VAKARA ZIŅAS: Inese Kalniņa rotaļājas ar kailiem vīriešiem
Rīgas viesnīcā «Roma» atklāta fotogrāfes Ineses Kalniņas ceļojošā personālizstāde «Stihija. Vīrietis», kuras galvenie varoņi ir sieviešu apjūsmotie kaili vīrieši. 20 melnbaltās fotogrāfijas jau izstādītas vairākās Latvijas pilsētās, kā arī Lielbritānijā, bet Valentīndienas priekšvakarā atgriezās galvaspilsētā.
Skatītājas sievietes parasti ir sajūsmā par Kalniņas darbiem, bet arī jautā, kāpēc bildēs nav redzams daiļais dzimums? Uz ko Inese Kalniņa atbild, ka viņas intereses avots ir vīrietis. Katrā vīrietī viņa redz īpašību, kas viņu iedvesmo. Tādējādi rodas radoša dzirksts divu cilvēku starpā.
«Stihija. Vīrietis» ir Ineses 2007. gadā tapušā diplomdarba «Brīvās robežas» atvasinājums. Sākotnēji interese par vīriešu kailumu fotogrāfijās radās 2002. gadā, eksperimentos fotografējot domubiedru un aroda brāli Matīsu Markovski, kurš, savukārt, kailu fotografējis arī pašu Inesi.
Atminoties šos laikus, fotomāksliniece atceras, ka no kailuma skatiem bija ļoti samulsusi, taču ar gadiem tas mazinājies. Fotosesijas procesā mulsums tiek pārvirzīts un transformēts sarunās ar modeli un darbībā, veidojot kadru.
«Savus modeļus uzskatu par drosmīgiem, jo viņi spējuši pārvarēt bailes un piedzīvot ko nebijušu,» sarunā ar »Vakara Ziņām« atklāj fotogrāfe.
Lai atrastu modeļus savām bildēm, Inese nerīko speciālus kastingus. Viņa fotografē tikai paziņas un draugus, kuri blakus viņai jūtas brīvi un fotosesijas laikā var runāt par svarīgo, ielūkoties sevī. Tādējādi tapšanas process kļūst arī par psihoanalīzi.
Vairāki modeļi esot pieteikušies atkārtoti, jo viņiem patikuši iepriekšējie Ineses darbi, jo kailums tajos nebijis pazemojošs vai apkaunojošs.
Piemēram, modelis Arturs Jasinskis atminas viņa «ķermeņa dievināšanas fotosesiju» kā spontānu ierosinājumu. «Salikām gaismas un improvizējām ar tēliem un gaismas zīmējumiem. Tā bija izklaide, bet rezultāts izdevās lielisks. Kailums man ir dabiska notikšana, es peldos publiskās vietās un pastaigājos pa mežu kails,» stāsta Jasinskis.
Kopumā šo sēriju viņa sauc par ārpusdarba spontānu projektu – ballītē joka pēc viņa mēdz uzjautāt, vai puisis vēlas bildēties kails. Saņemot pozitīvu atbildi, Inese saprot, ka tik tiešām nāksies viņu bildēt.
Inese atklāj, ka puišu draudzenes, pēc gadiem uzzinot, ka viņu draugs bildējies tik intīmā projektā, mēdz būt greizsirdīgas. Taču novērots arī pretējs efekts, kad kāda dāma, uzzinot, ka Inese skaisti bildē kailus vīriešus, lūgusi savam vīrietim, viņai par prieku, nobildēties kailam. Kopīgus pāra kailfoto fotogrāfei gan nelūdz.
Inese piekrīt sava kolēģa erotiskā bilžu meistara Aleksandra Sokolova atziņai, kurš atklāj, ka dāmas nāk pie viņa uzņemt erotiskus kailfoto, lai celtu savu pašapziņu. «Viens no nesāpīgiem un netipiskiem veidiem, kā celt savu pašapziņu, ir šādas fotosesijas,» viņa saka.
Fotogrāfe uzskata, ka kails ķermenis vairs nav tik liela provokācija kā agrāk, jo daudzi skatuves mākslinieki izmanto šo metodi. «Svarīgs ir nevis kailums, bet ideja. Kailums ir tik runājošs, ka jāskata katras situācijas konteksts,» viņa nosaka un akcentē, ka rada daudzdimensionālas bildes, kurās nav tikai vīrieša ķermeņa kailums.