No piektdienas kanālā TV3 atkal būs skatāms raidījums Bez tabu: Dzīves smalkumi, kurš piedzīvos savu jau ceturto sezonu. Kopā ar mūždien izspūrušo Ēriku Palkavnieku to joprojām vadīs enerģiskā Baiba Runce – žurnāliste, kurai visus ekstrēmos izaicinājumus patīk pārbaudīt pašai uz savas ādas.
Domāts arī vīriešiem
No 5. februāra piektdienu vakari TV3 ēterā atkal būs atvēlēti dzīves smalkumiem – raidījumam, kas pievēršas slavenību dzīvei, kura ietvaros gaidāmi joki, pārbaudījumi un eksperimenti. «Ceturtajā sezonā nekas liels nemainīsies, jo jau trešajā sezonā klāt nāca izaicinājumu rubrika, kas piedeva tādu svaigu ogu visam raidījumam, tas kļuva arī garāks. Šajā sezonā mums ļoti labi gāja, taču tā nebija pārāk gara, līdz ar to, manuprāt, pagaidām nav nepieciešamības kaut ko kardināli mainīt,» saka raidījuma vadītāja, Bez tabu žurnāliste Baiba Runce. Dzīves smalkumi subjektīvi šķiet kā starp nu jau mirušo LTV7 raidījumu Krējums... saldais un LNT Brokastīm. «To citādāku padarām mēs ar Ēriku kā raidījuma vadītāji, jo neesam gluži tas tips, kas iet pa pasākumiem, gorās sabiedrībā un cenšas izzināt dažādus dzeltenos aspektus. Daudzām lietām pieejam ar humoru, kas, iespējams, padara šo raidījumu atšķirīgāku. Cenšamies aptvert arī vīriešu auditoriju, tāpēc mums ir daudz par sportistiem, komentējam arī mašīnas, kas sievietēm varbūt nav tik interesanti, toties vīriešiem gan,» atšķirības skaidro Baiba.
Kas ir slavenība
Bet kāda vispār ir slavenības definīcija, kurš mūsu apstākļos ir cienīgs pretendēt uz šādu statusu? Nav noslēpums, ka bulvārprese ir pārpildīta ar tādiem indivīdiem, kuri tikai paši iedomājušies, ka ir slavenības... «Kas ir slavenība? Uzreiz visiem nāk prātā – cilvēks, par kuru runā, kurš parādās medijos, bet es uzskatu, ka tas ir cilvēks, kurš savā profesijā izdarījis kaut ko tādu, par ko guvis atzinību – ir taču mums slaveni ārsti, ir labi pavāri utt. Skatāmies arī pēc aktualitātes, ja kādam mūziķim būs koncerttūre vai iznāks albums, aktierim – izrāde, tad ir vērts par viņa gaitām pastāstīt plašāk, taču ļoti labi nostrādā arī pretējais kritērijs – o, par viņu sen nekas nav dzirdēts, nez ko viņš tagad dara?!» Baiba gan nenoliedz, ka arī pati sākotnēji šaubījusies par slavenību īpatsvaru Latvijā. «Kad noslēdzās pirmā sezona un uzzināju, ka būs otrā, es producentei jautāju – mums vispār būs ko rādīt? Viņa teica – būs! Un ir! Patiesībā visu laiku taču klāt nāk cilvēki ar sasniegumiem, piemēram, Lelde Priedulēna tikko ieguvusi pasaules čempiones junioriem skeletonā titulu – jauna meitene, neviens par viņu vēl īsti neko nezina, taču, manuprāt, viņa ir slavenība, vismaz ir pelnījusi par tādu būt!»
Pašas izmēģināts
Baibas Runces ceļš uz televīziju bijis visai loģisks – iesākums bija studijas Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnēs. «Es gan uz turieni gāju ar domu specializēties sabiedriskajās attiecībās. Tiesa, televīzija man vienmēr patikusi, taču žurnālistika galvenokārt asociējās ar rakstīšanu, kas lielākoties tā arī ir. Taču studiju process mani kaut kā ievirzīja šajā lietā, jo izveidojām jauniešu televīziju Kivi TV, līdz ar to jau no pirmā kursa montēju sižetus. Arī pasniedzēji mani mazliet pabakstīja, lai eju žurnālistikā – ko ņemies, kādas sabiedriskās attiecības?!» atceras Baiba. Pēc tam LTV7 raidījuma SeMS producents Gvido Zilūzis piedāvājis veidot pašu izprātotus sižetus semam, bet praksē Baiba nokļuvusi jau TV3 Bez tabu un tur arī palikusi – nu jau četrus gadus. Šim raidījumam viņa veido visdažādākos sižetus, piemēram, reportāžas no pasaules hokeja čempionāta, stāstu par nekvalitatīvi veikto remontu Valmieras tehnikumā utt. «Man pašai vislabāk patīk tie sižeti, kur es kaut ko daru. Ja jāpastāsta par kaut ko, kas pašai jāpamēģina, tas ir mans! Frīdaivings, vindsērfings, veikbords ziemā, joga šūpuļtīklā, Aerodium – man ir ļoti garš saraksts ar lietām, kuras es nekad nebūtu izdarījusi, ja man nebūtu šāds darbs. Jā, neliegšos, esmu diezgan ekstrēma, jo esmu darījusi arī tādas lietas, ko man darbs nav prasījis. Piemēram, veidoju sižetu par to, ka ir traki džeki, kuri veiko ziemā, aukstā, ledainā ūdenī. Man neviens nelika pašai to darīt, bet man gribējās to pamēģināt. Forši, tagad pati jau divus gadus veikoju!» sajūsminās žurnāliste.
Gumiju nepiedāvāt!
Pašlaik jau ir diezgan pagrūti nodalīt, kuras ekstrēmās lietas Baiba dara darba dēļ, bet kuras ir pašas hobijs. «Praktiski viss, ko es daru, ir sācies darba iespaidā,» stāsta Baiba. «Piemēram, aizgāju uz pašaizsardzības kursiem par to veidot sižetu, bet pēc tam gadu pati uz tiem gāju, jo man iepatikās. Dzīves smalkumos bija sižets, kā Kristaps Rasims šļūc ar lāpstu pa bobsleja trasi Siguldā. Noskatījos un pēc divām nedēļām devos pati braukt ar lāpstu – man ļoti patika, var uzņemt ātrumu pat līdz 60 km/h! Noteikti braukšu vēl. Es kaut ko izmēģinu, man iepatīkas, un saprotu, ka – jā, to es varētu darīt! Tāpēc mans darbs savā ziņā ir arī mans hobijs,» saka žurnāliste. Viņa gan atzīst, ka nevienā no šīm jomām nav profesionāle. «Iespējams, tas ir mans mīnuss, jo man patīk mācēt visu, bet nav nevienas lietas, ko es darītu perfekti. Taču izvēlos pamēģināt visu, nevis pieķerties kādai vienai lietai un pēc tam to perfekti izkopt.» Vai ir kaut kas tāds, ko vēl gribētos izmēģināt, vai tieši otrādi, ko nekādā gadījumā negribētos? «Skaļi to negribas pat teikt, bet... Ai, labi, bet nu gan man kāds liks to darīt... Nesen iedomājos, ka man laikam lielākais izaicinājums būtu lēkt ar gumiju. Man nelikās, ka man ir bail no augstuma, bet dažas filmēšanas, piemēram, Dinner In The Sky, kas notiek lielā augstumā, pierādīja, ka laikam ir gan bail. Arī Alpos pie lielajiem pacēlājiem es nemaz nejutos omulīgi. Protams, gan jau es pārvarētu sevi un lēktu [ar gumiju], es zinu, ka es to izdarīšu, bet baigi uz to neraujos.