16.janvāra jubilāre: dziedātāja Aija Andrejeva

Šodien dziedātājai Aijai Andrejevai, pēc pases Bērziņai, bet plašākai sabiedrībai pazīstamai kā Aišai, aprit 30 gadu. Tos viņa atzīmēs tālās zemēs, taču sapņojot par mūsu ziemu.

Aija devusies uz ārzemēm plašā pulkā – kopā ar Olgu Rajecku un viņas vīru, Kristapu un Gintu Krievkalniem u.c. mūzikas aprindās pazīstamiem cilvēkiem. Svinību sanācis daudz. Aišas pavadošā sastāva ģitāristam Kasparam Ansonam sestdien bija vārdadiena. Par svinību raksturu Aija vēl nemaz nebija īsti informēta un par tām arī nedomāja (kas saprotams). «Esmu joprojām Kambodžā, ir baigi forši! Mēs divas dienas bijām Honkongā, bet pārējo laiku Kambodžā – Latvijā atgriežamies 20. janvārī. Par dzimšanas dienu? Es vēl nemaz nezinu. Droši vien būs kādas kopīgas vakariņas ar draugiem. Gan jau būsim kādā civilizētākā vietā un varbūt dabūsim kādā vietējā bārā uzspēlēt, ko mēs, cita starpā, izdarījām jau arī Kaspara vārda dienā. Vietējā bārā bija rakstīts, ka vajadzīgi mūziķi – var pieteikties uz tādu kā vietējo taimiņu, mēs tā ļoti forši arī pamuzicējām. Redzēs, kā būs – mēs te vienkārši dzīvojam, atpūšamies un baudām vietējo atmosfēru, kā arī visu to, ko mums šī zeme var piedāvāt,» priecīgi stāstīja Aija. Dziedātāja tur nokļuvusi, pateicoties savam pavadošās grupas ģitāristam Kasparam Ansonam. «Braucām kādā tūres koncertā, un Kasparam sieva nopirka biļetes uz Honkongu, un mēs viss bars autobusā izlēmām, ka mēs arī varētu braukt. Nopirkām biļetes, padomājām, kur tālāk varētu braukt, un izdomājām, ka uz Kambodžu.»

Vai dziedātājai bijušas kādas lepnas dzimšanas dienas atzīmēšanas? «Man laikam nav bijušas tādas krāšņas svinības,» aizdomājoties atzīst Aija. «Atceros, kad man bija 24 gadi, tad man bija koncerts, sanāca ballīte uz skatuves. Bet tā lielākoties – mājās, ar savējiem, neko baigi vētraini nesvinu. Pagājušajā gadā gan riktīgi gribējās nosvinēt savu 29. dzimšanas dienu, tā teikt, gadu pirms 30 gadu jubilejas, bet kaut kā nesanāca – beigu galā tāpat vien mājās nosvinēju. Vai man ir kaut kādas īpašākas sajūtas par 30 gadiem – nē, nemaz, ir taču tikai 30!» smejas Aija. Kādas līdz šim saņemtas interesantākās dāvanas? «No dāvanām man uzreiz ienāca prātā, ka Mārtiņš Freimanis ar Tumsu man uzdāvināja milzīgu, resnu, rozā cūku – tā bija apkarināta ar visādām spīdīgām lietiņām. Man tā cūka joprojām ir mājās. Tā ir liela, man nav kur to īsti nogrūst, nelien iekšā nevienā skapī, tāpēc cūka man kā tāda kundze vienmēr sēž lielajā istabā. Kāpēc cūka? Tāpēc, ka viņš ir Mārtiņš Freimanis, un tāpēc, ka smieklīgi,» joko Aija.

Lai cik tas būtu jokaini, +35 grādu karstumā šobrīd esošie atpūtnieki alkst pēc mūsu zemes klimata – vismaz Aija, kurai patīk slēpot. «Mēs skatāmies bildes no Latvijas un domājam – ārprāts, ka tikai tā ziema neaizietu projām un mēs paspētu kaut ko no tās pabaudīt, atgriežoties mājās! Kurš tad negrib ziemu, es gribu ziemu, ja tā ir tāda normāla kā tagad, tad man tā patīk!» saka dziedātāja. «Kad atgriezīšos mājās, sākšu strādāt pie viena projekta, par kuru gan vēl negribu skaļi runāt – tas ir tāds mans īpašais piecgades projekts, kuru es mūžīgi atlieku un par kuru man joprojām ir sajūta, ka neesmu līdz tam vēl izaugusi, bet tas ir mans sapnis, kuru ceru piepildīt vēl šogad. Un, ja man tas izdosies, tad tā man būs labākā šā gada dāvana.».