Pasaules brīnumi no ledus

KAUT ARĪ laika apstākļi šobrīd nav tie piemērotākie ledus skulptūru tapšanai, 18. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla mākslinieki iegulda visu gados uzkrāto pieredzi, lai sagatavotos festivālam. Un tomēr festivāla organizatori aicina neatlikt festivāla apmeklēšanu uz pēdējo brīdi © Publicitates foto: Billijs LOCS

No piektdienas līdz svētdienai pašā Jelgavas sirdī – Pasta salā – ikviens interesents tiek aicināts apskatīt ledus skulptūras, ko visas nedēļas garumā gatavojuši 32 mākslinieki no 10 dažādām valstīm. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls, kas Jelgavā notiks jau 18. reizi, ir kļuvis par vienu no gaidītākajiem un apmeklētākajiem ziemas pasākumiem Latvijā.

18. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla tēma ir Pasaules brīnumi, un tajā piedalās starptautiski atzīti mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Francijas, Polijas, Bulgārijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Kanādas. Latviju festivālā pārstāv četri mākslinieki: Zīle OzoliņaŠneidere, Ainars Zingniks, Sanita Rāviņa un Agnese RudzīteKirillova.

Jau pirmdien Pasta salā tapušas mākslinieku veidotās individuālās skulptūras, kas šobrīd ievietotas lielā aukstuma kamerā, lai tiktu izstādītas festivāla atklāšanas dienā. Bet otrdien sākās darbs pie 15 lielajām ledus komandu skulptūrām, kur katras tapšanai tiks izmantots vairāk nekā divas tonnas ledus – šogad komandu skulptūras tiks veidotas no viena liela (200x100x50 cm) un astoņiem maziem (100x50x25 cm) blokiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Zīverte Neatkarīgajai atklāj, ka Zīle OzoliņaŠneidere ir izveidojusi smalku darbu, kas līdzinās Faberžē olai, Ainars Zingniks ledū atdzīvinājis kādu mistisku būtni, savukārt Sanita Rāviņa un Agnese RudzīteKirillova brīnumus ir saskatījušas dabā – Agnese ir izveidojusi hameleonu, bet Sanita no ledus izgrebusi lidojošo zivi.

Festivālā tiks veidoti ne tikai konkursa darbi, bet arī citi ledus mākslas objekti – tēlnieki Inese Valtere no Latvijas un Donāts Mockus no Lietuvas, kuri ir jau pastāvīgi Ledus skulptūru festivāla dalībnieki, būvēs Koskenkorva ledus bāru un sniega skulptūras. Jelgavas ūdenskrātuvēs tiek izzāģēts ledus (tas šogad uzsalis līdz pat 22 cm biezumam), no kura taps arī Ledus skulptūru festivāla vēsturē līdz šim garākais ledus slīdkalniņš ar vairākām nobrauktuvēm.

Kopumā konkursa darbu un papildu ledus skulptūru veidošanai tiks izlietotas vairāk nekā 70 tonnas ledus, un tam, kā ledus bloki tiek apvienoti vienā veselumā un pārvēršas mākslas darbā, ikvienam interesentam ir iespēja sekot līdzi tiešraidē festivali.jelgava.lv.

Bet to, cik dažādi un daudzveidīgi brīnumi vērojami mums visapkārt, klātienē varēs redzēt 5. februāra vakarā, kad norisināsies festivāla atklāšana un apbalvošanas ceremonija 700 pasaules brīnumi. Tajā varēs redzēt un dzirdēt gan mūsdienu ielu dejas un tautas dejas, gan kamermūziku un pasaules popmūziku, ko visu vienkopus izrādīs vairāk nekā 150 dalībnieku.

Festivāla programma šogad ir īpaši daudzveidīga. Neatkarīgā jau rakstīja, ka jelgavnieks Gundars Lintiņš festivāla apmeklētājus aicinās uz savām jubilejas svinībām, ko gaviļnieks atzīmēs ar koncertu Draugi! Man šodien dzimene, kurā uzstāsies arī mūziķi un tautā iemīļoti dziedātāji, ar kuriem jubilārs ir sadarbojies savas muzikālās karjeras laikā.

6. un 7. februārī visas dienas garumā būs programmas bērniem kopā ar Jūrmalas teātri un radošo grupu Pasaku nams. Deju mūzikas ritmus piedāvās dīdžeji Roberts Lejasmeijers un Erminass. Ar muzikāliem priekšnesumiem festivālā uzstāsies arī Liene Greifāne, Laimis Rācenājs un mariači grupa Sol Y Sombre, Jāņa Lūsēna muzikālā apvienība Promenāde, kā arī reperis Ozols.

Katru vakaru pulksten 21 Pasta salā būs skulptūru spīdēšana un multimediālais šovs Mīlestības mozaīka ar pirotehnikas elementiem.

Pasta sala būs atvērta:

• 5. februārī no pulksten 18 līdz 23

• 6. un 7. februārī no pulksten 10 līdz 23



Izklaide

Pēdējos gados Latvija ir īpaši izcēlusies ar sasniegumiem dažādos sporta veidos, taču šogad starptautiski uzmirdzējuši ir mūsu kino nozares panākumi – režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ir guvusi ievērojamu atzinību gan Latvijā un Eiropā, gan visā pasaulē. Vai 2025. gads iesāksies ar to, ka “Straume” iegūs prestižo “Zelta globusu”? “Betsafe" bukmeikeri ir izteikuši savas prognozes par iespējamo iznākumu.

Svarīgākais