26.janvāra jubilārs: aktieris un uzņēmējs Juris Žagars
«Jau vairākus gadus to nedēļu, kurā man iekrīt dzimšanas diena, es cenšos paņemt brīvu no darbiem un doties uz kādu slēpošanas kūrortu, tāpēc šīs dienas scenārijs ir apmēram vienāds – pa dienu esam uz kalna, bet vakarā ar sievu Trūdi aizejam uz kādu smalku krogu,» savas 55. dzimšanas dienas scenāriju atklāj aktieris un uzņēmējs Juris Žagars. Vislabākais vēlējums viņam šajā dienā būtu – aukstu laiku.
«Būt kalnos – tā ir mana lielākā dāvana pašam sev,» atzīst Juris Žagars un piebilst: «Kā gan citādi, jo visa mana dzīve saistās ar kalniem.» Katru gadu viņš braucot uz citu vietu, pārsvarā uz Somiju vai Austriju, bet šoreiz izvēle kritusi uz Šveici, jo tur sievas draugam ir māja un viņš laipni piedāvājis dāvanu – palikšanu savās mājās. «Es vispār nepievēršu uzmanību gadu skaitļiem, tikai pagājušajā nedēļā apjautu, cik īsti man šogad aprit. Un vispār man nepatīk tam pievērst uzmanību, arī ģimenē jau kopš bērnības nekad īpaši nav svinētas dzimšanas dienas. Kad darba ir daudz un slimības arī neapgrūtina, tad nav laika domāt par niekiem. Es arī īpaši neapceru aizgājušos laikus, tā man ir pilnīgi sveša valoda. Mana valoda ir jauni darbi, pienākumi, atbildība, nākotnes plāni, teiksim, gadiem pieciem, pat desmit uz priekšu, man nepatīk skatīties atpakaļ, jo – nav interesanti, es tik vālēju uz priekšu.»
Aktieris atzīst, ka pērnā sezona viņam bijusi ļoti blīva, bijusi izjūta, ka «ir par daudz», un teātris nācis viņam pretī, šīs sezonas pirmo pusi piešķirot brīvu no jauniestudējumiem, vien bija jāspēlē tās izrādes, kas jau repertuārā. Toties uzreiz pēc «brīvsoļa Šveices kalnos» viņam sāksies jaunu izrāžu mēģinājumi – jau marta beigās Dailes teātrī paredzēta Antona Čehova lugas Trīs māsas jauniestudējuma pirmizrāde Jura Žagara brāļa Andreja Žagara režijā. Uzreiz pēc tam Regnārs Vaivars sāks mēģinājumus pie Ingmara Bergmana Laulības dzīves ainām, pirmizrāde paredzēta maija beigās. «Paldies Dievam, rudenī paguvu atvilkt elpu no teātra, bet tas nenozīmē, ka neko nedarīju, tas nozīmē, ka varēju pievērsties savam biznesam – Žagarkalnam un arī Cēsu koncertzālei, kur esmu valdes loceklis. Protams, abās vietās viss sakārtots tā, ka komanda tiek galā bez manis, bet ik pa laikam ir jārisina stratēģiski jautājumi. Turklāt es esmu apsēsts ar servisu, bet tas prasa ikdienas pieskatīšanu, un man to patīk darīt.»
Lai vai kā, bet dzimšanas dienas svinības pašu tuvāko cilvēku lokā tomēr būs. Kaut kad. Gaviļnieks smaidot atzīst, ka, visticamāk, ballītes galvenie rīkotāji būšot viņa dēli Matīss un Jānis, jo viņi esot labi pavāri, ko gan nevarot teikt pat viņu. «Gan jau dēli man uzsauks īpašu vakaru,» nosaka Juris Žagars un piebilst: «Protams, runāsim par slēpošanu. Pilnīgi un viennozīmīgi esmu ziemas bērns, bez ziemas es nevaru dzīvot, bez ziemas es smoku nost.».