INTERESANTI: Ticējumi, pēc kuriem nosaka laikapstākļus februārī

Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs atklājis, ar kādu ticējumu palīdzību cenšas prognozēt laikapstākļus.

"Sveču mēnesis ir laiks, kad sāk „zāģēt” lielā zīle un pirmo dziesmu skandina dzeltenā stērste. Melnais krauklis taisa ligzdu un mēneša beigās kraukļu mātīte dēj olas. Sākas zīdastu pavasara ceļošana un sarkankrūtīšu aizlidošana uz ziemeļiem, bet lācenei migā piedzimst lācēni. Sniegs februārī pēc pavasara smaržo.

Ticējums saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris ir silts, tad gaidāmas aukstas Lieldienas (27. marts) un auksts pavasaris. Ja kaķis februārī gozējas saulītē, tad martā tas līdīs aizkrāsnē. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā. Kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi.

Sveču diena, Ziemas Māra, Svecaine jeb Grabenīca ir 2. februārī. Tā ir viena no Govju dienām un Vēja dienām. Izpriecu svētki, kad vajag gardi mieloties un daudz smieties.
Ticējumi. Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri. Ja Sveču dienā silts laiks, tad būs agrs pavasaris. Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, tad būs vēl daudz sniega.

5. februāris – Agates, Acu diena. Ar šajā dienā svētītu maizi sargā māju no uguns un lopus no slimībām.
Ticējumi. Ja Agates dienā stiprs sals, tad ilgāk par trīs dienām tas nebūs. Ja salā svīst logi – būs siltāk. Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas augšup – sals turpināsies. Ja lejup – būs atkusnis.

6. februāris – Dārta, Doroteja. Šī diena ir puse laika no vecās līdz jaunajai maizei.
Ticējumi. Kāds laiks šajā dienā, tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris būs silts. Ja sniegputenis – būs vēls pavasaris.

Metenis, Vastlāvis jeb Aizgavēnis šogad ir 9. februārī. Tas ir sensenā Jaungada nosaukums un Jaunā Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākās aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkarte tik pat bagāta kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati un lini, jāvāra cūkas aste un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un „dzina Meteni”. Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas gredzenā…
Ticējumi. Kāds laiks Metenī, tāds būs arī Lieldienās. Ja Metenī snieg un dziļš sniegs – vasarā būs daudz sēņu un ogu.

10. februāris – Pelnu diena un viena no Vēja dienām. Sākas Lielais Gavēnis. Pelnu dienā uz tīruma, dārzos, lopiem spalvā kaisa pelnus. Pelnus ber drēbes kulītēs un cits citam piekarina pie apģērba. Cep pelnu plāceni.

15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.

24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā kustoņu diena. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.
Ticējumi. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas. Jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka būs Ģertrūde (17. marts)."