struktūru nosaka metafiziski kodi. Šajās sintētiskajās ainavās, skatītāja vizuālā un skaņas uztvere piedalās iedomātā telpas ķirurģijā. Izstādes būtiskākais ieguldījums būs, ka tā no vienas puses papildinās šobrīd topošo Latvijas elektroniskās mākslas arhīvu, no otras puses – sagādās iespēju Rīgas un Latvijas auditorijai aplūkot komplicētu interaktīvās tehnoloģijas mākslas darbu.

Savukārt VKN galerijā kim? pirmajā stāvā būs apskatāma mākslinieka Mārtiņa Ratnika izstāde „Zeme”. Eksponētā video instalācija veidos piesātinātu telpu, kurā apmeklētājiem būs iespēja pakļaut sevi audiovizuālam pārdzīvojumam. Ierosinājums izstādē apskatāmā darba idejai Ratnikam radās, kad mākslinieks aptuveni pirms gada globālajā tīmeklī atrada satelīta Terra (lat. zeme) attēlu arhīvu. Terra, viens no mākslīgajiem pavadoņiem NASA projektā Earth Observing System, 2000. gadā uzsāka vides datu vākšanu, kā mērķis ir labāka klimata izmaiņu cēloņu izprašana un seku paredzēšana. Satelīta iegūtie attēli ir gan tādi, kuros 21. gadsimta pie Google Earth pieradušais cilvēks it viegli atpazīs zemi, gan tādi, kas vairāk līdzinās Stenlija Kubrika leģendārajā filmā „2001: Kosmiskā odiseja” attēlotajam lidojumam pa gaismas tuneli, un liek aizdomāties par to, cik nepazīstams ir šķietami pazīstamais. Taču Terra iegūtie attēli ir tikai impulss un izejmateriāls darba tapšanā, tā nozīme ir atvērta interpretācijām, tāpat kā teju viss, ar ko sastopamies gan mākslas, gan zinātnes pasaulē.

Abu izstāžu atklāšana notiks Spīķeros mūsdienu mākslas un kultūras foruma „Baltā nakts” priekšvakarā sestdien, 12. septembrī plkst. 20:00.

Svarīgākais