No augsta ranga ierēdnes līdz pašai apspriestākajai personai gandrīz visā Baltijas reģionā – šāds relatīvi īsā laika posmā bijis par Igaunijas pirmo lēdiju kļuvušās Ievas Kupces, tagad jau Ilvesas, ceļš.
Dzīvoklis Gruzijā un lieli parādi
Par Ievu Kupci (38) jeb Ilvesu pieejamā oficiālā informācija ir diezgan skopa. Jau tālajā 1997. gadā Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību studiju nodaļas otrā kursa studente sāka strādāt Ārlietu ministrijā (ĀM) – tolaik viņa bija ierēdņa kandidāte. Pēc dažiem gadiem viņa uzdienēja līdz ĀM sekretāra postenim, bet 2005. gada nogalē pārgāja darbā uz Aizsardzības ministriju (AM), kur kļuva par ministra padomnieci. 2009.–2010. gadā norīkota darbā par ES speciālā pārstāvja Dienvidkaukāzā politisko padomnieci, un arī vēlāk viņai ar šo reģionu saglabājās dažādas saiknes. 2012. gadā Ieva absolvējusi profesionālās pilnveides programmu Džona Hopkinsa universitātē Vašingtonā un pēc atgriešanās Latvijā bija AM valsts sekretāra padomniece. Pašlaik viņa ir AM Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja, kas var palepoties ar darbu dažādās institūcijās ārlietu un drošības politikas jomā Latvijā un NATO. Pēdējā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2014. gadu liecina, ka Kupcei pieder dzīvoklis Limbažos, zemes gabals Salacgrīvā un kopīpašumā esoša zeme Rīgā, kā arī, kas mistiski, dzīvoklis gleznainajā Gruzijas pilsētiņā Kazbegi. Viņai pieder arī 2006. gada izlaiduma BMW X5, kā arī pavecs «golfiņš» (1990. gada). Uzkrājumi nekādi lielie, tikai 10 000 eiro un 5000 dolāru, toties parādsaistības reģistrētas teju 82 000 eiro apmērā. Taču daudz interesantāka par oficiālo ir neoficiāli iegūstamā informācija.
Piedalījusies Limbažu skaistumkonkursā
Savu bērnību Ieva pavadījusi Salacgrīvā, dzīvojusi vecvecāku mājā Salacas krastos. Viņas tēvs, Latvijas Mākslas akadēmijas absolvents, gājis bojā, kad meitenei vēl nav bijuši pat trīs gadiņi. Kad Ieva sākusi skolas gaitas, ģimene pārcēlusies uz Limbažiem – te viņa pabeigusi 1. vidusskolu. »Vakara Ziņu« aptaujātie Ievas skolasbiedri neko saistošu par viņu pastāstīt nevarēja: sabiedriski aktīva meitene, labi mācījusies, bet citādi izcēlusies vien ar saviem skaistajiem, garajiem matiem. Daži vēl atminējās, ka Ieva piedalījās pirmajā pilsētas skaistumkonkursā «Mis Limbaži ‘95», taču arī to laiku konkursanti, taujāti par viņas personību, tikai raustīja plecus. Starp konkursa uzvarētājām viņas vārda nebija – toreiz vinnēja Evita Bitmane, pašreizējā Olimpiskā centra «Limbaži» direktore. Par savu mīļāko mācību priekšmetu Ieva dēvējusi vēsturi, kuru pasniedzis erudītais Uldis Umulis – starp citu, šā pedagoga vārds pērn kļuva pazīstams visā Latvijā, turklāt diezgan īpatnēja iemesla dēļ, proti, pasniedzējs gandrīz palika bez darba Limbažu novada ģimnāzijā (tā tagad sauc 1. vidusskolu), jo Akadēmiskās izglītības centrs bija atteicies atzīt viņa skolotāja diplomu. To viņš 1978. gadā ieguva Maskavā, Augstākajā komjaunatnes skolā, kas 2001. gadā iekļauta to iestāžu sarakstā, kur gūto izglītību Latvijā neatzīst.
Attiecības, kas nevainagojās kāzām
Pirmās nopietnās attiecības Ievai izveidojušās jau skolas gados – ar Andžeju Viļumsonu, režisora Didža Jonova pusbrāli, pašreizējo Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā padomnieku. Toreiz viss esot bijis ļoti nopietni, »Vakara Ziņām« apliecināja kāds informācijas avots. Pāris stūrējis kāzu virzienā, Ieva nav puisi pametusi arī tad, kad viņš abu piedzīvotā nopietnā autoavārijā lauzis abas kājas. Arī Andžejs izvēlējās diplomāta karjeru – ilgu laiku strādāja ĀM, pēc tam arī AM, kur vairākus gadus bijis departamenta direktors, bet pēc tam atkal atgriezies ĀM struktūrās, lielākoties uzturoties ES pārstāvniecībā Briselē. Attiecību sairšanā it kā varētu vainot attālumu – tolaik Viļumsons nosūtīts mācībās uz ASV, līdzi posusies arī viņa topošā līgava, taču plāni nav realizējušies. Par tālāko precīzas informācijas nav – vienkārši pēc pusgada vai nedaudz ilgāka laika perioda Latvijā palikušajai Ievai pieteicies dēls, šobrīd jau 13 gadus vecais Ralfs Jānis Pundurs, kura tēvs ir Latvijas vēstnieks Grieķijā Ivars Pundurs. Daudzi mēles trinuši par viņa iespējamo paternitāti – kopš iepriekšējo attiecību beigšanās bija pagājis pārāk niecīgs laika posms. Arī Pundurs ilgstoši strādājis ĀM struktūrās, un, pēc neoficiālas informācijas, tieši viņš esot pametis Ievu, lai uzsāktu attiecības ar kādu turcieti. Viņa iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā kā laulātā minēta kāda Basaka Emre, kas tiešām izklausās pēc turku uzvārda. Kas attiecas uz Viļumsonu, tad viņš šobrīd ir laimīgs trīs bērnu tēvs.
Pazīstami teju 20 gadus
Ievai Kupcei ir arī otrs ārlaulībā dzimis bērns – divus gadus vecā meitiņa Izabella. Pēc »Vakara Ziņu« rīcībā esošās informācijas, viņas tēvs ir kāds «pabiezs», 20–25 gadus par Ievu vecāks azerbaidžānis (daži avoti min advokāta Isahana Ašurova vārdu), ar kuru viņa iepazinusies, strādājot Dienvidkaukāzā. Šis azerbaidžānis smagi saslimis un pat devies ārstēties uz Latviju, kur, pēc viņa domām, bijuši labāki ārsti, tomēr šis izmisuma solis nav glābis, un vīrietis te arī nomiris – vēzis... Taču igauņu un pat somu masu mediji spekulē ar faktu, ka Ašurovs esot miris pirms trīsarpus gadiem, Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa preses dienestam pat nācies oficiāli noliegt baumas, ka Izabella varētu būt prezidenta meita. Par to, kur un kādā veidā latviešu ierēdne īsti iepazinusies ar par sevi 24 gadus vecāko Ilvesu, arī domas dalās. Pati Kupce savā līdz šim vienīgajā sniegtajā intervijā portālam «Delfi» ir izteikusies tā: «Ar Tomasu esam pazīstami jau ļoti sen. Mūs kopā saveda mūsu profesionālā darbība. ĀM es sāku strādāt 1997. gadā, nodarbojos ar jautājumiem par Baltijas valstu iestāšanos NATO. Toreiz bija neliels cilvēku loks, kas ticēja šim mērķim, kuram bija līdzīgi uzskati, vērtības, mērķi. Tomass savā kapacitātē bija viens no tiem.» Jāpiebilst, ka Ilvess tolaik bija Igaunijas ārlietu ministrs. «Vasarā man dzīvē bija tāds brīdis, kad biju viena ar bērniem. Tomass bija viens. Pēc intensīva un smaga darba ar kiberdrošības jautājumiem Latvijas prezidentūras laikā EP paņēmu divus mēnešus atvaļinājuma. Tomasam vasarā bija brīvāks laiks. Nav noslēpums, ka viņa dzimtās mājas ir tuvu Latvijas robežai. Saziņa starp diviem brīviem cilvēkiem, kurus saista profesionālās intereses, ved pie satikšanās. Vasara pagāja, ciešāk pavadot laiku. Sapratām, ka vērtības, kas vieno mūs profesionāli, saliedē mūs arī cilvēciski. Šis laiks pārvērta mūsu attiecības citā dimensijā,» intervijā skaidrojusi Ieva.
Ilvess apgūst latviešu valodu
Izskatās, ka Ieva ir noliegusi par savu privāto dzīvi sniegt jebkādas ziņas pat saviem tuvākajiem cilvēkiem – mamma Velta ir ļoti cienīta mākslas skolotāja Limbažos, tāpēc skaidrs, ka vietējais laikraksts «Auseklis» bija ķēries arī pie viņas iztaujāšanas. Ja par meitas bērnības un skolas gaitām Velta Kupce bijusi itin runātīga, tad pie jautājumiem par attiecībām ar kaimiņvalsts prezidentu, kā noprotams, šajā intervijā momentā «rāvusi» bremzes – Ieva viņai neko daudz nestāstot. Veltas kundze pastāstījusi, ka ar Ilvesu pāris reižu tikusies Rīgā, bet Ziemassvētkus kopā ar meitu un mazbērniem aizvadījusi viņa lauku īpašumā Igaunijas pierobežā, kas ģeogrāfiski atrodas netālu no Mazsalacas. Apmeklējuši arī dievkalpojumu Vīlandes baznīcā (visticamāk, ka domāta tā pati Hallistes Svētās Annas baznīca Vīlandes apkaimē, kur notika arī kāzas). Ilvess neprot krieviski, taču pamazām apgūst latviešu valodu – Veltai domātajā Ziemassvētku apsveikuma kartītē viņš jau pašrocīgi ierakstījis «sievasmātei», arī dažas frāzes sarunvalodas līmenī prezidents jau mākot. «Tomass ir uzlabojis savu latviešu valodu un zina jau daudz vairāk vārdu par «saldējums». Viņam valodas padodas,» jau minētajā intervijā jokojusi Ieva, kura pati jau labu laiku mācās igauņu valodu Rīgā pie privātskolotājas. «Es mācos ar prieku. Tomass man to nav lūdzis. Bez tam Tomass ir pārliecināts, ka, ja nāku no Salacgrīvas, manī ir līvu asinis. Viņš ir daudz lasījis un pētījis par līviem, un viņam liekas, ka garais augums, stiprums, spītība un izturība darbā manī norāda uz līvu ietekmi. Un nu mums mājās ir ne tikai latviešu – igauņu vārdnīcas, bet arī līvu.
