VAKARA ZIŅAS: Amizanta pārteikšanās. Ko par to teiktu Freids?

Katram ir gadījies pārteikties – to nu var droši apgalvot. Psihologi norāda, ka ik dienu cilvēks mēdz pārteikties septiņas līdz 22 reizes. Nerunājot par jautriem un amizantiem burtu misēkļiem, piemēram, «printes tinteris» vai «garinēti murķīši», reizēm pārteikšanās vaigos iedzen sārtumu un rada neērtu situāciju, bet pateiktu vārdu nenoķersi.

Par psihoanalīzes tēvu dēvētais Zīgmunds Freids uzskatīja, ka pārteikšanās ir kas vairāk nekā tikai nevilšus pateikts vārds, kas neiederas kontekstā. Pārteikšanās liecina par zemapziņas procesiem. Savukārt mūsdienās daļa psihoterapeitu šo Freida teoriju apstrīd.

Džordžam Bušam karaliene ir māte

Par pārteikšanās un dīvainu izteikumu nekronēto karali «prezidēšanas» laikā var uzskatīt 43. ASV prezidentu Džordžu Bušu. Piemēram, kādas tikšanās laikā ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II viņš karaliskajai personai sacīja: «Jūs palīdzējāt mūsu tautai atzīmēt tās divsimt gadu jubileju tūkstoš septiņsimt... deviņsimt septiņdesmit sestajā gadā.» Attaisnojot savu itin kā samulsuma provocēto pārteikšanos, toreizējais ASV prezidents iekūlās vēl lielākās ziepēs, karalienei stāstot, ka viņa uz Bušu esot skatījusies tā, kā spējīga skatīties tikai māte uz savu bērnu. Un piemiedzis karalienei ar aci.

Bušam gadījies pateikt arī aptuveni tā: «Mums bija triumfs. Mums bija sekss…» Vispār jau viņš gribēja teikt «neveiksmes» – «setbacks», bet nevietā samežģījās mēle un tika izrunāts vien vārda sākums un beigas. Un, še tev, anekdote uz līdzenas vietas.

Ušakovam pasprūk «vienotā Krievija»

Nelāgu pārteikšanos 2011. gadā piedzīvojis arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, kad teica svinīgo runu tūkstošiem cilvēku priekšā. Togad maijā Vērmaņdārzā notika Eiropas Savienības dārza svētki, kas bija veltīti Eiropas dienai un Eiropas Savienības idejas 61. gadadienai. Ušakovam rīdzinieku, ārvalstu vēstnieku un valdības ministru klātbūtnē paspruka teikums, ka labākais, kas ar Latviju šajā gadsimtā noticis, ir dalība «vienotā Krievijā», un ar to ir jāsaista Latvijas nākotne. Domāta gan bija vienota Eiropa.

Ušakova valodas misēklis ir vienkārši izskaidrojams. Viņa pārstāvētais politiskais spēks «Saskaņas centrs» bija noslēdzis sadarbības līgumu ar Krievijas partiju «Vienotā Krievija». Turklāt pirms uzstāšanās izskanējuši jociņi par līdzīgiem nosaukumiem, un tas novedis pie pārteikšanās svinīgās uzrunas laikā. Morāle: nevajag divdomīgi jokot pirms svarīgas uzstāšanās.

Andris Bērziņš Latviju «izraksta» no ES

Pirms dažiem gadiem bijušajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam kādā televīzijas intervijā paspruka apgalvojums, ka valdība bremzē Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tajā laikā Latvija jau bija Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts, acīmredzot toreizējais prezidents runāja par Latvijas pievienošanos eirozonai (kas vēl nebija notikusi), tikai neprecīzi izteicās. Jāpiebilst, ka mūsu valsts eirozonai pievienojās 2014. gadā, kad nacionālās valūtas – latu – vietā par valsts naudu kļuva eiro.

Pagalam neveikli jutās tie, kuri bija blakus vai klausījās Bērziņa teikto 2012. gada septembrī, kad oficiālajā preses konferencē kopā ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguli Berdimuhamedovu viņš konsekventi savu turkmēņu kolēģi dēvēja par Turcijas prezidentu. It kā jau skaidrs, kāpēc tā notika, un tomēr...

Ministrs aizrunājas par seksu, Balodis – par plikumiem

Par pārteikšanos Freida stilā daudziem gribētos dēvēt toreizējā Kanādas rūpniecības ministra Tonija Klementa sacīto 2010. gadā. Pēc viņa teiktā, vajadzētu vairāk Kanādas seksa stāstu, ar to domādams panākumu stāstus. Angliski «sex stories» un «success stories» fonētiski skan līdzīgi. Te nu bija – domā vienu, bet runā pavisam citu. Pēc smieklu vētras, kas pavadīja ministra pārteikšanos, viņš žurnālistiem taisnojās, ka par seksu tobrīd neesot domājis. Toties savu zemapziņas lidojumu attaisnojis ar vīrieša smadzenēm, kas dažreiz esot dīvains orgāns. Arī jau savdabīgs skaidrojums par «prāta orgānu».

Toties pašmāju politiķis Ringolds Balodis pērn liktenīgi pārteicās, likumdevēju nosaucot par plikumdevēju. Skaisti!

Rēderam uz mēles prezervatīvs

Vienā no LTV1 raidījumiem «1:1» tā vadītājam, korektajam Gundaram Rēderam mēle mežģījās gandrīz vienā laidā. Viņš īsti nespēja pateikt vārdu «prezidents», jo televīzijas skatītājiem un klausītājiem tas vairāk atgādināja «prezervatīvs». Norakstīsim šo misēkli uz tautas vienkāršrunā izmantoto saīsinājumu «prezis», kas, iespējams, bija nogūlis arī žurnālista zemapziņā. Turklāt raidījuma beigās viņš atvadījās ar sveicienu «labvakar». Tā gadās.

Nepārsakās, bet «pārlasās»

Savulaik minējumus, versijas un spekulācijas izraisīja mūziķa Valtera Frīdenberga neveiklā pārteikšanās Eirovīzijas nacionālās atlases «Eirodziesma 2012» superfinālā. No viņa noslēpumainā pieteikuma varēja secināt, ka uzvarētāja laurus plūc Samantas Tīnas un Dāvida Kalandijas duets, taču tā bija cita dziedātāja – Anmary. Šoreiz vainojama bija Frīdenberga neuzmanība, lasot tekstu. Viņš pārlēca pāri rindiņām, izlaižot pareizo teikumu.

Tādos gadījumos ir jāprot no kļūmes izkulties, asprātīgi pārvēršot defektu par efektu. Dažiem tas izdodas. Piemēram, Masačūsetsas senators Teds Kenedijs, runājot par izglītības reformām, vārda «labākie» vietā pateica «krūtis», kas angliski skan līdzīgi: «best» – «breast». Runātājs asprātīgi izlaboja sevis teikto, piebilstot «the best and brightest» (labākie un cienījamākie). Kenedijs izpelnījās popularitāti, viņa teikto citēja, un tas notika, iespējams, tieši pārteikšanās dēļ. Tas nozīmē, ka pārteikšanās un valodas kļūmes nebūt neizraisa nevēlamu rezultātu.

Par Freidu un pret viņu

Žurnālā «Psyhologies» aprakstīts pārteikšanās mehānisms. Daudzus no mums biedē jau doma vien par publisku uzstāšanos. Vieni kautrējas stāties publikas priekšā, bet citi pat paniski baidās sajaukt tekstu vai pazaudēt domu, vai neizteikties pietiekami saprotami. Ja vēl runātājs sāk nervozēt par iespējamo pārteikšanos Freida stilā, tad, kā likts, valodas kāzusi būs klāt.

Jau minētais Zīgmunds Freids skaidroja, ka nevainīga pārteikšanās īstenībā ir zemapziņas dzīlēs slēpusies patiesā vēlme un nolūks. Joprojām šo Freida hipotēzi daudzi uzskata par aksiomu un pavelk uz zoba pārteikušos cilvēku, cenšoties iztulkot, ko tad nevietā pasprukušais vārdiņš varētu nozīmēt.

Amerikāņu sociālpsihologs Džeimss Pennebeikers aizrāda, ka pārteikšanās veidam Freida stilā esam sākuši piedēvēt pārāk lielu nozīmi. Atcerēsimies, ka tam pašam Freidam tiek piedēvēts teiciens, ka reizēm cigārs ir tikai cigārs. Viens no Freida pārteikšanās hipotēzes kritiķiem pagājušā gadsimta sākumā bija Vīnē dzimušais filologs un lingvists Rūdolfs Meringers. Viņš pārteikšanos vērtē kā nejaušu izmaiņu lingvistiskajā struktūrā. Pennebeikers norāda, ka ir iegūts pietiekami daudz pierādījumu, kas neapstiprina Freida hipotēzi par zemapziņas lomu pārteikšanās kontekstā, bet psihoanalīzes tēva sakralizācija ir atstājusi ietekmi, un daudziem cilvēkiem aizvien ir bail par to, ka svarīgā mirklī viņi nejauši izteiks kaut ko pavisam citu, nekā vajadzētu, un kā to iztulkos.

Mēs pārsakāmies, un tas ir normāli

Izrunājot katrus tūkstoš vārdus, mēs pārsakāmies vienu vai divas reizes. Kāpēc tā notiek? Daudzi vārdi ir fonētiski līdzīgi, tāpēc nereti gadās, ka smadzenes mums pamet priekšā nepareizo vārdu, jo skaņas signāls, kuru mums vajadzētu nedaudz vēlāk, smadzenēs aktivizējas priekšlaikus.

Ilinoisas universitātes lingvistikas un psiholoģijas profesors, kognitīvais psihologs Harijs Dells apgalvo, ka pārteikšanās ir pat vēlama, jo liecina par cilvēka spēju rīkoties ar vārdu, ar valodu, to attīstīt. Skaņas, vārdi un jēdzieni mūsu smadzenēs ir sajūgti trīs saitītēs – semantiskajā, leksiskajā un fonoloģiskajā, un runa veidojas, pateicoties mijiedarbībai starp tām. Kad šīs saitītes «saskrienas», mēs pārsakāmies. Konstatējot, ka esam pateikuši «ne to», spējam uzreiz izveidot kādu citu vārdu un turpinām runāt. Dells to dēvē par runas elastību, kas savukārt ir pierādījums smadzeņu manevrētspējai.

Notiek arī tā, ka pārteikšanās kļūst par visprecīzāko situācijas raksturotāju. Piemēram, stāstot par seksa atkarīgās golfa zvaigznes Taigera Vudsa veselības problēmām (viņš nepiedalījās sacensībās muguras diska traumas dēļ), reportieris zīmīgi pārteicās, nosaucot slengā pavisam citu orgānu, kas traucējis golferim doties golfa laukumā.

Taču tādu gadījumu, kad tika sajaukti ASV prezidenta Obamas un teroristu organizācijas «Al Quaeda» līdera Usamas vārdi, dēvē skarbāk – par valodniecisku «faux pas» jeb nepiedodamu kļūdu.